_{(Ziņa papildināta ar O.Kalniņa komentāru.)}

"WikiLeaks" publicētie dokumenti liecina, ka ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone janvārī parakstījusi konfidenciālu ziņojumu, kurā teikts, ka ASV un sabiedrotie NATO piekrituši paplašināt esošos Polijas aizsardzības plānus, ietverot tajos arī Latviju, Igauniju un Lietuvu.

Drošība pastiprināta pēc 2008.gada kara

Plāni Baltijas valstu aizsardzībai tikuši izstrādāti pēc tam, kad Baltijas valstis mēģināja panākt papildu aizsardzību saistībā ar bažām par Krievijas draudu palielināšanos pēc 2008.gada Krievijas-Gruzijas kara. ASV piedāvājušas pastiprināt arī Polijas drošību pret Krieviju.

Dokumentos arī atzīts, ka šos militāros plānus nevajadzētu publiski apspriest, lai nevajadzīgi nepalielinātu saspīlējumu starp NATO un Krieviju.

Gruzijas karš "uzjundīja sāpīgas atmiņas"

"WikiLeaks" publicētie ASV diplomātu ziņojumi liecina, ka Krievijas karaspēka iebrukums Gruzijā 2008.gada augustā uzjundījis sāpīgas atmiņas Baltijas valstīs.

"Notikumi Gruzijā ir dominējuši ziņās un diskusijās šeit tā kā tikai nedaudzi citi pēdējā laika notikumi," teikts ASV vēstniecības Rīgā ziņojumā, kuru citēja laikraksts "New York Times".

Šajā ziņojumā arī teikts, ka Latvijas iedzīvotāji, vismaz etniskie latvieši,

"lūkojas uz Gruziju un domā, ka tas viegli varētu notikt ar viņiem".

"WikiLeaks" publicēts slepens ziņojums no ASV misijas NATO Briselē liecina, ka NATO spēku komandieris Eiropā ASV admirālis Džeimss Stavridis janvārī ierosinājis paplašināt NATO plānus Polijas aizsardzībai, ietverot tajos arī Latviju, Igauniju un Lietuvu.

NATO militārpersonas janvārī piekritušas Baltijas valstu un Polijas iekļaušanai jaunā reģionālās aizsardzības shēmā ar segvārdu "Eagle Guardian", liecina "WikiLeaks" publicēti ziņojumi, kurus pārpublicējis britu laikraksts "Guardian".

Klintone: aizsardzības plāns jāpatur noslēpumā

Klintones parakstītā ziņojumā ir doti norādījumi ASV vēstniecībām, kā tām jārīkojas attiecībā uz jauno NATO plānu Baltijas valstīm, un uzsvērts, ka šis projekts jāpatur noslēpumā. "Mēs uzskatām "Eagle Guardian" paplašināšanu par soli virzienā uz citu pastāvošu NATO drošības plānu, kas attiecas uz konkrētām valstīm, iespējamu paplašināšanu par reģionāliem plāniem," teikts šajā ziņojumā.

Austrumeiropas valstu aicinājumi pēc lielākām drošības garantijām agrāk bija sastapušies ar Rietumeiropas valstu, sevišķi Vācijas, pretestību, kuras bažījās par to, ka ar šādām garantijām būtu neapmierināta Krievija.

Attiecībā uz Polijas aizsardzību ASV piedāvājušas dažādus pasākumus, tostarp īpašu jūras spēku dislocēšanu Baltijas jūras ostās Polijā un iznīcinātāju F-16 eskadriļu dislocēšanu šajā valstī.

Šāda rīcība neatbilst NATO oficiālajai politikai pēc Aukstā kara

ASV diplomāti tomēr pauduši bažas, ka šādi pasākumi neatbilst NATO oficiālajai politikai pēc Aukstā kara, kura neuzskata Krieviju par draudu. Šīs bažas uzsvērtas 2009.gada oktobra ziņojumā, kuru parakstījis ASV vēstnieks NATO Ivo Dālders.

"Baltijas valstis skaidri uzskata, ka Krievijas Federācija pārstāv drošības risku nākotnē, un tās vēlas drošības plānu pret šo risku. Un tieši tā ir problēma. NATO pēc Aukstā kara ir konsekventi izteikusies, ka vairs neuzskata Krieviju par draudu," teikts šajā ziņojumā.

TVNET jautā: Vai atklātībā nonākusī informācija ietekmēs Latvijas un Krievijas attiecības? Atbild: Bijušais Latvijas vēstnieks ASV, Saeimas deputāts Ojārs Kalniņš "Nedomāju, ka to varētu uzskatīt par pilnīgi slepenu plānu, jo pagājušogad jau Rīgas konferences laikā runāja par to, ka NATO vajag kādu īpašu stratēģiju attiecībā uz Baltijas valstīm. Gada sākumā mēs dzirdējām, ka kaut kas tāds top, bet, protams, detaļas nezinājām un nezinājām, vai Hilarija Klintone ir ko parakstījusi.

Šis nav milzīgs pārsteigums, un nedomāju, ka tam vajadzētu ietekmēt mūsu attiecības ar Krieviju, jo arī tur par to zināja – vienkārši tas tagad pirmo reizi ir atklāts tik tiešā tekstā. Tas [dokuments – red.] daļēji iznācis pēc notikumiem Gruzijā un ir daļēji saprotami. NATO izskata visādas iespējamības un gatavo plānus vairākām lietām. Tas, ka kaut kas tika sagatavots Baltijas valstīm, ņemot vērā to, ka mēs atrodamies uz NATO robežas, ir normāli. Nedomāju, ka deviņus mēnešus vēlāk tam vajadzētu piešķirt kādu īpašu nozīmi, jo diplomātiem gan Krievijā, ASV un NATO tas nav nekas jauns.

Mēs turpinām saņemt šīs ziņas, un ir jāuzsver, ka diplomātiem un profesionāliem ekspertiem lielākā daļa informācijas, ko publicē WikiLeaks, jau ir zināma. Sensācija rodas tikai tad, kad tas parādās presē un tiek uztverts ārpus konteksta. Viss ir jāieliek pareizā kontekstā."