Parlaments izskatīs četrus likumprojektus: - par obligātajiem standartiem patvēruma meklētāju uzņemšanai; - par kādā no dalībvalstīm iesniegta starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu; - pirkstu nospiedumu salīdzināšanas sistēmu EURODAC; - Eiropas Patvēruma atbalsta biroja izveidošanu. "Patvērums vienlaikus attiecas gan uz pamattiesībām, gan uz pagaidu tiesībām, ko persona, kurai tās pienākas, izmanto, kamēr šī persona tiek vajāta izcelsmes valstī. Atzīstot šīs tiesības, jānodrošina patvēruma meklētājam pilnvērtīgi dzīves apstākļi," skaidro viens no Parlamenta referentiem. Obligātie standarti Kad 2003. gada direktīva bija piemērota vairākus gadus, Eiropas Komisija un Eiropas Parlamenta delegācijas secināja, ka patvēruma meklētāju uzņemšanas procedūras un apstākļi joprojām ir ļoti nevienlīdzīgi, kas izraisa otrreizējas plūsmas. Saskaņā ar jauno priekšlikumu katrs starptautiskās aizsardzības pieteikums ES būs jāizskata individuāli. Aizturēt, izņemot īpašus gadījumus, nedrīkstēs soda iestādēs, tas būs jādara īpašos centros. Nepilngadīgos, kurus nepavada pieaugušie, nedrīkstēs aizturēt slēgtās iestādēs. Īpašas garantijas paredzētas visneaizsargātākajām personām: veciem cilvēkiem, grūtniecēm, vardarbības upuriem. Parlaments uzstāj uz stingru principu, ka neviens nedrīkst tikt aizturēts tikai tāpēc, ka viņš prasa starptautisku aizsardzību. "Personu, ko vajā pret brīvību vērsts režīms, nedrīkst aizturēt Eiropā, jo šī persona bēg no vajāšanas, un vēl jo vairāk par to nedrīkst apcietināt," skaidro referents. Deputāti arī prasa nodrošināt, lai dalībvalstis aizturēšanu veiktu tikai pēc tiesu iestādes rīkojuma, lai piekļuve darbam tiktu garantēta 6 mēnešu laikā pēc starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniegšanas un lai bērniem trīs mēnešu laikā tiktu nodrošināta piekļuve izglītībai. Deputātu skatījumā dalībvalstīm jāveicina ģimeņu apvienošana un jāgarantē, lai procedūras nevilcinātos. Kura dalībvalsts ir atbildīga? Viena no Dublinas Konvencijas sistēmas galvenajiem mērķiem bija noteikt dalībvalstu atbildību patvēruma meklētāju uzņemšanā un novērst, ka noraidītie patvēruma meklētāji mēģina meklēt iekļūšanu vairākās valstīs pēc kārtas. Pašreizējā sistēma "bija korekta politiskā kompromisa iznākums", un "redakcijā bija daudz neskaidrību un likumdošanas nepilnību", rezultātu vērtē Parlamenta referente Žanīna Henisa Plasčarta. Jaunā direktīva centīsies šīs nepilnības novērst un paplašināt patvēruma meklētāju tiesības, piemēram, ar nosacījumiem, kas ļautu reāli īstenot lēmumu apstrīdēšanas tiesības. Vienlaikus deputāti rosina izveidot programmu, kas ļauj pārsūtīt patvēruma meklētājus uz citu dalībvalsti nekā to, kas piešķīrusi patvērumu. Pirkstu nospiedumu sistēma Lai Dublinas sistēmu varētu piemērot, ES 2003. gadā ieviesa EURODAC — datu bāzi pirkstu nospiedumu salīdzināšanai. Tās mērķis ir noteikt atbildību par patvēruma pieteikumiem, kuri iesniegti vienā no ES dalībvalstīm. Parlaments balsos par regulu, kam jāuzlabo sistēmas efektivitāte. Patvēruma atbalsta birojs Vairākas ES dalībvalstis saskaras ar īpašu nopietnu patvēruma meklētāju pieplūdumu, kas rada krīzes situācijas. ES ir iecerējusi izveidot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, kuras speciālisti palīdzētu radīt konsekventu Eiropas patvēruma politiku un solidaritātes mehānismus to dalībvalstu atbalstam, kuras saskaras ar īpašiem sarežģījumiem. Ar patvēruma politiku saistītie jautājumi ir politiski jūtīgi, jo dažādu valstu situācijas un politiskie skatījumi atšķiras. Tādēļ pēc pirmā lasījuma šajā plenārsesijā likumprojekti būs jāturpina izskatīt nākamajā sasaukumā pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām jūnijā.