Krievijas Melnās jūras flote aizies no Sevastopoles 2017.gadā, ja Ukraina nepagarinās jūras kara spēku bāzes nomas līgumu, ekskluzīvā intervijā britu raidsabiedrībai BBC paziņoja Krievijas premjerministra vietnieks Sergejs Ivanovs.
Ivanovs: Krievijas Melnās jūras kara flote varētu aiziet no Sevastopoles (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Atbildot uz programmas "Panorama" žurnālista Marka Franketi jautājumu, vai viņš var iedomāties Melnās jūras floti kaut kur citur, izņemot Sevastopoli, kas bijusi tās galvenā bāze kopš izveidošanas pirms 225 gadiem, Ivanovs paziņoja: "Jā, es to varu viegli iedomāties pēc 2017.gada. Kāpēc ne, ja valdība, kura tad būs pie varas Ukrainā, nepagarinās nomas līgumu?"
Vienlaikus Ivanovs uzsvēra, ka Krievija centīsies panākt līguma pagarināšanu. "Es mīlu Krimu, man tur ir pat radinieki, taču tā ir Ukrainas, nevis Krievijas problēma," teica Ivanovs, atbildot uz jautājumu par iespējamo Krievijas rīcību, ja tās floti palūgs aiziet.
10.septembrī Ukrainas Ārlietu ministrija nosūtīja Krievijai notu, kurā izklāstīti principi, kas jāievēro, Melnās jūras flotes kuģiem šķērsojot Ukrainas robežu. Pirms tam Ukrainas prezidents Viktors Juščenko piedāvāja Krievijai apspriest jautājumu par nomas maksas palielināšanu par Melnās jūras flotes bāzēšanos Sevastopolē. Pēc Juščenko teiktā, nomas maksa jāpalielina, jo kopš 1997.gada, kad tika noslēgts līgums, tikuši pārvērtēti zemesgabali, kurus izmanto Krievijas puse.
Saskaņā ar pašreizējiem nolīgumiem Ukraina ik gadu saņem no Krievijas 97 miljonus dolāru (50,4 miljonus latu) un šīs summas tiek norakstītas no republikas parāda par energoresursiem.
Ukrainas varas iestāžu nostāja attiecībā pret Melnās jūras floti kļuva stingrāka pēc nesenā Krievijas un Gruzijas konflikta, kurā Krievija izmantoja Melnās jūras flotes kuģus, pārdislocējot tos uz Abhāzijas piekrasti. Ukraina paziņoja, ka nevēlas tikt iesaistīta karā, un piedraudēja neielaist Krievijas kuģus atpakaļ Sevastopolē. Viktors Juščenko parakstīja speciālu dekrētu, uzliekot par pienākumu Krievijas militārajiem pārstāvjiem iepriekš saskaņot kuģu un lidmašīnu pārvietošanos pāri Ukrainas robežai.
Atbildot uz to, Maskava paziņoja, ka Melnās jūras flote ir pakļauta Krievijas bruņoto spēku virspavēlniekam un nepakļausies Ukrainas varas iestādēm. Daļa uz Abhāzijas piekrasti nosūtītā flotes grupējuma bez kavēkļiem atgriezās Sevastopolē, un pēc tam Krievijas kuģi atkal devās uz konflikta zonu.
8.oktobrī britu laikraksts "Guardian" ziņoja, ka Melnās jūras flote varētu pārbāzēties no Sevastopoles uz Sīrijas ostu Tartusu pie Vidusjūras. Tās osta tiek tīrīta un modernizēta, lai izveidotu tur pastāvīgu Krievijas jūras kara spēku bāzi.
Maskavas un Damaskas militārā sadarbība atkal ir aktivizējusies sakarā ar Ukrainas draudiem padzīt Krievijas Melnās jūras floti no Sevastopoles, kura nodrošina Krievijas jūras kara spēkiem vienīgo izeju uz Vidusjūru, norāda izdevums.