Piektdien notikušajā sprādzienā Oslo centrā un uzbrukumā Norvēģijas valdošās Darba partijas jauniešu nometnei gājis bojā 93 cilvēks, sestdien paziņoja policijas pārstāvis. Nav ziņu par Norvēģijā teroraktā cietušiem no Latvijas.
Terors Norvēģijā. Gājuši bojā 93 cilvēki
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Papildināts viss teksts ar jaunāko informāciju
Upuru skaits var pieaugt
Piektdien notikušajā sprādzienā Oslo centrā un uzbrukumā Norvēģijas valdošās Darba partijas jauniešu nometnei gājuši bojā vismaz 92 cilvēki, liecina policijas sestdien publiskotā jaunākā informācija.
Slaktiņā, kas noticis jauniešu nometnē Ūtoejas salā, nogalināti vismaz 85 cilvēki, bet sprādzienā Oslo centrā esošajā valdības ēku kvartālā gāja bojā septiņi cilvēki.
Vismaz 20 ievainoti atrodas smagā stāvoklī, vēl apmēram 30 cilvēku ir kritiskā stāvkolī, tāpēc upuru skaits var pieaugt.
Pašlaik Norvēģijā ir atvaļinājumu laiks, daudzi biroji ir tukši; citā gadalaikā upurubūtu bijis vēl vairāk.
Iespējams, bijis vēl viens šāvējs
Vairāki Norvēģijas medji vēstīja, ka aculiecinieki stāstījuši arī par otru šāvēju. Policijas pārstāve gan atzina, ka konkrētu ziņu par to neesot, bet policija neizslēdz nevienu iespēju.
Otrs uzbrucējs, atšķirībā no Breivika, neesot bijis tērpts policijas uniformā
Traģēdijas notikumu gaitas rekonstrukcija
Oslo piektdienas pēcpusdienā notika ar spridzekļiem piekrautas automašīnas sprādziens pie valdības un tabloīda VG redakcijas ēkām, kurā gāja bojā septiņi un smagi ievainoti deviņi cilvēki.
Izsisti logu stikli 17 stāvu augstajā valdības ēkā, kā arī tuvējo ministriju un laikraksta VG redakcijas ēkās, bet Naftas ministrijas ēkā izcēlās ugunsgrēks. Valdības un Finanšu ministrijas ēkām nodarīti būtiski postījumi.
Ar spridzekļiem piekrauto automašīnu valdības un mediju ēku kvartālā atstāja Bērings-Breivīks, un pēc tam tā eksplodēja. Savukārt Bērings-Breivīks devās uz jauniešu nometni, lai sarīkotu apšaudi.
Policija pēc sprādziena slēdza kvartālu un evakuēja tajā esošās ēkas - ne tikai valdības un ministriju, bet arī Norvēģijas lielāko laikrakstu un ziņu aģentūras NTB birojus.
Pārģērbies par policistu, turpina nogalināt
Tikmēr Bērings-Breivīks, ģērbies policijas formā, no automātiskā ieroča atklāja uguni valdošās Darba partijas jauniešu vasaras nometnē Tīrifjordena ezera Utejas salā galvaspilsētas Oslo apkaimē, nogalinot 85 un ievainojot pagaidām nenoskaidrotu skaitu cilvēku. Daļa ievainoto ir smagā stāvoklī.
Nometnē bija 14 līdz 19 gadus veci jaunieši. Uzbrucējs šāvis uz visiem, kas bijuši viņam tuvumā - vispirms uz tiem, kas bija uz sauszemes, bet pēc tam uz tiem, kas atradās ezera ūdenī.
Policijai nometnes teritorijā vēlāk atradusi spridzekļus. Nelielā Utejas sala ir Darba partijas jauniešu organizācijas īpašums un vasaras nometnes tur notiek katru gadu.
Oslo policijas pārstāve sestdien apliecināja, ka turpinās meklēšanas darbi ūdenī, kur daudzi mēģināja meklēt glābiņu no uzbrucēja.
Nacionāla mēroga traģēdija
Šīs nometnes 560 dalībniekus sestdien bija paredzēts uzrunāt partijas līderim un Norvēģijas premjerministram Jensam Stoltenbergam. Viņš notikušo nosauca par nacionāla mēroga traģēdiju, kādu Norvēģija nav piedzīvojusi kopš Otrā pasaules kara.
Uzbrukumā jauniešu nometnei izdzīvojušos, kas izmitināti kādā Oslo viesnīcā, sestdien apmeklēja gan premjerministrs, gan Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja un citas augsta ranga amatpersonas.
Cietušajiem palīdzību sniedz policijas darbinieki, Starptautiskā Sarkanā Krusta pārstāvji un garīdznieki.
Oslo centrālā daļa ir norobežota, tajā ielaiž tikai policistus, izmeklētājus un glābšanas darbu veicējus.
Valdības ēkām arī būtiski postījumi
Izsisti logu stikli 17 stāvu augstajā valdības ēkā, kā arī tuvējo ministriju un laikraksta VG redakcijas ēkās, bet Naftas ministrijas ēkā izcēlās ugunsgrēks. Valdības un Finanšu ministrijas ēkām nodarīti būtiski postījumi.
Pie valdības ēkas atradās sprādziena stipri bojāta automašīna, taču nav apstiprinājuma, ka tajā varētu būt atradušies spridzekļi, lai gan policija neizslēdz šādu iespēju.
Policija slēgusi kvartālu, evakuētas tajā esošās ēkas - ne tikai valdības un ministriju, bet arī Norvēģijas lielāko laikrakstu un ziņu aģentūras NTB biroji. Policija arī ieteikusi Oslo iedzīvotājiem neatstāt savas dzīvesvietas.
Policija liek uzmanīties Norvēģijas premjeram
Stoltenbergs telekanālam TV2 piektdienas vakarā teica, ka situācija ir nopietna un ka policija viņam ieteikusi neatklāt savu atrašanās vietu.
Norvēģijas premjers piektdienas vakarā sasauca ārkārtas valdības sēdi, bet sestdien tiksies ar lielāko politisko partiju līderiem.
ĀM: nav ziņu par Norvēģijā teroraktā cietušiem no Latvijas
Starp smagi cietušajiem sprādzienā Oslo centrā un apšaudē Ūtoejas salā, Latvijas valstspiederīgo nav.
Par mirušajiem cilvēkiem policija sniegs informāciju tikai pēc pāris dienām. Un jautājums joprojām ir arī par vieglāk ievainoto cilvēku valstspiederību, jo viņi tiek vesti uz dažādām slimnīcām.
Saskaņā ar Norvēģijas oficiālo informāciju valstī ir reģistrējušies apmēram 2000 Latvijas valstspiederīgie, taču kopā ar sezonas darba strādniekiem, studentiem un tūristiem Latvijas valstspiederīgo skaits Norvēģijā, visticamāk, ir lielāks, sacīja Latvijas vēstnieks Norvēģijā Andris Sekacis.
Neviens radinieks nav sazinājies ar vēstniecību, lai uzzinātu par Norvēģijā dzīvojošo Latvijas piederīgo likteni, informēja vēstnieks. Viņš norādīja, ka policija nesniedz sīkāku informācija par mirušajiem, jo vēl turpinās izmeklēšanas darbības, taču radiniekiem ir iespējams sazināties ar Norvēģijas policiju, lai uzzinātu, vai starp bojā gājušajiem nav viņu piederīgie.
Par vieglāk cietušajiem vēstniecība informāciju varēs iegūt tikai tad, ja viņi paši par to informēs vēstniecību. Tam par iemeslu ir fakts, ka pēc notikušās traģēdijas, ievainotie tika vesti uz dažādām slimnīcām. Vēstniecība turpina uzturēt kontaktus gan ar ĀM, gan ar Norvēģijas policiju, piebilda Sekacis.
Latvija turpinās starptautiskās misijas
Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis norādījis, ka šī traģēdija nebūs iemesls, lai Latvija vairs nepiedalītos starptautiskos drošības pasākumos, aģentūrai BNS sacīja ministra pārstāve Dace Balode.
"Šādos brīžos mēdz parādīties arī aicinājumi norobežoties un izstāties no starptautiskiem drošības pasākumiem. Taču šāda iniciatīva nav atbalstāma. Latvijas valsts lietos visu savā rīcībā esošo drošības spēju apmēru gan savas, gan arī citu valstu drošības atbalstam. Vardarbības izpausmes Norvēģijā tikai apliecina, cik ievainojami varam būt katrs atsevišķi, cik svarīgi ir, lai valstis sadarbotos, preventīvi novēršot vai samazinot riskus, likvidējot draudus, kas var piemeklēt ikvienu no mums, ja esam vienaldzīgi un nespējam solidarizēties," uzsvēris Kristovskis.