Grieķijā šodien izsludināts ģenerālstreiks. Atēnu ielās šodien valda haoss - protestē 20 000 cilvēku, policija pret agresīvāk noskaņotajiem bija spiesta likt lietā asaru gāzi, ziņo raidsabiedrība BBC.
20 000 saniknotu grieķu iziet Atēnu ielās; ir trīs bojāgājušie (149)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Video vairs nav pieejams.Vairāki desmiti cilvēku šodien centās iekļūt parlamenta ēkā, tāpēc policija pret protestētājiem lika lietā asaru gāzi. Savukārt uzbrukumā kādai bankai Atēnu centrā bojā gājuši trīs cilvēki. Pūlis bankas filiāles "Marfin" logos meta degmaisījuma pudeles, un ēkā izcēlās ugunsgrēks. Liesmās dzīvību zaudēja divas sievietes un vīrietis, vēl vairāki cilvēki nogādāti slimnīcā. Jaunākā informācija liecina, ka aizdedzinātas vēl divas valsts iestāžu ēkas.
Grieķiju šodien paralizējis ģenerālstreiks - valstī atcelti lidojumi, nekursē vilcieni, traucēta arī prāmju satiksme. Lidojumi uz Grieķijas lidostām un no tām tika pārtraukti šonakt pusnaktī. Valstī slēgtas arī skolas, slimnīcas un liela daļa sabiedrisko iestāžu. Atēnās tūkstošiem cilvēku piedalās dažādās protesta akcijās.
Mazinās pensijas, apcirps algas
Apmaiņā pret 110 miljardu lielo aizdevumu starptautiskie aizdevēji pieprasījuši Grieķijai īstenot nopietnus taupības pasākumus - plānots krietni apcirpt budžeta izdevumus un celt nodokļus. Tāpat plānots iesaldēt algas publiskā sektora darbiniekiem, samazināt pensijas, netiks izmaksātas prēmijas. Taupības pasākumu mērķis ir trīs gadu laikā samazināt budžeta izdevumus par aptuveni 30 miljardiem eiro. Līdz 2014.gadam plānotais budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP - Grieķijas budžeta deficīts patlaban ir 13,6%.
Grieķijas parlamentā balsojums par pirmajiem taupības pasākumiem paredzēts šīs nedēļas beigās.
Grieķijas sabiedrība - saniknota
BBC korespondents Atēnās ziņo, ka liela daļa sabiedrības ir saniknota, apzinoties, cik daudz katram iedzīvotājam valsts finansiālās stabilitātes vārdā var nākties zaudēt.
Tūkstošiem pirmspensionēšanās vecuma ierēdņu jau paziņojuši par gatavību aiziet no darba vēl pirms taupības pasākumu ieviešanas, lai tādējādi pretendētu uz labākiem pabalstiem. Valdība jau izplatījusi aicinājumu militārās jomas, policijas, skolu un slimnīcu darbiniekiem vēl neiet pensijā, baidoties, ka šāds masveida solis valstij izmaksās pārāk dārgi, dzenot Grieķiju vēl dziļākā krīzē.
Arodbiedrības par plānoto algu un pabalstu mazināšanu ir šokā. "Ir lietas, ko valdība vēl var darīt, pirms atņem naudu pensionāriem, kuri saņem vien aptuveni 500 eiro mēnesī," uzskata ierēdņu arodbiedrības "ADEDY" līderis.
Šodienas vispārējais streiks ir jau trešais pēdējo mēnešu laikā.
Vācijā nemierā ar lielo aizdevumu Grieķijai
Lielāko Grieķijas starptautiskā aizdevuma daļu nodrošinās Eiropas Savienības valstis, proti, 80 miljardi eiro nāks no ES valstu kabatām. Starptautiskais valūtas fonds piešķīris 58 miljardus, bet Vācija šiem mērķiem izdalīs 22 miljardus eiro, un ne visi Vācijas politiķi ar to ir mierā. Kanclere Angela Merkele aicinājusi likumdevējus aizdevumu apstiprināt, norādot, ka jautājums šajā gadījumā ir par visas Eiropas Savienības nākotni.
Kas nogāja greizi?
Grieķijas valdība daudz kritizēta par neveiksmīgiem lēmumiem, 2002.gadā ieviešot valstī eiro valūtu. Kopš tā laika valsts daudzus projektus realizējusi par aizdevumos saņemtu naudu. Lielu robu budžetā iecirta, piemēram, arī Olimpisko spēļu organizēšana Atēnās 2004.gadā. Savu pienesumu finansiālajās nedienas atnesa pasaules finanšu krīze - līdzīgi kā citās valstīs arī Grieķijā samazinājās nodokļu ieņēmumi, iedzīvotāji zaudēja darbu, liekot valstij arvien vairāk tērēt dažādiem pabalstiem un citām sociālajām garantijām.