Grāmatā ar nosaukumu "Medības: Es un kara noziedznieki" ("The Hunt: Me and War Criminals") šajā tirdzniecībā apsūdzēto vidū ir arī tie, kuri komandēja separātistu Kosovas atbrīvošanas armiju (KLA) cīņā pret serbu spēkiem 1999.gada vidū.

Del Ponte raksta, ka aptuveni 300 gūstekņu, arī sieviešu, tika nolaupīti un nogādāti no Kosovas Albānijā, kur viņi turēti ieslodzījumā un viņiem izņemti iekšējie orgāni.

"Šie orgāni tika nosūtīti no Tirānas lidostas uz privātām klīnikām implantēšanai pacientiem ārvalstīs, kuri par to maksāja," viņa norāda grāmatā, kas Itālijā nopērkama itāļu valodā.

Upuriem tika izņemtas nieres, pirms viņi tika ieslodzīti šķūņos vai citās ēkās un pēc tam nogalināti, lai iegūtu citus vitāli svarīgus orgānus, viņa raksta nodaļā "Kosova 1999-2007".

"Vidējā un augstākā līmeņa KLA komandieri bija labi informēti par to un aktīvi iesaistīti iekšējo orgānu kontrabandā."

Kosovas premjerministrs Hašims Tači ir viens no trim bijušajiem augstākajiem KLA līderiem, kuri kopš konflikta ieņēmuši Kosovas premjera amatu. Pārējie ir viņa priekštecis Agims Čeku un Ramušs Haradinadžs, kuru nesen atbrīvoja ANO tiesa.

Del Ponte grāmatā precīzi nemin savus informācijas avotus, dēvējot viņus tikai par ANO pagaidu misijas Kosovā amatpersonām un "uzticamiem žurnālistiem".

Šveices juriste Karla del Ponte astoņus gadus strādāja par ANO Starptautiskā kara tribunāla virsprokurori Hāgā līdz sava mandāta beigām 2007.gada nogalē. Grāmata, kas pagaidām publicēta tikai itāļu valodā, uzrakstīta kopā ar "New York Times" žurnālistu Čaku Sudetiču.

Tajā teikts, ka 2003.gadā Hāgas tribunāla izmeklētāji ieradušies vietās, kur esot pastrādāti noziegumi, un atraduši "asiņu pēdas, (..) šļirces, tukšas kādreiz ķirurģiskās operācijās lietotu medikamentu pudeles".

"Tie diemžēl nav pietiekami pierādījumi," secina del Ponte, kura nodaļā par Kosovu atkārtoti izteikusi nožēlu par "vardarbību pret KLA noziegumu lieciniekiem".

Hāgas tribunāls nesen atbrīvoja Haradinadžu no apsūdzībām "etniskajā tīrīšanā" ar lēmumu, kas izraisīja Serbijas līderu sašutumu.

Pieņemot 3.aprīļa lēmumu, ANO tribunāla prezidējošais tiesnesis atzina, ka prāva notikusi gaisotnē, kurā liecinieki nav varējuši justies droši.

Serbijas prezidents Boriss Tadičs pieminēja atklātībai zināmus kļuvušos del Pontes grāmatas fragmentus drīz pēc tam, kad aicināja viņas pēcteci Seržu Brammercu lēmumu pārsūdzēt.

"Karla del Ponte rakstīja, ka liecinieki Haradinadža prāvā tikuši iebiedēti un pat nogalināti, lai neliecinātu par viņa noziegumiem," toreiz teica Tadičs.

Janvārī del Ponte tika iecelta par Šveices vēstnieci Argentīnā.

Kosova, kurā dominē etniskie albāņi, februārī vienpusēji pasludināja neatkarību no Serbijas, un kopš tā laika to atzinušas ASV un lielākā daļa Eiropas Savienības valstu.