Uzziņa: ASV prezidenta vēlēšanu un priekšvēlēšanu process

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Nākamās ASV prezidenta un Kongresa vēlēšanas notiks 2012.gada 6.novembrī, taču tās ievada vairākus mēnešus ilgs priekšvēlēšanu process, kurā republikāņi izvēlies savu kandidātu, ko stādīt pretī pašreizējam Baltā nama saimniekam Barakam Obamam.

Sniedzam sīkāku ieskatu ASV prezidenta vēlēšanu un priekšvēlēšanu procedūrā, gaidāmo priekšvēlēšanu kalendārā un republikāņu iespējamo kandidātu biogrāfijās.

Vēlētāju sapulces

Vēlētāju sapulces priekšvēlēšanu procesā tiek izmantotas aptuveni desmit ASV pavalstīs. Tajās pulcējas attiecīgās partijas atbalstītāji, kas izvēlas partijas nacionālā kongresa jeb konventa delegātus, uzdodot viņiem konventā balsot par attiecīgo kandidātu.

Vēlētāji parasti pulcējas skolu, ugunsdzēsēju depo vai citu sabiedrisku ēku telpās un jau iepriekš sadalās katra kandidāta atbalstītāju grupās. Pēc tam katra no grupām cenšas pārliecināt tos, kas vēl nav izšķīrušies.

Sapulces noslēgumā partijas amatpersonas saskaita katrā grupā esošos un izlemj, cik konventa delegātu katram no viņiem pienākas.

Priekšvēlēšanu procesu ievadīs vēlētāju sapulces Aiovā, kas notiks otrdien.

Priekšvēlēšanas

Atlikušajos štatos attiecīgās partijas konventa delegāti un viņu atbalstāmais kandidāts tiek izvēlēti aizklātā balsošanā, kas faktiski ne ar ko neatšķiras no pašām vēlēšanām.

Kā parasti, pirmās priekšvēlēšanas notiek Ņūhempšīrā, un šogad tās paredzētas 10.janvārī.

Priekšvēlēšanas var būt gan atvērtas, gan slēgtas. Pirmajā gadījumā balsstiesības netiek ierobežotas ar konkrētās partijas piederību, un tādējādi, piemēram, demokrāti var lemt arī par republikāņu kandidātu, un arī otrādi. Otrajā gadījumā pie vēlēšanu urnām tiek pielaisti tikai attiecīgās partijas reģistrētie biedri.

Kā parasti, izšķirošā var izrādīties tā dēvētā Lielā otrdiena, kas šoreiz iekrīt 6.martā. Tad vienā dienā priekšvēlēšanas notiks desmit štatos.

Pēdējās priekšvēlēšanas notiks jūnijā.

Vēlēšanu procedūra

Tiesības piedalīties 2012.gada vēlēšanās būs vairāk nekā 230 miljoniem amerikāņu, taču patiesībā viņi tieši nebalsos par to personu, kuru vēlētos redzēt Baltā nama saimnieka krēslā.

Saskaņā ar procedūru, kuru pirms diviem gadsimtiem izstrādājuši ASV tēvi-dibinātāji, katrā no 50 štatiem vēlētāji izvēlēsies vai nu Demokrātu, vai Republikāņu partijas amatpersonas, kas tiek dēvētas par elektoriem un veido Elektoru kolēģiju.

Kopumā tiek ievēlēti 538 elektori, kas sadalīti starp pavalstīm proporcionāli to iedzīvotāju skaitam, un katram štatam pienākas tik daudz elektoru, cik Pārstāvju palātas locekļi no tā tiek ievēlēti, un vēl divi (atbilstoši štata senatoru skaitam, kas visām pavalstīm ir vienāds). Kandidātam, lai gūtu uzvaru, nepieciešamas vismaz 270 elektoru balsis.

Visvairāk elektoru - 55 - ir Kalifornijai, Teksasai pienākas 38 elektori, bet Ņujorkai un Floridai - pa 29. Tādējādi uzvara šajos štatos katram no kandidātiem ir ļoti kārota.

Tomēr bieži izšķirošs izrādās rezultāts kādā no tā dēvētajiem nestabilajiem štatiem, kur nevienai no partijām nav pārliecinoša vairākuma, piemēram, Ohaio ar tās 18 elektoriem vai Pensilvānija, kurai pienākas 20 elektori.

Kandidāts, kurš kādā no štatiem izcīna vairākumu balsu, iegūst visu pavalsts elektoru balsis, izņemot Menu un Nebrasku, kur elektoru balsu sadalījumā tiek izmantota divpakāpju sistēma - daļu elektoru balsu saņem pirmās vietas ieguvējs, bet atlikušās proporcionāli saņemtajam balsu skaitam tiek sadalītas starp visiem kandidātiem.

Lai balsotu par nākamo ASV prezidentu un viceprezidentu, elektori sanāks uz štatu elektoru sapulcēm 2012.gada 17.decembrī.

Gadījumā, ja katrs no kandidātiem iegūtu 269 elektoru balsis, nākamo prezidentu būtu jāievēl Pārstāvju palātai.

Republikāņu kandidāti

Šoreiz priekšvēlēšanas rīko tikai republikāņi, jo demokrātu konvents, domājams, atkārtotai kandidēšanai uz prezidenta amatu apstiprinās pašreizējo valsts galvu Obamu.

Tikmēr republikāņu nometnē vērojama salīdzinoši asa konkurence starp pretendentiem uz iesaistīšanos cīņā par Baltā nama atslēgām.

Par partijas vadības favorītu un kandidātu, kurš spētu uzvarēt 6.novembra vēlēšanās, tiek uzskatīts 64 gadus vecais bijušais Masačūsetsas gubernators Mits Romnijs, kurš kļuvis bagāts, vadīdams investīciju uzņēmumu «Bain Capital», un savulaik izpelnījies atzinību par 2002.gada Soltleiksitijas ziemas olimpisko spēļu organizēšanu.

Tomēr, pateicoties mērenajai nostājai tādos jautājumos kā klimata izmaiņas, Romniju, kurš 2008.gadā priekšvēlēšanās bija spiests piekāpties Džonam Makeinam, joprojām ar aizdomām uzlūko konservatīvie, kas dominē republikāņu vēlētāju sapulcēs.

Savukārt Romnija piederība mormoņiem varētu būt nevēlama evaņģēlisko kristiešu acīs, jo daudzi no viņiem mormonismu uzskata par ķecerību.

Uz īsu brīdi aptaujās lielu popularitāti baudīja 61 gadu vecais Teksasas gubernators Riks Perijs, kurš šajā amatā savulaik nomainīja bijušo ASV prezidentu Džordžu Bušu, taču tagad viņa popularitāte ievērojami kritusies.

Perijs, kurš ir republikāņu labējā spārna favorīts un atklāti apelē pie vēlētājiem kristiešiem, lepojas ar Teksasas programmu darbavietu radīšanai, kas ļāvusi štata bezdarba līmeni saglabāt zem vidējā valstī.

Arī bijušais Pārstāvju palātas spīkers Ņūts Gingričs, kura vadībā 1994.gada vēlēšanās republikāņiem izdevās atkarot Kongresu un piespiest toreizējo demokrātu prezidentu Bilu Klintonu grozīt savas ieceres, pārstāv republikāņu konservatīvo spārnu.

68 gadus vecais Gingričs paļaujas uz saviem pagātnes nopelniem, neskatoties uz virkni neveiksmju publiskajās debatēs.

Savukārt Republikāņu partijas libertāriešu spārnu pārstāv 76 gadus vecais Rons Pols, Pārstāvju palātas loceklis no Teksasas. Viņš iestājas pret ASV iesaistīšanos aizjūras konfliktos, tostarp savulaik iebilstot pret karu Irākā, un aicina likvidēt Federālo rezervju sistēmu.

Pols, kurš jau mēģinājis kandidēt uz prezidenta amatu 1988. un 2008.gadā, reizēm tiek dēvēts par «Tējas dzērāju» kustības intelektuālo krusttēvu.

Vienīgā sieviete republikāņu sacensībā ir 55 gadus vecā Mišela Bahmane, Pārstāvju palātas locekle no Minesotas. Taču pēc sākotnēji veiksmīgā starta augustā aptaujās viņa noslīdējusi saraksta pēdējā vietā.

Bahmane, kas arī ir pietuvināta «Tējas dzērājiem», savas izredzes mazinājusi, pateicoties vairākiem neveiksmīgiem izteikumiem.

53 gadus vecais bijušais senators Riks Santorums plašāk pazīstams ar agresīvo konservatīvo kristiešu uzskatu aizstāvību, īpaši ar kvēlo iestāšanos pret abortiem.

Arī 51 gadus vecais bijušais ASV vēstnieks Ķīnā Džons Hantsmens, pateicoties saviem mērenajiem uzskatiem, nebauda vairuma republikāņu atbalstu.

Kādreizējais Jūtas gubernators un «Huntsman chemical» mantinieks, arī būdams mormonis, aptaujās ievērojami atpaliek no Romnija. sacensības Aiovā viņš izlaiž, un cīņā iesaistīsies tikai Ņūhempšīrā.

Tikmēr kvēlais runu teicējs un galēji konservatīvās «Tējas dzērāju» kustības pārstāvis, 65 gadus vecais Hermans Keins, kurš ar zibenīgu popularitātes kāpumu sākotnēji pārsteidza politikas ekspertus un sāka mīt uz papēžiem Romnijam, no sacensības bija spiests izstāties, pateicoties apsūdzībām par ārlaulības sakariem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu