Eiropas Komisijas amatpersonas norāda, ka līdz šim ieviestie nozvejas ierobežojumi, lai saglabātu šīs sugas eksistenci, nedod gaidītos rezultātus un ir jārīkojas radikālāk.
EK ir ļoti nobažījusies, ka Atlantijas zilo tunzivju pārzveja, ko galvenokārt izraisa starptautiskā tirdzniecība, būtiski apdraud šīs zivju sugas krājumus. Priekšlikums tiks apspriests ar dalībvalstīm, lai sagatavotu ES kopējo nostāju nākamajā sanāksmē, kas veltīta Konvencijai par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un kas no 2010.gada 13.marta līdz 25.martam norisināsies Dohā (Katarā).
"Saskaroties ar iespējamību, ka suga varētu izzust pavisam, un domājot par nākamajām paaudzēm, mēs esam atbildīgi par izlēmīgu rīcību. Mūsu pienākums ir saglabāt dabas kapitālu. Tā kā pastāv liels risks, ka Atlantijas zilās tunzivis drīzumā izzudīs pavisam, vienīgā iespēja ir rīkoties tagad un ierosināt aizliegumu starptautiskai tirdzniecībai," sacīja Eiropas vides komisārs Janess Potočniks.
Jūrlietu un zivsaimniecības komisāre Marija Damanaki piebilda, ka EK mērķis ir zvejniekiem nodrošināt perspektīvu nākotni. Lai to varētu izdarīt, ir nepieciešami veselīgi zilo tunzivju krājumi, tāpēc pārzveja vairs nedrīkst turpināties. "Svarīgs šodien ierosinātā risinājuma elements ir īpaši noteikumi amatierzvejas kuģiem," uzsvēra komisāre.
EK ir ļoti nobažījusies par Atlantijas zilo tunzivju slikto aizsardzības statusu un atzīst, ka pieprasījuma galvenais veicinātājs ir starptautiskā tirdzniecība.
Lai gan šīs situācijas atrisināšanai Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) kopš 2006.gada ir veikusi virkni pasākumu, EK, balstoties uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem datiem, uzskata, ka Atlantijas zilā tunzivs ir jāiekļauj CITES pirmajā pielikumā, kur ir sugas, kurām draud izmiršana un kuru tirdzniecība ir īpaši stingri jāreglamentē un jāatļauj tikai izņēmuma gadījumos. Zilās tunzivs iekļaušana pirmajā pielikumā nozīmētu aizliegumu starptautiskai tirdzniecībai ar šo zivju sugu.
