Vašingtonā ceturtdien pēc 20 mēnešu pauzes atsākās tiešās Izraēlas un palestīniešu miera sarunas. Tās atklājot, ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone pateicās palestīniešu un izraēliešu līderiem par viņu "drosmi un līdzdalību".
"Es zinu, ka lēmums sēsties pie šī galda nebija viegls," vēršoties pie palestīniešu pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa un Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu, sacīja Klintone, atzīstot, ka "aizdomas un skepse" viņai ir saprotama.
Netanjahu vērsās pie palestīniešu pašpārvaldes prezidenta ar aicinājumu, lai palestīnieši atzīst Izraēlas kā ebreju nacionālās valsts statusu.
Lai panāktu ilgstoša miera iestāšanos "abām pusēm būs jāiziet uz abpusējiem un sāpīgiem kompromisiem", norādīja premjers.
Savukārt Abass mudināja Izraēlu pārtraukt kolonistu apmetņu būvniecību okupētajās teritorijās un izbeigt Gazas joslas blokādi.
"Mēs aicinām Izraēlas valdību turpināt īstenot apņemšanos - izbeigt apmetņu aktivitātes - un pilnībā atcelt Gazas joslas embargo," sacīja prezidents.
Kamēr sarunas vēl turpināja savu gaitu, ASV īpašais Tuvo Austrumu sūtnis Džordžs Mičels žurnālistiem pavēstīja, ka Abass un Netanjahu vienojušies nākamo sarunu raundu sarīkot 14.-15.septembrī.
Līderi "vienojušies no jauna tikties 14. un 15.septembrī [Tuvo Austrumu] reģionā un tad - ik pēc divām nedēļām," sacīja Mičels.
Līderi apņēmušies sarunas turpināt "labticīgi un atbilstoši mērķa nopietnībai", apliecināja Mičels, norādot, ka ievaddaļā sarunas bijušas "garas un produktīvas".
Gan Netanjahu, gan Abass nosodījuši "visa veida vardarbību, kas vērsta pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem" un solījuši strādāt kopā, lai uzturētu drošību.
Abi līderi arī apliecināja uzticību divu valstu atrisinājumam, kurā paredzēts, ka līdzās drošai Izraēlai tiks izveidota palestīniešu valsts.
