Krievijā svētdien notikušajās parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanās uzvarējusi valdošā partija "Vienotā Krievija", tomēr tai nav izdevies saglabāt divu trešdaļu vairākumu parlamenta apakšpalātā, liecina provizoriskie rezultāti.
Papildināts ar jaunākajiem datiem un video.
Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti pēc 26,5% biļetenu saskaitīšanas, premjerministra Vladimira Putina vadītā "Vienotā Krievija", kuras saraksta līderis bija valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, saņēmusi 47,3% balsu. Ņemot vērā 7% barjeru iekļūšanai Valsts domē, "Vienotajai Krievijai" parlamenta apakšpalātā ir nodrošinātas vairāk nekā puse vietu.
Komunistiskā partija ieguvusi 20,2%, Liberāldemokrātiskā partija - 13,4% balsu, "Taisnīgā Krievija" - 13,4% balsu. Pārējās partijas nav pārvarējušas 7% barjeru. Krievijā svētdien notika parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanas.
Valsts dome tiek ievēlēta uz piecu gadu termiņu. Tajā ir 450 deputāti, kas tiek ievēlēti pēc partiju sarakstiem, kuriem iekļūšanai domē ir jāpārvar 7% barjera.
Balsstiesības ir 109 miljoniem Krievijas pilsoņu
Vēlēšanas sākās Kamčatkas pussalā Krievijas Tālajos Austrumos, kur iecirkņi tika atvērti svētdien pulksten 8 (sestdien 22 pēc Latvijas laika), un beidzās Kaļiņingradas apgabalā, kur iecirkņi tika slēgti svētdien pulksten 20 (19 pēc Latvijas laika).
4.martā Krievijā notiks prezidenta vēlēšanas. Gaidāms, ka pēc tām Putins atgriezīsies prezidenta amatā, bet Medvedevs kļūs par premjerministru.
Krievijas vēlēšanu novērotāji saskārušies ar negatīvu attieksmi
Parlamentārieši Valdis Liepiņš (Zatlera Reformu partija) un Vineta Poriņa (Nacionālā apvienība), kuri svētdien kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas (EDSO PA) pārstāvji piedalās Krievijas Valsts domes vēlēšanu novērošanā, vairākos iecirkņos uzņemti ar aizdomām un dažviet pat nav tajos ielaisti.
Liepiņš pastāstīja, ka kopumā vēlēšanu process notiek mierīgi, vērojama liela cilvēku aktivitāte. "Balsošanas process ir mierīgs un uz āru varbūt izskatās samērā labi, bet jautājums, kas notiks beigās, pie balsu skaitīšanas," sacīja Liepiņš.
Līdzīgas bažas pauda arī Poriņa - tā kā EDSO novērotājiem nav tiesību aiztikt vēlēšanu komisijas dokumentus, var tikai pārskatīt redzamo, tādēļ iespējamās blēdības balsošanas procesā ir grūti konstatēt. Viņa gan manījusi, ka, piemēram, kādai sievietei tiek izsniegti balsošanas biļeteni, bet viņa neparakstās par to saņemšanu, lai gan to redz arī citi komisijas locekļi.
"Domājam, ka kaut kādas neprecizitātes ar rezultātiem drīzāk varētu notikt, kad būs protokola rakstīšana," teica Poriņa.
Abi Latvijas pārstāvji vēlēšanas novēro Kolomnā, apmēram 100 kilometru attālumā no Krievijas galvaspilsētas Maskavas, un vairākos iecirkņos saskārušies ar aizdomu pilnu attieksmi. Vienā balsošanas vietā viņus mēģinājuši aizraidīt uz citu iecirkni, citā teikts, ka novērotājiem nav tiesību tur atrasties, jo iepriekš par to nav ziņots. Tādēļ radušās aizdomas, ka varbūt iecirkņu pārstāvji vēlējušies kaut ko pirms novērotāju ierašanās noslēpt vai citādi "sakārtot", pastāstīja Liepiņš.
LASI TVNET: Krievijā pirms vēlēšanām konfiscē datoru novērotāju līderei
Divu iecirkņu vadītāji novērotāju klātbūtnē uzvedušies izteikti nervozi, tādēļ vienā no šiem iecirkņiem novērotāji domā atgriezties uz balsu skaitīšanas laiku.
Poriņa atzina, ka dzirdējusi vairākus iecirkņa darbiniekus sarunājamies, ka novērotāju ierašanās rada lielas problēmas. Viņi nebija iedomājušies, ka delegācijā kāds saprot krievu valodu, jo novērotāji ar tulku sarunājušies angliski.
"Jāatzīst, ka viņi nav iepriecināti par mūsu ierašanos, lai arī mūsu mērķis ir palīdzēt nodrošināt, ka vēlēšanas norit demokrātiski, nevis kaut kādā veidā iejaukties," sacīja Poriņa. Viņasprāt, Latvija no Krievijas vēlēšanu norisē neko nevar mācīties, jo Latvijā vēlēšanas norit daudz augstākā demokrātiskā līmenī.
Liepiņš pastāstīja, ka EDSO novērotāju aizpildītās anketas pa nakti tiks apstrādātas un no tām varēs izrēķināt arī aptuveno iedzīvotāju līdzdalību vēlēšanās, kas pēc tam tiks salīdzināta ar oficiāli paziņoto.
Krievijas vēlēšanu novērotāji turpina darbu par spīti hakeru uzbrukumiem
Cilvēktiesību aizstāvju apvienība "Golos", vienīgā neatkarīgā Krievijas organizācija, kas novēro Valsts domes vēlēšanas, neraugoties uz hakeru uzbrukumu tās interneta vietnei, jau iesniegusi ziņojumus par vairāk nekā 5300 pārkāpumiem.
Jau ziņots, ka naktī uz svētdienu hakeru uzbrukumu rezultātā tika pārtraukta projekta "Vēlēšanu pārkāpumu karte" - apvienības "Golos" un medija "Gazeta.ru" kopprojekta - tīmekļa vietnes darbība.
Tomēr "Golos" novērotāji darbojas vēlēšanu iecirkņos un "karstais tālrunis" turpina pieņemt informāciju par pārkāpumiem, kas, pēc apvienības vēlēšanu novērošanas programmas vadītāja Arkādija Ļubareva teiktā, šoreiz ir daudz nopietnāki nekā agrākajās vēlēšanās.
"Mūs neizdosies apturēt. Mums ir citi kanāli, ko neesam atklājuši, lai tos nevarētu neitralizēt," viņš uzsvēris.
"Golos" štata darbinieki, kas turpina atbildēt uz telefona zvaniem, drošības apsvērumu dēļ bāzējušies daudzās dažādās vietās. Paliekot bez e-pasta sakariem, apvienības darbinieki sazinās ar pārstāvjiem reģionos, izmantojot "Skype" un telefonsakarus un sniedzot informāciju medijiem savā nelielajā preses centrā Maskavā.
Apvienības vadītāja Lilija Šibanova sestdien uz 12 stundām tika aizturēta Maskavas Šeremetjevas lidostā, kur viņai konfiscēja klēpjdatoru, kā ieganstu minot nelegālu programmu izmantošanu.
LASI TVNET: Krievijā šodien Valsts domes vēlēšanas
Jau vēstīts, ka Krievijā svētdien notiek Valsts domes vēlēšanas, un gaidāms, ka tajās uzvarēs premjerministra Vladimira Putina vadītā partija "Vienotā Krievija", taču paredzams, ka tā zaudēs pašreizējo divu trešdaļu vairākumu parlamenta apakšpalātā.
Ziņots arī, ka Saeimas deputāti Vineta Poriņa no Nacionālās apvienības (NA) un Zatlera Reformu partijas pārstāvis Valdis Liepiņš svētdien piedalās Krievijas parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanu novērošanā.
Latvijas parlamentārieši vēlēšanu novērošanā piedalās kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Parlamentu Asamblejas (EDSO PA) pārstāvji. Poriņa ir EDSO PA Latvijas delegācijas vadītāja, bet Liepiņš – Latvijas delegācijas loceklis.
EDSO darbība ir vērsta uz demokrātijas attīstības sekmēšanu, demokrātisku institūciju nostiprināšanos EDSO dalībvalstīs un demokrātijas standartu ievērošanu starptautiskajā sabiedrībā. EDSO arī vērtē savu prasību īstenošanu un ievērošanu atsevišķās dalībvalstīs, izstrādā konfliktu novēršanas un likvidācijas mehānismus, kā arī novēro vēlēšanas.







