Lielāks ārzemnieku īpatsvars konstatēts pilsētu un lielākajās skolās, kā arī par mazāk prestižām uzskatītajās skolās. Līdz ar iebraucēju bērnu skaita pieaugumu skolā pieaug uzskats, ka konkrētā skola nav pietiekoši prestiža.

Ļoti maz imigrantu bērnu ir skolās, kurās mācības notiek īru valodā, ESRI pētnieki uzskata, ka galvenais iemesls tam ir angliski nerunājošo ārzemnieku ģimeņu nevēlēšanās apgūt vēl kādu papildu valodu.

Tika veikts pētījums 735 sākumskolās un 448 vidusskolās. Rezultāti liecina, ka Īrijā skolās ir lielāka nacionalitāšu dažādība nekā citās Eiropas valstīs. Sākumskolās ir apmēram 10% jeb 45700 iebraucēju bērnu, bet vidusskolās – 6% jeb 18000. Aptuveni 70% šo skolēnu nav no angliski runājošām valstīm. Deviņās no desmit vidusskolām mācās arī ārzemnieki, bet viņu īpatsvars ir samērā neliels – starp 2% un 9%.

ESRI norāda, ka pēc uzņemšanas kritērijiem Īrijas skolām ir tendence dot priekšroku vietējiem iedzīvotājiem, jo īpaši, ja vecākiem ir jāpiesakās laikus, un priekšroka tiek dota jau esošo skolnieku brāļiem un māsām. Daudzi iebraucēji valstī ir salīdzinoši nesen, un viņi ir arī ļoti mobili. Tā rezultātā viņu bērni var iekļūt tikai tajās skolās, kurās nav pieteikts pietiekami daudz skolnieku. Tāpat īru vecāki labāk pārzina izglītības sistēmu un var labāk vienoties par bērnu iekļūšanu skolā.

Īru Nacionālā skolotāju organizācija (INTO) pauž bažas, ka  angļu valodas skolotāju skaita samazināšanas dēļ skolās imigrantu bērni zaudē būtisku mācību atbalstu. Pagājušajā gadā valdība likvidēja gandrīz 500 angļu valodas skolotāju vietas sākumskolās, un paredzams, ka līdzīgs samazinājums būs arī šogad, jo jaunās vadlīnijas paredz atbalstu angļu valodas mācīšanā tikai uz diviem gadiem. INTO uzskata, ka divu gadu laikā bērns gūst tikai paviršu izpratni par valodu. Lai jaunpienācēji sasniegtu tādu valodas prasmi, ka viņi spēj angļu valodā mācīties tādus priekšmetus kā, piemēram, zinātne un ģeogrāfija, vajadzīgi 5 līdz 7 gadi.