NATO un Krievija turpinās centienus uzlabot savstarpējo sadarbību, neraugoties uz tīmekļa medija "WikiLeaks" atklātībai nodoto informāciju, ka militārā alianse ir izstrādājusi plānus Baltijas valstu aizsardzībai Krievijas uzbrukuma gadījumā, ceturtdien pavēstīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.
"Mēs neuzskatām Krieviju par draudu NATO, un arī NATO nerada apdraudējumu Krievijai," uzsvēra augstā amatpersona. "Gluži pretēji - mēs vēlamies padziļināt stratēģiskās attiecības starp NATO un Krieviju."
Viņš arī atgādināja, ka Lisabonā NATO un Krievija vienojušās sākt jaunu sadarbības posmu. Turklāt trešdien bijusi "ļoti pozitīva un ļoti auglīga" tikšanās vēstnieku līmeni, un tajā panākta vienošanās kopīgi analizēt iespējas sadarboties pretraķešu aizsardzības vairoga jautājumā Eiropā.
"Tas skaidri apliecina, ka mēs vēlamies virzīties tālāk mūsu attiecībās un vēlamies saglabāt un uzturēt pozitīvo garu no Lisabonas," sacīja Rasmusens.
"WikiLeaks" publikācijas neapstiprina
Ģenerālsekretārs gan atteicās apstiprināt "WikiLeaks" nopludināto dokumentu autentiskumu, šādu nostāju pamatojot ar uzstādījumu, ka NATO nekomentē "nopludinātus iespējamus slepenus dokumentus".
Deviņas valstis apvienojas Baltijas aizsardzībai
Jau ziņots, "WikiLeaks" atklātībai nodotie Savienoto Valstu diplomātiskās sarakstes dokumenti liecina, ka NATO un ASV izstrādājušas plānus Baltijas valstu aizsardzībai pret Krieviju.
Kā atklāj laikrakstā "The Guardian" publiskotās diplomātiskās telegrammas, plānots paplašināt Polijas aizsardzības stratēģiju, iekļaujot tajā arī Igauniju, Latviju un Lietuvu. Šā gada janvārī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone parakstījusi slepenu telegrammu, kurā teikts, ka militārajā aliansē panākta vienošanās paplašināt Polijas aizsardzības plānu un iekļaut tajā arī visas trīs Baltijas valstis.
Šajā plānā iecerēts iesaistīt deviņas NATO divīzijas no ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Polijas.
Telegrammā ieteikts šos plānus neapspriest publiski, lai neradītu nevajadzīgu spriedzi NATO un Krievijas attiecībās.
