Kā uzskata Polija, Iļjas Kanavina veidotais sižets "Molotova-Ribentropa pakts: Atslepenotie materiāli", kurš tika demonstrēts 21.jūnijā, Poliju atspoguļo kā netiešu Otrā pasaules kara izraisīšanas vaininieci.

Polijas diplomātu pretenzijas izraisījis apgalvojums, ka 1939.gadā pirms paša kara sākuma poļi, būdami pārliecināti par Vācijas atbalstu, "centušies visus pārspēt viltībā, piedāvājuši Japānai atklāt otru fronti pret PSRS. Vācija un Polija uzbruktu no rietumiem, Japāna - no austrumiem".

Sižetā teikts, ka PSRS jau 1939.gada maijā zināja, ka Hitlers sagatavojis Polijas sagrābšanas plānu. Varšava savukārt centusies apspēlēt Vāciju, piedāvājot Japānai atvērt otru fronti pret PSRS. Polija uzskatījusi Hitleru par savu sabiedroto - 1934.gadā noslēgta līguma slepenā daļā Berlīne un Varšava apsolījušas viena otrai neuzbrukt, apgalvo sižeta veidotāji.

Poļu diplomāti norāda, ka sižeta autori ne tikai melo par Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas iemesliem, bet arī noklusē faktu, ka PSRS, kopā ar nacistisko Vāciju iebrūkot Polijā, lauza 1932.gadā noslēgto Polijas un PSRS neuzbrukšanas līgumu.

Polijas vēstniecības Maskavā nosūtītajā oficiālā vēstulē Kanavina sižets nodēvēts par "spilgtu vēstures falsifikācijas mēģinājumu, turklāt virspusēji un melīgi apgalvojumi, viennozīmīgi, neatstāj pozitīvu iespaidu uz attiecību uzlabošanu mūsu valstu starpā".

Krievijas Ārlietu ministrija izteikusi neizpratni par Polijas rīcību.

"Televīzijas programmās izteiktiem viedokļiem nevajadzētu kļūt par jautājumu, kas jāskata oficiālām organizācijām. Pie kādiem laikiem mums piedāvā atgriezties? Mums ir vārda brīvība," avīzei paziņoja krievu diplomāti.

Turklāt Krievijas Ārlietu ministrija pavēstīja, ka Polijai ir dubultstandartu politika.

"Ja mēs katru reizi pievērstu uzmanību tam, kas tiek adresēts Krievijai un PSRS vēsturei Polijas valsts kanālos, tad saruna būtu pavisam cita," paziņoja ministrija.

Kā LETA jau ziņoja, jūnija sākumā izcēlās līdzīgs skandāls, kad Krievijas Aizsardzības ministrijas mājaslapā tika izvietots materiāls, kurā apgalvots, ka Otro pasaules karu izraisīja nevis Vācija, bet gan Polija, jo ietiepīgie poļi atteicās izpildīt Hitlera "pamatotās prasības" atdot daļu savas teritorijas un tāpēc tika iekaroti. Ministrija vēlāk bija spiesta steidzami publikāciju izņemt no savas mājaslapas.

Materiāls "Izdomājumi un falsifikācijas vērtējumos par PSRS lomu īsi pirms Otrā pasaules kara un tā sākumā", kurā izklāstīts šis pārsteidzošais apgalvojums, parādījās ministrijas mājaslapā sadaļā "Vēsture pret meliem un falsifikāciju".

Raksts izraisīja Polijas dusmas, kura pieprasīja Krievijas paskaidrojumus.

Polijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Pjotrs Paškovskis paziņoja, ka reizēm Krievijā parādās eksotiskas vēstures interpretācijas, "taču šoreiz tas ir parādījies Krievijas Aizsardzības ministrijas oficiālajā mājaslapā".

Aizsardzības ministrijas pārstāvis, bet vēlāk arī Krievijas armijas ģenerālštāba priekšnieks Nikolajs Makarovs paziņoja, ka šīs materiāls nav oficiālais viedoklis.

Centieni attaisnot Hitlera-Staļina paktu labi sasaucas ar pēdējā laika mēģinājumiem pasludināt padomju līderi par "efektīvu pārvaldītāju".

Krievijas un Polijas attiecības pēdējos gados ir bijušas saspīlētas, īpaši pēc Varšavas iestāšanās NATO un plāniem Polijas teritorijā izvietot ASV pretraķešu vairoga daļas.

Arī vēsturiskie notikumi aizēno abu valstu attiecības. Krievijas Augstākā tiesa janvārī noraidīja prasību atsākt izmeklēšanu par 1940.gada Katiņas slaktiņu, kurā padomju režīms nogalināja vairākus tūkstošus Polijas armijas virsnieku un intelektuāļu.

No 1940.gada 3.aprīļa padomju armija nogalināja vairāk nekā 22 000 poļu armijas virsnieku, policijas virsnieku, ārstu, profesoru un priesteru, kas tika sagūstīti pēc padomju armijas iebrukuma Polijā 1939.gadā.

1943.gadā parādījās pirmās ziņas par poļu militārpersonu masveida apbedījumiem Katiņas mežā un ap to - netālu no Smoļenskas Krievijā.

Nacistiskā Vācija nekavējoties vainoja slepkavībā padomju spēkus, bet Padomju Savienība vēlāk uzvēla vainu nacistiem un gandrīz pusgadsimtu apgalvoja, ka par to esot atbildīga Vācija.

Slaktiņš bija aizliegts temats gan Padomju Savienībā, gan Polijā līdz komunisma sabrukumam 1989.gadā, kad padomju līderis Mihails Gorbačovs beidzot atzina, ka par noziegumu ir atbildīgs Staļins.