"Titāniks" nogrima stūrmaņa rupjas kļūdas dēļ, nevis, kā uzskatīts līdz šim, tāpēc, ka kuģoja pārlieku lielā ātrumā un kuģa komanda tuvojošos leduskalnu nepaspēja ieraudzīt, šādu versiju savā jaunajā grāmatā izvirza uz "Titānika" strādājuša jūrnieka mazmeita, ziņo Newsru.com.
Ledija Patena, kuras vectēvam katastrofā palaimējās izdzīvot, grāmatā izklāsta, ka stūrmanis, iespējams, kritis panikā un stūri pagriezis neīstajā virzienā. Kuģim esot bijis pietiekami daudz laika, lai no šķēršļiem izvairītos. Līdz laikam, kad kļūda tika labota, bijis jau par vēlu un sadursme ar leduskalnu - neizbēgama, raksta "Daily Telegraph".
Turpināja braukt, paātrinot nogrimšanu
Tomēr pat pēc liktenīgās kļūdas pasažierus un ekipāžu esot bijis iespējams glābt, ja kuģis paliktu tur, kur tobrīd atradās. Tuvākais kuģis tajā laikā atradies tikai četru stundu brauciena attālumā, tāpēc "Titāniks", domājams, šo laiku būtu varējis palikt virs ūdens. Tomēr apkalpe izlēma rīkoties savādāk. Tā kā kuģa īpašnieki baidījās, ka šāda avārija varētu nopietni bojāt uzņēmuma tēlu un tika domāts, ka bojājumi nav nopietni, īpašnieki pārliecināja kapteini ļaut kuģim ceļu turpināt. Tas, ka kuģis turpināja braukt, palielināja ūdens ieplūšanas ātrumu. Līdz ar to secināms, ka "Titāniks" nogrima dažas stundas ātrāk, nekā tas būtu noticis, paliekot uz vietas.
Glabā noslēpumu, lai saglabātu darbu
Noslēpums par to, kas šajā vēsturiskajā vakarā patiesībā notika, ģimenē ticis glabāts gandrīz 100 gadus. Patenas vectēvs Čārlzs Leitollers bija viens no tiem retajiem, kurš katastrofā pamanījās izdzīvot. Pēc avārijas Leitollers patieso notikumu gaitu paturējis noslēpumā, baidoties par uzņēmuma reputāciju un to, ka viņš un viņa kolēģi līdz ar kompānijas bankrotu varētu zaudēt darbu.
Palika ģimenē vienīgā, kas zina patiesību
"Vienīgais cilvēks, kuram viņš pastāstīja patiesību, bija viņa mīļotā sieva Silvija, mana vecmāmiņa," raksta Patena. "Viņa nomira, kad man bija 16 gadi, un, kaut gan viņa nelūdza man patiesību nevienam nestāstīt, es līdz šim nevienam to neesmu teikusi," lasāms grāmatā. Arī Patenas māte notikušo nevienam neatklāja, uzskatot, ka tas uz kārts liktu viņas tēva, divkārtējā kara veterāna, reputāciju. "Tagad gan māte, gan vecmāmiņa jau mirušas. Rakstot savu otro romānu, es pēkšņi sapratu, ka esmu palikusi vienīgā, kas zina, kas patiesībā tajā naktī uz "Titānika" notika," tā Patena.
