Valstij piederošais dzelzceļu uzņēmums "Deutsche Bahn" (DB) jau atzinis, ka šis ir plašākais streiks kompānijas vēsturē.

Galvenajos maģistrālajos maršrutos kursē aptuveni divas trešdaļas vilcienu - galvenokārt ātrvilcieni. Vācijas rietumos kursē arī aptuveni puse reģionālo maršrutu vilcienu, bet valsts austrumos - tikai apmēram desmit procenti, ziņo DB.

Tikmēr Frankfurtē un Štutgartē cilvēkiem, kas dodas uz darbu, jārēķinās ar vispārēju haosu transporta sistēmā, jo no vietējiem vilcieniem kursē tikai 20% līdz 40%.

Kravas vilcienu mašīnisti streiku sāka jau trešdien, un paredzēts, ka tas ilgs 62 stundas. Pasažieru vilcienu vadītāji darbu pārtrauca ceturtdien plkst.3.00 pēc Latvijas laika, un sagaidāms, ka satiksme pilnībā neatjaunosies līdz sestdienas plkst.3.00.

Valdība paudusi satraukumu, ka streiks var atstāt dramatisku iespaidu uz valsts ekonomiku, un aicinājusi dzelzceļa mašīnistu arodbiedrību GDL un DB atgriezties pie sarunu galda.

DB valdes loceklis Norberts Benzels izteicās, ka streiks kompānijai izmaksā 50 miljonus eiro (35 miljonus latu) dienā.

Kā jau ziņots, GDL pieprasa darba samaksas paaugstināšanu par 31% un atsevišķa līguma slēgšanu starp DB un tās biedriem.

Tas jau ir sestais nacionālā līmeņa streiks trīs mēnešus ilgstošā konflikta laikā.

GDL pārstāv 80% no "Deutsche Bahn" nodarbinātajiem vilcienu mašīnistiem jeb aptuveni 15 500 strādājošo.

Ar arodbiedrībām "Transnet" un GDBA, kas pārstāv 134 000 dzelzceļnieku, DB vienojusies par 4,5% darba algas paaugstināšanu un vienreizēju papildu maksājumu 600 eiro (420 latu) apmērā.

Savukārt GDL saņēmusi piedāvājumu, kas paredz darba samaksu faktiski paaugstināt par desmit procentiem, bet par iepriekš nostrādātajām virsstundām paredzēto vienreizējo izmaksu nosaka 2000 eiro (1405 latu) apmērā.

GDL šo piedāvājumu noraidīja, apgalvojot, ka tas neatšķiras no vienošanās, kas panākta ar GDBA. Benzels atkārtoti uzsvēra, ka DB negrasās piekāpties, piedāvājot par desmit procentiem augstāku algas pielikumu vai slēdzot atsevišķu līgumu ar GDL.