Ziemeļkorejas artilērija šodien, 23.novembrī, plkst. 7:34 pēc Latvijas laika sākusi apšaudīt vienu no Dienvidkorejas pierobežas salām, nodarot postījumus desmitiem ēku un ievainojot vismaz 13 dienvidkorejiešu karavīrus un divas civilpersonas. Viens Dienvidkorejas jūras kājnieks incidentā nogalināts.
Ziemeļkoreja atklāj uguni uz Dienvidkoreju (287)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Video vairs nav pieejams.(Ziņa papildināta ar Ziemeļkorejas paziņojumu)
Savukārt Dienvidkoreja paziņojusi, ka apšaudei atbildējusi ar atbildes šāvieniem. Dienvidkorejas armijā patlaban izsludināta augstākā trauksme kāda iespējama, nepasludinot kara stāvokli.
"Ziemeļkorejas artilērija plkst. 14.34 (plkst. 7.34 pēc Latvijas laika) organizēja nelikumīgu apšaudes provokāciju, un dienvidkorejiešu vienības nekavējoties pašaizsardzības nolūkā atklāja pretuguni," aģentūrai AFP pavēstīja Dienvidkorejas Aizsardzības ministrijas pārstāvis. Uz Dzeltenajā jūrā esošo Jonpjonas salu, kas atrodas pie apstrīdētās abu Koreju jūras robežas, Ziemeļkoreja izšāvusi vismaz 200 artilērijas lādiņu. Kā informē aizsardzības ministrs Kims Tējuns, Dienvidkoreja aizsargājoties raidījusi 80 šāviņus.
Zināms, ka trīs no 13 ievainotajām militārpersonām atrodas smagā stāvoklī.
Ziemeļkoreja: Dienvidkoreja šāva pirmā
Ziemeļkoreja šodien savukārt nākusi klajā ar paziņojumu, ka incidentā vainojama Dienvidkoreja - tieši dienvidkorejieši uguni esot atklājuši pirmie. Ziemeļkorejas paziņojumā arī teikts, ka Dienvidkoreja veikusi "bezatbildīgu militāro provokāciju". Dienvidkoreja pāri robežai uz Ziemeļkoreju ap plkst.6 pēc Latvijas laika esot raidījusi artilērijas šāviņus. "Tā ir tradicionāla reakcija - savaldīt provokatīvu rīcību ar nesaudzīgu triecienu," presē citēts paziņojums.
Šis ir viens no nopietnākajiem incidentiem Korejas pussalā kopš 1950.-1953. gada kara. Kopš tā laika gan bijušas vairākas pārrobežu sadursmes. Viens no nopietnākajiem incidentiem notika šī gada martā, kad netālu no robežas nogrima Dienvidkorejas kara kuģis. Toreiz bojā gāja 46 cilvēki. Tika veikta starptautiska izmeklēšana un secināts, ka kuģa nogrimšanā vainojama Ziemeļkorejas raidīta torpēda. Ziemeļkoreja gan savu saistību ar šo incidentu kategoriski noraidījusi. Kopš tā laika abu valstu attiecības bijušas sevišķi saspringtas.
Pēc incidenta nekavējoties gaisā pacēlušies dienvidkorejiešu iznīcinātāji, vēsta televīzijas kanāls YTN. Tikmēr, reaģējot uz notikušo, Dienvidkorejas prezidents Ļi Mjunbaks sasaucis ārkārtas drošības sēdi.
"Viņš (prezidents) pašreiz atrodas pazemes komandbunkurā, lai kopā ar ministriem un nacionālās drošības padomniekiem apspriestu iespējamo atbildes reakciju (..). Mēs rūpīgi novērojam situāciju," ziņu aģentūrai AFP pavēstīja Ļi pārstāvis.
Incidents noticis militāro mācību laikā
Noteikts augstākais militārās trauksmes līmenis kaujas situācijām. Salā, kas atrodas aptuveni 145 kilometrus no valsts kontinentālās daļas, ir apmēram 1300 iedzīvotāju, un tiek ziņots, ka viņi tiek evakuēti.
Iedzīvotāji vēsta, ka postījumi nodarīti desmitiem ēku, no kurām daudzas ir liesmās.
Dienvidkoreja robežas tuvumā veikusi militārās mācības. "Mēs veicām jūras, gaisa spēku un armijas mācības, un viņi (Ziemeļi), šķiet, iebilstot pret to, atklāja uguni," YTN pastāstīja kāda vārdā neminēta militārpersona.
ĀM pauž satraukumu par situācijas pasliktināšanos Korejas pussalā
TVNET sazinājās ar Latvijas Ārlietu ministriju. Uz jautājumiem par Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas attiecību pasliktināšanos, iespējamām sekām starptautiskajā politikā un Ķīnas ietekmi tika saņemta atbilde, ka ministrija pastiprināti seko situācijas attīstībai uz Dienvidkorejas Jonpjonas salas.
"Latvija nosoda jebkādas darbības, kas novestu pie miera situācijas dziļākas pasliktināšanās. Latvijas puse aicina rīkoties saskaņā ar 1953.gadā noslēgto Korejas Miera līgumu un izvairīties no situācijas eskalācijas," paziņojumā raksta ministrijas Preses un informācijas nodaļa.