Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Maskavas metro terorakta hronoloģija. Kā Krievija rīkosies tālāk?

  • Raksts
  • Video
  • Foto
Foto: NTV

Divu sieviešu, spridzinātāju - pašnāvnieču, izraisītos sprādzienos Maskavas metro šodien bojā gājuši 37 cilvēki. Kamēr vēl tikai noris glābšanas darbi un ārsti cīnās par ievainoto dzīvībām, Krievijas augstākās amatpersonas jau apsolījušas bargi vērsties pret uzbrukuma organizatoriem un terorismu kopumā. Kā tika sarīkoti sprādzieni Maskavas metro?

Pirmais sprādziens Maskavā nogranda pulksten 6.57 pēc Latvijas laika Ļubļankas metro stacijā, virs kuras atrodas Krievijas Federālā dienesta biroja ēka. Spridzeklis atradās otrajā metro vagonā. Aptuveni 40 minūtes vēlāk sprāga bumba arī stacijā "Kultūras parks" - arī šoreiz spridzeklis eksplodēja tieši metro otrajā vagonā. Jaunākā informācija - 37 bojāgājušie un 65 ievainoti, tomēr bojāgājušo skaits vēl varētu pieaugt.

Aculiecinieki ar šausmām atceras tā brīža sajūtas - metro stacijas tobrīd bija pārpilnas cilvēku, kas kā ierasts devās darba gaitās, pēkšņi nogranda sprādziens - visapkārt biezi dūmi un putekļi.

Federālās Drošības dienesta vadītājs atklāj, ka abas bumbas bijušas pildītas ar skrūvēm un metāla gabaliem. Viņaprāt, uzbrukumi saistīti ar islāma grupējumiem Ziemeļkaukāzā, kur Maskava jau ilgstoši cīnās ar islāmistu nemierniekiem, kuri jau iepriekš draudēja ar uzbrukumiem Krievijas pilsētām un dažādiem ekonomiskajiem mērķiem.

"Ir noticis noziegums, ar šausminošām sekām," paziņoja Krievijas premjers Vladimirs Putins, kurš notikušā dēļ pārtrauca savu vizīti Sibīrijā. "Esmu pārliecināts, ka tiesībsargi netaupīs pūles, lai atrastu un sodītu noziedzniekus, kas pastrādāja šo asinsdarbu. Teroristi tiks iznīcināti," paziņoja Putins.

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins parakstījis rīkojumu par kompensāciju izmaksu bojā gājušo ģimenēm un cietušajiem. Bojā gājušo radinieki saņems 300 tūkstošus rubļu (5100 latu), bet cietušie, kas guvuši smagas un vidējas traumas, 100 tūkstošus rubļu (1700 latu). Cilvēki, kas guvuši vieglas traumas saņems 50 tūkstošus rubļu. Nauda tiks piešķirta no valsts rezerves fonda.

Vaino čečenu sievietes - teroristes

Lai gan oficiālas notikušā versijas vēl nav izvirzītas, Federālās Drošības dienesta vadītājs prezidentam Dmitrijam Medvedevam ziņojis, ka sprādzienu vietās atrastas divu teroristu - sieviešu mirstīgās atliekas. Saskaņā ar sākotnējām ziņām, viņas saistītas ar Ziemeļkaukāza nemiernieku grupējumiem.

Sievietes bija bruņojušās ar sprāgstvielām pildītām jostām. Nāvējošajā jostā izmantoto sprāgstvielu daudzums bijis ekvivalents trīs kilogramiem trotila.

Viena no versijām - uzbrucēji jostas aktivizēja, izmantojot mobilos tālruņus.

Par to, ka uzbrucējas bijušas sievietes liecinot arī novērošanas kameru dati. Viņas, iespējams, no rīta kopīgi iekāpušas metro kādā no Maskavas dienvidrietumu stacijām.

CNN ziņo, ka Maskavas uzbrukumos saskatāmas raksturīgākās iezīmes operācijām, kuras veic Čečenijas sieviešu pašnāvnieču organizācija "Melnās atraitnes". Tiek izteikts pieņēmums, ka šo grupējumu veido sievietes, kuru vīri, brāļi, tēvi, vai citi radinieki ir cietuši Krievijas-Čečenijas konfliktā. Šīs sievietes no galvas līdz kājām ir tērpušās melnā un valkā jostu, kas aplikta ar sprāgstvielām.

Par terora aktu zināja jau iepriekš?

Eļļu ugunij pielējušas ziņas, ka informācija par iespējamo teroraktu bijusi jau nedēļas nogalē. Kā ziņo "Rosbalt", vakar, 28.martā, kāda sieviete zvanījusi tiesībsargiem, lai informētu, ka noklausījusies čečenu izcelsmes cilvēku sarunu metro "Koņkovas" stacijā. Viņi esot sarunājušies par to, ka Maskavas metro notiks sprādziens. Pie tam abas runātājas bijušas sievietes - tātad, iespējams, sprādziena veicējas.

Drošības dienesti nosprieduši, ka sprādzieni varētu notikt tieši "Koņkovas" stacijā, tāpēc tā uzreiz arī pārmeklēta - tomēr nekādas sprāgstvielas tur atrastas netika.

Notikušo atceras ar šausmām

"Tas bija tik šausminoši. Es redzēju miruša cilvēka ķermeni. Visi apkārtējie šausmās kliedza. Sākas panika, cilvēki spiedās laukā pa durvīm. Es redzēju kādu sievieti, kas rokās turēja bērnu un lūdzās, lai cilvēki viņu palaiž, taču izkļūt tobrīd bija neiespējami," atceras 19 gadus vecais students Valentīns Popovs.

"Es atrados vilcienā pa vidu, kad vienā no pirmajiem metro vagoniem atskanēja skaļš sprādziens. Es sajutu triecienu. Iestājās panika," stāsta kāds pasažieris, kurš sprādzienu piedzīvoja "Kultūras parka" pieturā.

"Es atrados uz metro stacijas eskalatora, kad atskanēja skaļš grāviens. Man netālu esošā arka iegruva, tās durvis sprādzienā tika izlauztas, eskalatoru pārklāja necaurredzamu putekļu mākonis," stāsta Aleksejs.

"Šis ir tiešs apvainojums Vladimiram Putinam, kura visa nākšana pie varas bija balstīta uz apgalvojumu, ka viņš sagrāvis Krievijas ienaidniekus," uzskata politikas eksperts Džonatans Ījals.

Uzvara Čečenijā?

Vladimirs Putins pie varas nāca 1999.gadā, kad uzsāka šķietami veiksmīgu karu, lai gāztu separātistu valdību čečenu galvaspilsētā Groznijā. Krievijas vadošie valstsvīri tolaik baidījās, ka varētu zaudēt enerģijas ceļiem tik izdevīgo reģionu, un ka nemiernieku neatkarības idejas varētu izplatīties arī citos strīdīgajos Krievijas reģionos.

Kremlis pār čečenu nemierniekiem savulaik pasludināja uzvaru. Tomēr vardarbība Čečenijā un arī tās kaimiņu reģionos Dagestānā un Ingušijā arvien uzliesmo.

Čečenu sacelšanās sākās 1990.gados kā nacionāla kustība, ko aizsāka vēsturiskā netaisnīguma sajūta - Krievija par čečenu pašnoteikšanos neko pat dzirdēt nevēlējās, 1940.gados bija notikušas čečenu deportācijas uz Centrālāzijas reģioniem, tūkstošiem čečenu gājuši bojā desmitiem gadus ilgo represiju laikā.

Cīņā iesaistījušās arī čečenu sievietes - dēvējot sevi par "melnajām atraitnēm", čečenietes piekritušas dalībai vairākos teroraktos, uzsverot, ka tas ir viņu pienākumus - visi citi cīnītāji, viņu vīri un brāļi, tikuši nogalināti ar Krievijas spēku roku. 

532 Komentāri