Kamēr republikāņu kandidāts Džons Makeins paudis šaubas par sava sāncenša Baraka Obamas rakstura piemērotību, Ilinoisas senators, kurš pārstāv demokrātus, norādījis uz sava Arizonas kolēģa nekompetenci ekonomikas jautājumos.

Otrās no trim paredzētajām debatēm notiks tā sauktajā pilsētnieku sapulces formātā, kas ļaus ikvienam klātesošajam Belmontas universitātē tieši vai televīzijas skatītājam ar interneta starpniecību kandidātiem uzdot jautājumus par jebkuru tēmu.

Šādam debašu formātam priekšroku dod Makeins, kurš ieradis bieži pārvietoties pa skatuvi, tieši iesaistoties dialogā ar skatītājiem, atšķirībā no Obamas, kas ir rezervētāks un atturīgāks.

Kamēr aptaujas joprojām liecina, ka Obama ir vadībā, Makeins atkārtoti sācis apšaubīt sava sāncenša līdzšinējo sniegumu, kam piebalsojusi arī viņa līdzbiedre 4.novembrī gaidāmajās vēlēšanās Sāra Peilina, paziņojot, ka Ilinoisas senators "biedrojas ar teroristiem".

"Ko šis vīrs patiesībā jebkad paveicis valdībā?" uzrunājot savus atbalstītājus, pirmdien vaicāja Arizonas senators. "Ko viņš plāno Amerikai? Īsumā, kas ir patiesais Baraks Obama? Mani draugi, Jūs uzdodat šādus jautājumus, taču viss, ko Jūs saņemat atbildei, ir jauna apvainojumu krusa."

Tikmēr Obamas kampaņas organizatori atbildējuši ar apsūdzībām, ka Makeinam ir vienaldzīga globālā finanšu krīze un ka Arizonas senators mēģina novērst uzmanību no saviem apšaubāmajiem ekonomiskajiem darījumiem pagātnē, īpaši no banku skandāla, kurā viņš bija iesaistīts pirms 20 gadiem.

"Ja Džons Makeins vēlas raksturu debates, esmu priecīgs sagādāt šādas debates, jo Makeina kunga vēsture, neskatoties uz to, ka pats viņš sevi dēvē par disidentu, patiesībā atklāj, ka viņš pastāvīgi bijis tas, kurš paļaujas uz lielo naftas [kompāniju] un lielo korporāciju lobistiem," intervijā televīzijas kanālam CNN sacīja Obama.

"Viena no lietām, ko esam darījuši visu šīs kampaņas laiku, - nekad neesam situši pirmo pliķi. Taču mēs sitīsim pēdējo," turpināja Ilinoisas senators.

Tomēr debašu formāts, kas paredz skatītāju jautājums, varētu tās novirzīt no personīgiem apvainojumiem, liekot kandidātiem pievērsties vēlētāju pieaugošajam satraukumam, kuru izraisījis akciju kursa straujais kritums, neskatoties uz pašreizējā prezidenta Džordža Buša administrācijas piedāvāto un Kongresa apstiprināto daudzmiljardu finanšu sistēmas glābšanas plānu.

Debates vadīs ilggadējais televīzijas kanāla NBC ziņu diktors Toms Brokavs.

Lai atbildētu uz skatītāju uzdoto jautājumu, Makeinam un Obamam katram būs divas minūtes, kam sekos piecas minūtes ilga diskusija starp abiem kandidātiem.

Tikmēr aptaujas liecina, ka Obama joprojām apsteidz Makeinu. Saskaņā ar televīzijas kanāla CNN un sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Opinion Research Corporation" pirmdien publiskotajiem aptaujas datiem par Ilinosas senators gatavi balsot 53% amerikāņu, kamēr viņa Arizonas kolēģi atbalsta tikai 45% respondentu. Salīdzinot ar septembra vidū veiktās aptaujas rezultātiem, Obamas pārsvars pār Makeinu ir dubultojies, sasniedzot astoņus procentpunktus.

68% aptaujāto pauduši pārliecību, ka demokrātu kandidāts spēj tikt galā ar pašreizējo ekonomisko krīzi, kamēr līdzīgās domās par republikāņu kandidātu ir tikai puse amerikāņu.

Šķiet, ka amerikāņu simpātijas zaudējusi arī Aļaskas gubernatore Peilina, kura kandidē uz viceprezidenta amatu un spēja uz īsu brīdi pēc republikāņu nacionālā konventa mobilizēt partijas atbalstītāju kodolu.

Salīdzinot ar augusta nogali, to vēlētāju skaits, kam Peilina ir nesimpātiska pieaudzis par 13 procentpunktiem, sasniedzot 40%, bet vairāk nekā puse amerikāņu tagad atzīst, ka viņa nav pietiekami kompetenta, lai ieņemtu augsto amatu.

Arī sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Gallup" pirmdien publicētie aptaujas rezultāti liecina, ka Obamas pārsvars pār Makeinu pieaug un sasniedzis astoņus procentpunktus.

Arī vairums citu aptauju liecina, ka demokrātu kandidāta pārsvars pārsniedz pētījumu kļūdas robeži. Tā "Rasmussen" aptaujas rezultāti liecina, ka Obamas pārsvars sasniedz astoņus procentpunktus, "Diego/Hotline" aptauja - sešus procentpunktus, bet "GW/Battleground" aptauja - septiņus procentpunktus.

Tajā pašā laikā aģentūras "Reuters", televīzijas kanāla "C-SPAN" un sabiedriskās domas pētniecības organizācijas "Zogby" aptaujas rezultāti, kas publicēti otrdien, liecina, ka Obamas pārsvars samazinājies līdz trīs procentpunktiem.

No vēlētājiem, kas, domājams, piedalīsies 4.novembra vēlēšanās, par demokrātu kandidātu gatavi balsot 48%, kamēr Makeinu atbalsta 45% aptaujāto. Savukārt četri procenti vēlētāju joprojām nav izlēmuši, par ko balsot.

Tikmēr Makiena kampaņas štābs laidis klajā veselu sēriju reklāmas klipu, mēģinot veidot negatīvu Obama tēlu. Klipos viņš attēlots kā karojošs liberālis, kurš radīs draudus amerikāņu karavīriem ārvalstīs un, paplašinot valdības ietekmi un paaugstinot nodokļus, ievedīs valsti jaunā intervencionisma laikmetā.

Obamam tiek pārmesti arī sakari ar pedagoģijas profesoru Viljamu Ajersu, kurš Vjetnamas kara laikā bijis kreisi radikālajā teroristiskajā organizācijā, kas pazīstama ar nosaukumu "Weather Underground".

Tomēr laikraksts "The New York Times" konstatējis, ka attiecības abu starpā nav bijušas ciešas un ka Obama nosodījis Ajersa terorista pagātni.

Republikāņu jaunā taktika izpelnījusies asu kritiku no Merilendas gubernatora Mārtina O''Melija puses. Viņš apsūdzējis Makeina kampaņas organizatorus pilna mēroga nomelnošanas kampaņas izvēršanā, bet pašu Arizonas senatoru - par drosmes trūkumu pat to atzīt, slēpjoties aiz Peilinas muguras.

Reaģējot uz republikāņu apvainojumiem, Obama norādījis uz sava sāncenša saistību ar pagājuša gadsimta astoņdesmito gadu skaļo finanšu skandālu, kā arī izvērsa jaunu reklāmklipu un e-pasta vēstījumu kampaņu, atgādinot Makeina sakarus ar ieslodzījumā esošo magnātu Čārlzu Kītingu, kura krājaizdevu kompānijas bankrots izputināja daudzu pensionāru ietaupījumus.

Makiens bija viens no likumdevējiem, kas kļuva pazīstami kā "Kītinga piecinieks", kuri, no neveiksmīgā uzņēmēja saņemot dāvanas un labvēlības apliecinājumus, iejaucās regulatora darbā, apgalvojot, ka neilgi vēlāk bankrotējušās kompānijas stāvoklis ir stabils.

Makeins toreiz izkļuva sveikā, 1991.gadā saņemot tikai oficiālu Senāta nosodījumu, taču vienlaikus atzina, ka jūtas apkaunots, un ķērās pie kareivīgas ētikas kodeksa reformēšanas.

Kopumā ASV valdībai krājaizdevu industrijas glābšana toreiz izmaksāja 124 miljardus dolāru.