Viņš apsūdzējis multinacionālās korporācijas kļūmīgos eksperimentos ar dabu, kas var piespiest miljoniem sīko lauksaimnieku visā pasaulē pamest savu zemi un pārcelties uz "degradētām, nepārvaldāmām un dzīvotnespējīgām konurbācijām".

Princis, kuram pašam arī pieder bioloģiskā saimniecība, laikrakstā "Daily Telegraph" noraidījis apsūdzības, ka viņš mēģinot "pagriezt atpakaļ laiku", un izteicis pārliecību, ka lauksaimniekiem "jāsadarbojas ar dabu, nevis jādarbojas pret to".

Savas domas viņš izklāstījis laikā, kad līdz ar pārtikas cenu celšanos saasinās debates par lauksaimniecības kultūru ģenētisko modifikāciju.

Pārtikas cenas visā pasaulē augušas slikto ražu dēļ, kas daļēji skaidrojamas ar klimata pārmaiņām, kā arī degvielas cenu kāpumu, tirgus spekulācijām un lauksaimniecības zemes izmantošanu biodegvielas ražošanai.

Biotehnoloģiju industrija apgalvo, ka ģenētiskā modifikācija var nodrošināt augstākas ražas, samazinot pesticīdu lietošanu un aiztaupot attiecīgās izmaksas.

Lielbritānijas vides ministrs Fils Vūless šogad aicināja pārskatīt iebildumus pret ģenētisko modifikāciju sakarā ar globālo pārtikas krīzi.

Tomēr vides aizstāvju grupējumi un palīdzības aģentūras norāda, ka industrijas solītie labumi praksē neīstenojas, turklāt ģenētiski modificētās kultūras, ko visvairāk audzē Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, tiek izmantotas ne tik daudz trūkuma mazināšanai jaunattīstības valstīs, kā lopbarības vai biodegvielas ražošanai.

Prinča Čārlza viedokli kritizējis Lielbritānijas parlamenta deputāts no Leiboristu partijas, Apakšnama Zinātnes un tehnoloģiju komitejas loceklis Dess Tērners, kas Londonas laikrakstam "Evening Standard" izteicies, ka princis ar savu pilnībā noraidošo attieksmi izturoties kā ludīti - XVIII gadsimta Anglijas kustība, kas cīnījās pret mašīnu ieviešanu ražošanā, laužot pašas mašīnas.

Savukārt vides aizstāvji prinča izteikumus vērtējuši ļoti atzinīgi.

"Princis Čārlzs trāpījis kā naglai uz galvas attiecībā uz aplamo risinājumu, ko piedāvā ģenētiskā modifikācija," norādījis organizācijas "Zemes draugi" direktors Maiks Čaildss.

"Ģenētiski modificētās lauksaimniecības kultūras neatrisinās pārtikas krīzi un, attīstot industrializētu lauksaimniecības sistēmu, pievils cilvēkus un kaitēs dabai," viņš piebildis.