Šīs būs vienas no interesantākajām vēlēšanām ASV vēsturē, jo vispirms jau pirmoreiz kopš 1928. gada vēlēšanās nekandidēs nedz esošais prezidents, nedz viceprezidents, tāpat priekšvēlēšanu cīņu iznākums abās lielajās partijās joprojām ir neskaidrs. Ja vēl pirms dažiem mēnešiem par favorītiem visas valsts mērogā viennozīmīgi tika uzskatīta senatore no Ņujorkas štata Hilarija Klintone demokrātu rindās un bijušais Ņujorkas mērs Rūdolfs Džuliāni starp republikāņiem, tad šobrīd cīņa ir saasinājusies tik ļoti, ka nosaukt uzvarētāju ir neiespējami. Savienoto Valstu pilsoņus pašlaik uztrauc ekonomiskās izaugsmes kritums, mājokļu tirgus krīze, degvielas cenu kāpums, problēmas veselības aprūpes un pensiju sistēmās, nelegālā imigrācija, kā arī jau sešus gadus ilgstošais karš Irākā. Eksperti ir vienisprātis, ka amerikāņi ir noguruši no esošās politikas un vēlas ko jaunu, tāpēc no abu partiju rindām nāk attiecīgs piedāvājums. Katrā partijā ir pa vienam "klasiskajam" kandidātam: demokrātiem Džons Edvardss un republikāņiem Džons Makeins, kamēr Baraks Obama cer kļūt par pirmo melnādaino ASV prezidentu, bet Hilarija Klintone – par pirmo sievieti šajā postenī. No republikāņu puses savukārt par pirmo mormoni – ASV prezidentu cer kļūt bijušais Masačūsetsas gubernators Mits Romnijs. Bet abi pārējie favorīti ir republikāņiem neraksturīga kombinācija: ja Džuliāni izceļas ar liberālismu sociālajos jautājumos – attieksmi pret abortiem, laulībām, homoseksuālismu utt. –, bet ir konservatīvs sociālekonomiskajā sadaļā, tad Maiks Hakabi sociālajā ziņā ir izteikts konservatīvais, kamēr sociālekonomiskā – liberālāks pat par demokrātiem. Ceļš līdz politikai 3. janvārī Aijovā uzvarējušais, bet 8. janvārī Ņūhempšīrā trešo vietu ieņēmušais Maikls Deils jeb Maiks Hakabi atbilst visiem ASV tik iecienītajiem self made man standartiem. 1955. gadā Ārkanzasas štata nelielajā Houpas (angliski – cerība) pilsētiņā (turpat, kur Bils Klintons) trūcīga ugunsdzēsēja ģimenē dzimušais Hakabi kļuva par pirmo savā ģimenē, kurš ieguva vidusskolas izglītību. Pēc vidusskolas Hakabi pabeidza Baptistu universitāti un 1974. gadā kļuva par šīs konfesijas mācītāju. Kā mācītājs Hakabi iemantoja lielu popularitāti, uzstājoties televīzijas raidījumos, kā arī veidojot un vadot kristīgajiem jautājumiem veltītus TV kanālus. Piedevām vēl viņš acīmredzami pats ticēja tam, ko saka un dara, jo vairākkārt uzsvēris, ka Baptistu universitāte bija viņa iespēja izkļūt no trūkuma, bet līdz īstai ticībai nonācis, kad viņa dzīvesbiedrei Dženetai (Hakabi apprecējās 18 gadu vecumā) jaunībā tika atklāts ļaundabīgs audzējs un viņas cerības izdzīvot ārsti vērtēja ļoti zemu. Hakabi pavadīja daudzas dienas, rūpējoties par sievu, līdz viņai izdevās pārvarēt slimību. Abu laulībā ir dzimuši trīs bērni, un Hakabi pāris joprojām tiek uzskatīts par priekšzīmīgu ģimeni. Lai arī Hakabi ieņēma aizvien augstākus amatus baptistu hierarhijā un visādi citādi karjera bija ļoti veiksmīga, viņš 1992. gadā nolēma pāriet uz politiku – lai savu kristīgo pārliecību īstenotu arī šajā līmenī. Hakabi pirmais solis politiskajā karjerā gan bija neveiksmīgs – viņš kandidēja uz senatora posteni no Ārkanzasas štata, taču netika ievēlēts. (Politikas debitants Hakabi ieguva 40% balsu, zaudējot vienam no demokrātu partijas veterāniem Deilam Bamperam, kas Ārkanzasu pārstāvēja ASV Senātā no 1975. līdz 1999. gadam, kad pats aizgāja no aktīvās politikas.) Tomēr sakarā ar to, ka Ārkanzasas gubernators Bils Klintons tika ievēlēts par ASV prezidentu, par štata gubernatoru kļuva iepriekšējais vicegubernators, demokrāts Džims Takers, kā arī tika izsludinātas vicegubernatora ārpus kārtas vēlēšanas, kurās daudziem negaidīti uzvarēja Hakabi, piedevām vēl kļūstot par tikai otro republikāni vicegubernatora amatā vairāk nekā simt gadu laikā šajā tradicionāli demokrātu kontrolē esošajā štatā. 1994. gadā, kad (atbilstoši štata konstitūcijai) notika kārtējās vicegubernatora vēlēšanas, Hakabi atkal ieņēma šo amatu – viņu atbalstīja 59% štata vēlētāju. Litlroka Vašingtonas vietā 1996. gadā Hakabi bija visi priekšnoteikumi, lai iekļūtu ASV Senātā, – viņu vienprātīgi atbalstīja štata republikāņi, arī Hakabi reitingi bija krietni augstāki nekā "mūžīgajam" Bamperam, taču ASV sākās tā dēvētais Vaitvoteras skandāls (par Klintonu laulātā pāra nelikumīgajiem darījumiem ar nekustamajiem īpašumiem 1980. gadā), un viena no galvenajām figūrām izrādījās esošais gubernators Takers. Pēdējais 1996. gada jūlijā paziņoja par atkāpšanos no amata, un Hakabi atteicās no kandidēšanas uz Senātu, lai ieņemtu gubernatora posteni. Hakabi, būdams vicegubernators, jau bija ieguvis plašu popularitāti, vēršoties pret Takera uz štata kongresa demokrātu vairākuma plāniem īstenot vairākas reformas. 1995. gada beigās un 1996. gada sākumā notika trīs referendumi, kuros štata vēlētāji nobalsoja attiecīgi pret izmaiņām Ārkanzasas konstitūcijā (80% pret 20%), pret nodokļu paaugstināšanu, lai iekasētos līdzekļus izmantotu automaģistrāļu būvniecībā (87% pret 13%), un pret nodevas paaugstināšanu dīzeļdegvielai (86% pret 14%). Galvenais aģitētājs pret demokrātu ierosinājumiem bija Hakabi (kura kampaņu lielu daļa apmaksāja Republikāņu Nacionālā komiteja), tāpat tieši viņam izdevās apturēt demokrātu ieceri veikt štata skolu plašu apvienošanu. Gadījumā, ja Takers nebūtu atkāpies, Hakabi gatavojās sākt viņa impīčmenta procedūru, un tikai retais šaubījās, ka tā beigtos sekmīgi. 1996. gada 15. jūlijā Hakabi nodeva zvērestu kā Ārkanzasas štata gubernators. (Viņš bija tikai trešais republikānis šajā amatā kopš tā dēvētās Rekonstrukcijas – pilsoņu kara beigās sāktās konstitucionālu izmaiņu virknes ASV, kuras noslēdzās 1877. gadā.) Šie notikumi guva plašu uzmanību visās Savienotajās Valstīs, jo tuvojās kārtējās prezidenta vēlēšanas un republikāņiem bija izdevīgi parādīt visai valstij, ka Bila Klintona dzimtais štats ir novērsies no viņa iesāktās politikas. Liberālais sociālekonomiskais kurss Atrodoties gubernatora postenī, Hakabi iemantoja popularitāti ar savu liberālo sociālekonomisko kursu – ievērojami līdzekļi tika veltīti veselības aprūpes un izglītības sistēmu uzlabošanai, tāpat tika ieviesti papildu nodokļi, kurus novirzīja autoceļu attīstībai un dabas aizsardzībai. (Hakabi rosinātie nodokļi bija daudz mazāk jūtami, nekā vēlējās panākt viņa priekštecis Takers, tāpēc arī vēlētāju vairākums referendumos atbalstīja gubernatoru. Tiesa, atbalstītāju pārsvars vienmēr tikai nedaudz pārsniedza 50%, bet ar to bija pietiekami.) Hakabi arī ir izcēlies ar melnādaino un spāniski runājošo iedzīvotāju problēmu izpratni, bet 2005. gadā Ārkanzasas gubernators ļoti daudz darīja, lai palīdzētu bēgļiem no viesuļvētras Katrīna nopostītās Ņūorleānas. Papildu popularitāti Hakabi iemantoja pēc tam, kad salīdzinoši īsā laikā, izmantojot diētu, atbrīvojās no 50 liekiem svara kilogramiem. Viņa svars bija sasniedzis 136 kilogramus, Hakabi konstatēja cukura diabētu, un gubernators pēc tam atzinās, ka tikai ar lielām grūtībām spējis pieveikt stāvās kāpnes, kuras ved uz štata līdera rezidenci Litlrokā, un vairāk par visu baidījies, ka šo kāpņu augšgalā pēkšņi neparādās kāds žurnālists. Vienlaikus Hakabi uzskatāmi nodemonstrēja savu milzīgo gribasspēku, pēc svara nomešanas sākot regulāri piedalīties maratonskrējienos, kā arī nevainojamu humoru izjūtu, aprakstot savas emocijas grāmatā ar nosaukumu Pārtrauciet rakt savu kapu ar nazi un dakšiņu (Quit Digging Your Grave with a Knife and Fork). Atsevišķos sociālajos jautājumos gan Hakabi konservatīvā nostāja nekad nav mainījusies – viņš ir kategorisks abortu un homoseksuālistu laulību un civilo savienību pretinieks, tieši tāpat kā evolūcijas teorijas noliedzējs un kreacionisma (pasauli radīja Dievs) piekritējs. Bijušā sludinātāja krāšņie epiteti (piemēram, abortu salīdzināšana ar holokaustu vai paziņojums, ka liekā svara nomešanas laikā viņš juties kā koncentrācijas nometnē) arī bieži izraisīja atsevišķu organizāciju sašutumu, taču netraucēja viņa pārliecinošai ievēlēšanai 1998. un 2002. gadā. Tomēr, tā kā vēl Klintona laikā pieņemtās izmaiņas Ārkanzasas konstitūcijā paredz, ka gubernators nedrīkst atrasties amatā ilgāk nekā divus termiņus pēc kārtas, 2007. gada 9. janvārī Hakabi nodeva pilnvaras jaunievēlētajam gubernatoram – demokrātam Maikam Bībam, kas pārliecinoši apsteidza republikāņu kandidātu Aseju Hatčinsonu, iegūstot 55,3% balsu pret 41%. (Par zaudējuma galveno iemeslu kļuva Hatčinsona daudz pieticīgākā, salīdzinot ar Hakabi, sociālekonomiskā programma.) Savukārt 27. janvārī Maiks Hakabi paziņoja, ka iesaistās cīņā par izvirzīšanu prezidenta amatam no republikāņu partijas. Priekšvēlēšanu mehānisms Lai arī ASV prezidenta amata kandidātu ceļš līdz Baltajam namam ir aprakstīts daudzkārt, tomēr jāatgādina, ka priekšvēlēšanu jeb tā dēvēto primaries laikā, kas ilgst no janvāra līdz jūnijam, katrā štatā abas no lielākajām partijām noskaidro politiķi, kuru partijas kongresā vasaras beigās atbalstīs šā štata delegātu vairākums. Piemēram, Aijovā Hakabi saņēma 34% balsu un nodrošinājās ar 17 delegātu atbalstu, kamēr otrajā vietā palikušais Romnijs saņēma 25% balsu un 12 delegātu atbalstu. Līdz ar to svarīgs ir priekšvēlēšanu iznākums katrā štatā, jo delegātu balsis summējas, tāpat liela nozīme ir tam, kuru no pretendentiem aicina atbalstīt kandidāti, kas izstājas no cīņas. Līderu noskaidrošanai tiek izmantotas dažādas metodes, no kurām populārākās ir tieši pašas priekšvēlēšanas – aizklāts balsojums par kandidātiem štata mērogā vai vēlētāju sapulces (caucusus) – publiskas sanāksmes, kurās pēc diskusijām tiek atklāti balsots par kandidātiem, bet pēc tam katrai sapulcei ir viena balss visa štata mērogā, kas tiek atdota uzvarētājam. Abu partiju priekšvēlēšanām nav jānotiek vienā dienā, tāpat katrā štatā republikāņiem var būt viena balsošanas metode, bet demokrātiem – cita, atšķiras arī delegātu izvirzīšanas shēmas un to skaits kongresos: republikāņiem būs 2380, bet demokrātiem – 4049 delegāti. Pastāv vēl arī citas balsošanas nianses, taču galvenā nozīme, protams, ir uzvarām atsevišķos štatos. No skaitliskā viedokļa, nesalīdzināmi svarīgākas par uzvarām nelielajā Aijovā un Ņūhempšīrā, protams, ir priekšvēlēšanu uzvaras lielajos štatos, Kalifornijā, Floridā, utt., tomēr kampaņu sākums piesaista milzu preses uzmanību, līdz ar to pirmie uzvarētāji iegūst psiholoģisku pārsvaru pār konkurentiem, papildu atpazīstamību starp vēlētajiem un sponsoru interesi, bet tas, konkrēti Hakabi gadījumā, ir milzīgs pluss. Galvenais balsts – konservatīvie kristieši Ilgu laiku Hakabi atradās tālu no vadošajām pozīcijām republikāņu reitingos – ar kandidātiem–līderiem viņš nespēja sacensties nedz atpazīstamības, nedz finanšu resursu ziņā, taču pēdējo pāris mēnešu laikā bijušais baptistu mācītājs īstenoja mērķtiecīgu, galvenokārt divām auditorijām – Aijovas štata vēlētājiem un Savienotajās Valstīs ļoti ietekmīgajām konservatīvo kristiešu organizācijām – adresētu kampaņu, kuras dēļ viņš nonāca vienā līmenī ar līderiem. (Dažādu aptauju rezultāti atšķiras, taču Hakabi vienmēr stabili atrodas lielajā trijniekā.) Savā ziņā viņam arī paveicās, ka priekšvēlēšanu maratons sākas tieši Aijovā, kur mīt liels skaits konservatīvo kristiešu. Bijušā Ārkanzasas gubernatora atbalstītāji ir tā republikāņu nometnes konservatīvā daļa, kura vīlusies pārējo kandidātu, īpaši par favorītu uzskatītā Džuliāni, pārmērīgajā (ne republikāņu viedokļa) sociālajā liberālismā, kā arī absolūtais vairākums pārliecinātu kristiešu, kuru izvēle par labu mācītājam ir pašsaprotama – 60% Hakabi atbalstītāju Aijovā paši sevi uzskatīja par konservatīvajiem kristiešiem. (No kristiešu viedokļa, Hakabi arī ir visatbilstošākais dzīvesstāsts – Makeins ir precējies divreiz, Džuliāni trīs reizes, bet Romnijs ir mormonis.) Tāpat daudziem vēlētājiem simpatizē, ka Hakabi uzskati nemainās atkarībā no politiskās konjunktūras. Hakabi vājie punkti Hakabi priekšvēlēšanu platforma ir vispārnacionālajiem apstākļiem piemērots un attiecīgi papildināts, Ārkanzasā jau pārbaudīts konservatīvās ideoloģijas, reliģijas un sociālekonomiskā liberālisma savienojums. Kas attiecas uz ārpolitiku – Hakabi atbalsta iebrukumu Irākā, kā arī esošā prezidenta Džordža Buša deklarēto nepieciešamību ievest tur papildu amerikāņu karaspēku kārtības uzturēšanai. Tāpat viņš par ļoti nozīmīgu mērķi izvirzījis ASV neatkarību no pārtikas un energoresursu importa. Par visām pārējām Hakabi ārpolitiskajām simpātijām un antipātijām nekāda priekšstata nav, un bijušais mācītājs par šīm tēmām arī daudz nerunā. Skeptiķi, protams, norāda, ka Hakabi nav vispār nekādas pieredzes ārpolitikā, taču netrūkst arī atgādinājumu, ka amerikāņiem tomēr svarīgākas ir iekšpolitiskās problēmas, bet šīs valsts līderu vājās spējas orientēties pasaules kartē ir vispārzināma parādība. Arī Hakabi ekonomiskā programma tiek vērtēta ļoti neviennozīmīgi, jo viņš piedāvā vispār atteikties no ienākumu nodokļa, to aizstājot ar federālo nodokli no preču un pakalpojumu pārdošanas. Kritiķi uzskata, ka šāds solis radīs milzu problēmas trūcīgajiem amerikāņiem, pat neraugoties uz Hakabi piedāvāto kompensāciju sistēmu mazturīgajiem. Viņš arī vēlas jūtami palielināt minimālās algas, kas savukārt nepatīk ekonomiski konservatīvāko republikāņu daļai. (Neviens gan nevar noliegt faktu, ka Hakabi kā gubernators panāca salīdzinoši atpalikušās Ārkanzasas ekonomisko uzplaukumu – 2006. gadā štata IKP pieaugums bija 4,8%, kamēr visā ASV – 4,2%.) Ārkanzasas eksgubernators tāpat nav pateicis neko konkrētu par plāniem, kā apkarot nelegālo imigrāciju, kurai republikāņu vēlētāji vienmēr pievērsuši lielu uzmanību. Ovāciju pavadītu atbildi uz preses jautājumu par šīm iecerēm, kā viņa plānu saucot Čaks Noriss (slavenais aktieris un Austrumu cīņu meistars, kurš spēlē galveno lomu seriālā Teksasas reindžers – bet tieši Teksasas štata robeža ar Meksiku ir viens no nelegālo imigrantu iecienītākajiem ceļiem –, ir sens Hakabi draugs un piedalījies vairākās viņa priekšvēlēšanu sapulcēs), nevar uzskatīt par gluži nopietnu atbildi. Tomēr pašas vājākās Hakabi vietas ir līdzekļu trūkums kampaņām un oponentu mājieni, ka bijušais gubernators savas valdīšanas laikā Ārkanzasā visai vaļīgi izrīkojies ar štata naudu. Nekādu pierādījumu šiem apgalvojumiem gan nav, taču fakts paliek fakts – atstājot gubernatora ofisu, Hakabi lika neatgriezeniski izdzēst visu informāciju no 89 biroja datoriem un četriem serveriem. Pēc oficiālās versijas, šāds solis tika sperts, lai politiskie oponenti pēc biroja pārņemšanas nevarētu izrādīt neveselīgu interesi par iepriekšējo darbinieku privāto informāciju, bet demokrāti šajā rīcībā saskatīja informācijas slēpšanu par aizdomīgiem finanšu darījumiem. Lai nu kā, Hakabi popularitāte nozīmē, ka viņam nāksies arī daudz vairāk līdzekļu tērēt uzbrukumu atspēkošanai, bet naudas Hakabi pagaidām nav. Tiesa, pats bijušais mācītājs arī pret šo faktu attiecas ar humoru, sakot, ka ielaist Baltajā namā cilvēkus, kas priekšvēlēšanu kampaņām tērē milzu līdzekļus, būtu tas pats, kas ielaist Džonu Edvardsu skaistumkopšanas salonā (minētais demokrātu kandidāts ir slavens ar lielām summām, kuras tērē frizieriem utt.). Amerikāņiem Hakabi humors patīk, tāpat kā fakts, ka viņš joprojām spēlē basģitāru rokgrupā Capitol Offense un arī savus priekšvēlēšanu pasākumus atklāj, spēlējot šo mūzikas instrumentu. Vai ar to pietiks, lai apsteigtu konkurentus, pagaidām nevar pateikt, taču iespēja, ka Hakabi varētu tikt uzaicināts kandidēt vismaz uz viceprezidenta amatu (viceprezidenta amata kandidātu uzaicina priekšvēlēšanu uzvarētājs), nepavisam nešķiet nereāla.