Krievija Kononova lietā ECT apsūdzēs kara rezultātu pārskatīšanā (157)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome gatavojas apsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT) Otrā pasaules kara rezultātu pārskatīšanā saistībā ar ECT Lielās palātas spriedumu Vasilija Kononova lietā, un Valsts domes piektdienas darba kārtībā ir iekļauta attiecīga paziņojuma projekta izskatīšana.

Valsts domes paziņojuma projektā, kuru sagatavojusi veterānu lietu komiteja, teikts, ka ECT lēmums ir "ar sevišķi politisku raksturu un nav pamatots ar vispārpieņemtiem starptautisko tiesību principiem un normām".

"Valsts dome pauž nopietnas bažas saistībā ar šā ECT lēmuma pieņemšanu, kurš var tikt uzskatīts ne vien par bīstamu tiesas precedentu un tiesisko pieeju maiņu Otrā pasaules kara notikumu vērtējumam, bet arī par mēģinājumu iniciēt Nirnbergas tribunāla lēmumu pārskatīšanu," teikts paziņojuma projektā.

"Nožēlu izraisa atbalsts agresīvam nacionālismam"

"Nožēlu izraisa fakts, ka vairāki politiķi pasaulē arvien biežāk nostājas to politisko spēku pusē, kuri cenšas attaisnot nacistisko ideoloģiju un sagraut izveidojušos pēckara pasaules iekārtu, un atbalsta agresīvu nacionālismu. Šāda tendence ir bīstama, jo tā ved uz fašisma atdzimšanu un attaisno kara noziegumus, kas izdarīti Otrā pasaules kara laikā," teikts paziņojuma projektā.

Lēmums Kononova lietā varot izraisīt kara veterānu vajāšanu

Dokumentā pausts viedoklis, ka ECT lēmumam "būs slēptas negatīvas sekas karavīriem, kas cīnījušies antihitleriskās koalīcijas valstu pusē, kuras var izpausties veterānu vajāšanā un viņu apsūdzēšanā kara noziegumos".

Valsts dome ir nodomājusi aicināt starptautisko sabiedrību objektīvi novērtēt ECT lēmumu Kononova lietā.

Šodien Valsts domē par šo paziņojuma projektu vēl spriedīs

Valsts domes komitejas NVS un sakaru ar tautiešiem lietās pirmais priekšsēdētāja vietnieks Konstantīns Zatuļins trešdien Valsts domes sēdē izteica priekšlikumu apspriest un pieņemt šādu paziņojumu. Paziņojuma projektu izstrādāja Valsts domes veterānu lietu komiteja, kura to ceturtdien pilnveido sadarbībā ar starptautisko komiteju.

Valsts domes Padome ceturtdien nolēma iekļaut Valsts domes piektdienas darba kārtībā šā paziņojuma projekta apspriešanu.

Spriedums Kononova lietā nav pārsūdzams

Jau vēstīts, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas Lielā palāta pirmdien pieņēmusi Latvijas valstij labvēlīgu spriedumu sarkanā partizāna Vasilija Kononova lietā. ECT Lielā palāta ar 14 balsīm par un trim balsīm pret atzina, ka, 2004.gadā notiesājot Kononovu par 1944.gadā izdarīto kara noziegumu, nežēlīgi nogalinot Mazo Batu ciema iedzīvotājus, Latvija nav pārkāpusi Krimināllikuma atpakaļejoša spēka aizliegumu, kas ir noteikts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā.

ECT Lielās palātas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka ECT 2008.gada jūnijā apmierināja 1923.gadā dzimušā Vasilija Kononova prasību pret Latviju par nelikumīga sprieduma paziņošanu 2000.gadā un noteica viņam izmaksāt 30 tūkstošu eiro (21 tūkstoša latu) kompensāciju. 2008.gada rudenī Latvijas valdība nolēma ECT spriedumu pārsūdzēt, un 2009.gada maijā Strasbūrā ECT Lielā palāta sāka apelācijas izskatīšanu.

Kononovs sūdzējās par necilvēcīgu izturēšanos

Kononovs sūdzību pret Latviju par necilvēcīgu izturēšanos un turēšanu apcietinājumā pirmstiesas izmeklēšanas laikā ECT iesniedza 2004.gadā. Viņam Latvijā bijušas sešas tiesas, ieskaitot Augstākās tiesas Senātā, kas 2004.gada septembrī atstāja nemainītu spriedumu, ar kuru Kononovam piespriests gadu un astoņus mēnešus ilgs cietumsods.

Prasībā Kononovs apgalvo, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7.pantu darbības, par kurām viņš Latvijā notiesāts, to veikšanas brīdī nedz nacionālajos, nedz starptautiskajos likumos nav bijušas atzītas par noziegumiem.

Apelē pie formalitātēm

Viņš apstrīd Krimināllikuma piemērošanu ar atpakaļejošu datumu, kā arī to, ka Latvijas tiesa atzina viņu par okupācijas spēku pārstāvi, lai gan Latvija tajā laikā jau esot atradusies PSRS sastāvā.

Lieta ir saistīta ar tiesas prāvu pret Kononovu saistībā ar kara noziegumiem, kas pastrādāti 1944.gadā, kad Latvija formāli atradās Padomju Savienības sastāvā, bet to bija okupējusi Vācija.

Saskaņā ar Latvijas Ģenerālprokuratūras un tiesu materiāliem Kononovs vadīja grupu, kas 1944.gada 27.maijā veica uzbrukumu Mazo Batu sādžai Ludzas rajonā, kura laikā gāja bojā astoņi cilvēki - pieci vīrieši un trīs sievietes, bet viens cilvēks tika smagi ievainots.

Komentāri (157)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu