Zviedrijas Kara akadēmija sagatavojusi pētījumu par to, kā izturētos Zviedrija, ja Krievija uzbruktu Baltijas valstīm. Pētījumā apgalvots, ka Zviedrija izstrādā pati savu militāro doktrīnu, kurā viens no punktiem paredz sniegt palīdzību kaimiņvalstīm militāra konflikta gadījumā, vēsta laikraksts "Ohtuleht", atsaucoties uz Somijas nacionālo raidsabiedrību YLE.
Krievu uzbrukums būtu pēkšņs
Pētījumu sagatavojusi Zviedrijas Kara akadēmija, un tas nozīmē, ka tā nav Zviedrijas valdības oficiālā nostāja.
Saskaņā ar pētījumu krievu uzbrukums, ja tāds notiktu, būtu pēkšņs. Pie Krievijas rietumu robežām izvietotas pastiprinātas un modernizētas karaspēka daļas, un tādēļ, pēc Zviedrijas militāro aprindu domām, Krievijai nevajadzēs daudz laika, lai organizētu iebrukumu.
Zviedri ir pārliecināti, ka krieviem pietiks ar divām nedēļām, lai divkāršotu sava karaspēka skaitlisko sastāvu pie rietumu robežām.
NATO atbildētu ar pretuzbrukumu
Pētījumā apgalvots, ka NATO uz šādu krievu uzbrukumu atbildētu ar pretuzbrukumu no gaisa un Zviedrija dotu piekrišanu savu lidmašīnu līdzdalībai šādā operācijā. Tajā uzsvērts, ka runa nav par NATO plāniem Baltijas valstu aizsardzībai, bet tikai par Zviedrijas iespējamās izturēšanās modelēšanu hipotētiskā karā ar Krieviju, ņemot vērā vispārējo NATO stratēģiju.
NATO murgs - Krievijas kodolieroči - ir izvietoti alianses robežu tuvumā. Kā uzskata pētījuma autori, pēc straujas Baltijas valstu sagrābšanas Krievija sāks draudēt izmantot kodolieročus, ja Rietumvalstis gribēs iejaukties.
