ASV cilvēktiesību organizācija «Freedom House» aizvadītā gada Arābu pavasari atzinusi par lielāko tautas sacelšanos pret autoritāru pārvaldi kopš PSRS sabrukuma, kas nesis cerības represīvos režīmos dzīvojošiem cilvēkiem visā pasaulē.
Tikmēr Latvija pēc politisko tiesību un pilsonisko brīvību novērtējuma ziņojumā atzīta par brīvu valsti.
«Freedom House» norāda, ka Baltijas valstis spējušas pārvarēt Eiropas ekonomisko krīzi bez kaitējuma demokrātiskajai valsts kārtībai, vienlaikus brīdinot, ka, krīzei ieilgstot, Latvija var būt starp tām valstīm, kas izjutīs sekas.
«Freedom House» jaunākajā ziņojumā par brīvību pasaulē izvērtētas 195 valstu un 14 teritoriju iedzīvotāju iespējas izmantot savas politiskās tiesības un pilsoniskās brīvības.
Vadoties pēc novērtējuma galvenajos demokrātiskajos rādītājos, organizācijas ikgadējā «Pasaules brīvības» indeksā valstis atzītas par «brīvām», «daļēji brīvām» vai «nebrīvām».
«Tuvajos Austrumos - reģionā, kas bijis imūns pret demokrātijas vilni, kas septiņdesmitajos, astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados skāra ikvienu pasaules reģionu, - tagad demokrātijai ir potenciāls,» norādīja «Freedom House» viceprezidents Ārčs Padingtons.
Sacelšanās vilnis, kas aizsākās Tunisijā, izplatījās uz Ēģipti un citām arābu valstīm, parāda, ka demokrātija ir iespējama pat visrepresīvākajos režīmos, sacīja Padingtons.
«Cilvēki vairs nevēlas pieņemt veco despotisko varu, un tādēļ mēs uzskatām, ka 2011.gads ir pamats optimismam,» viņš sacīja.
«Freedom House» ziņojumā par brīvām atzītas 87 valstis, kas pārstāv 43% pasaules populācijas.
Brīvības līmenis pērnā gada laikā samazinājies 26 valstīs, bet pieaudzis 12 valstīs, jau sesto gadu pēc kārtas to valstu skaitam, kurās situācija pasliktinās, pārspējot progresējošo valstu skaitu.
Vēl 60 valstis ir daļēji brīvas, pārstāvot 23% no pasaules iedzīvotājiem.
Taču 48 valstis un 35% pasaules iedzīvotāju, no kuriem puse dzīvo Ķīnā, nav brīvi.
Viena valsts - Tunisija - pakāpusies no «nebrīvas» uz «daļēji brīvas» valsts statusu. Savukārt Gambija zaudējusi «daļēji brīvas» valsts statusu, ierindojoties starp valstīm, kurās brīvības nav.
Centrālā un Austrumeiropā, tostarp Baltijas valstīs aizvadītais gads bijis īpašs ar to, ka tās spējušas pārciest Eiropas ekonomisko krīzi bez būtiska kaitējuma demokrātijas pamatinstitūcijām, teikts ziņojumā.
Tomēr virkne valstu šajā reģionā vēl joprojām saskaras ar biznesa un politisko interešu apvienošanu un korupciju. Ja Eiropas ekonomiskās nedienas turpināsies, Latviju, Bulgāriju, Rumāniju un Rietumbalkānus var sagaidīt problēmas, brīdina organizācija.
Ziņojumā izcelta Azerbaidžāna un Kazahstāna, kurās ievērojami samazinājusies iedzīvotāju brīvība.
«Freedom House» arī pauž bažas par satraucošu situācijas pasliktināšanos «trijās no visdaudzsološākajām jaunajām demokrātijām - Dienvidāfrikas Republikā, Ungārijā un Ukrainā».
Ukrainas iedzīvotāju politiskās tiesības un pilsoniskās brīvības līmenis pērn piedzīvojis vislielāko lejupslīdi, kas skāris gan vēlēšanu procesu, gan preses brīvību. Turklāt Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs izvērtis kampaņu pret politisko opozīciju, pielietojot virkni nedemokrātisku taktiku.
