ANO Starptautiskā tiesa (ICJ) piektdien atzina, ka Itālijas tiesas pārkāpušas savas pilnvaras, pieņemot izskatīšanai kompensāciju pieprasījumus par nacistu pastrādātajiem kara noziegumiem.
Itālijas Republika, «pieļaujot civilprasības, kas pamatotas ar Vācijas impērijas pārkāpumiem laikā no 1943. līdz 1945. gadam, pārkāpusi savas saistības ievērot Vācijas imunitāti, kuru tā bauda saskaņā ar starptautiskajām tiesībām», teikts ICJ priekšsēdētāja Hisaši Ovadas nolasītajā spriedumā. «Itālijas Republikai ir pienākums, pieņemot attiecīgus likumus vai ar citām metodēm nodrošināt, lai tās tiesu spriedumi, kas aizskar Vācijas imunitāti, kuru tā bauda saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, zaudētu spēku.»
Kā jau vēstīts, oficiālu prasību ICJ Vācija iesniedza 2008.gada decembrī, norādot, ka, pieņemot izskatīšanai prasības, kas attiecas uz noziegumiem, kuri pastrādāti laikā no 1943.gada septembra līdz 1945.gada maijam, Itālijas tiesas «nav ievērojušas jurisdikcijas imunitāti», kuru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām bauda mūsdienu Vācija.
1998.gadā Itālijas tiesā, pieprasot kompensāciju, vērsās kāds Luidži Ferīni, kurš 1944.gada augustā tika nosūtīts spaidu darbos uz Vāciju. 2004.gadā viņam par labu lēma Itālijas Augstākā tiesa, un kopš tā laika simtiem nacistu kara noziegumu upuru atraitņu un citu ģimenes locekļu vērsušies Itālijas tiesās.
Saskaņā ar Berlīnes sniegtajām ziņām šobrīd izskatīšanā ir 80 šādas lietas, kurās kopumā iesaistīti 500 prasītāji.
Vācija procesa gaitā uzsvēra, ka šāda Itālijas tiesu prakse varētu apdraudēt «visus starpvalstu miera līgumus, kas noslēgti pēc bruņotiem konfliktiem, atļaujot iekšzemes tiesām tos pārskatīt un atkal atvērt».
Savukārt Itālijas puse norādīja, ka šīs prasības bija pieņemamas izskatīšanai, jo nacistiskās Vācijas armijas pastrādātie pārkāpumi atzīstami par «starptautiskiem noziegumiem», kuru izvērtēšanu regulē starptautisko tiesību normas, kam esot augstāks spēks par valstu imunitāti.
«Tiesa atzinusi, ka valstu imunitātes tiesībām ir svarīga loma. Tā ir fundamentāls starptautiskās tiesiskās kārtības princips,» norādīts spriedumā.
Vācija spriedumu novērtējusi atzinīgi, un Zuzanna Vāsuma-Rainere, Berlīnes galvenā pārstāve procesa gaitā, intervijā aģentūrai AFP sacīja: «Mēs uzskatām, ka šis ir ļoti svarīgs lēmums visām valstīm, kam nepieciešams atzinums par valsts imunitāti.»
Tikmēr Itālijas pārstāvis Paolo Puči Benisiki uz spriedumu reaģēja ar «satraukumu, pārsteigumu un nožēlu».
Tomēr Itālijas ārlietu ministrs Džulio Terci jau paziņojis, ka Roma respektēs ICJ spriedumu.
«Saturs neatbilst Itālijas nostājai, taču spriedums sniedz noderīgu skaidrojumu,» īpaši ņemot vērā tiesas norādi uz lielo sarunu nozīmi abu pušu domstarpību risināšanā, teikts Terci izplatītajā paziņojumā.
Prāvā kā neiesaistītā puse piedalās arī Grieķija, jo 1944.gadā nacistu sarīkotā Distamo slaktiņa upuru ģimenes locekļi arī vērsušies Itālijas tiesās.
1944.gada 10.jūnijā Distamo tika noslepkavoti 217 cilvēki.
2007.gadā Florences tiesa, apmierinot Distamo ciematā nacistu sarīkotā slaktiņa upuru ģimenes locekļu prasību, uzlika arestu divām Vācijai piederošām ēkām.
Grieķijas vidienē esošā ciemata kādreizējo iedzīvotāju ģimenes locekļi vērsās Itālijas tiesā tāpēc, ka mēģinājumi panākt kompensāciju izmaksu Grieķijas tiesās bija nonākuši strupceļā.
1997.gadā Grieķijas tiesa uzdeva Vācijai izmaksāt prasītājiem Distamo lietā summu, kas ekvivalenta 28,6 miljoniem eiro, taču Vācijas pretestības, kā arī Grieķijas Tieslietu ministrijas negribīgā atbalsta dēļ spriedums tā arī netika izpildīts.
Vācija pastāvīgi noraidījusi grieķu kompensāciju prasības, uzsverot, ka kompensāciju jautājums jau atrisināts ar abu valstu divpusējo līgumu, kas tika noslēgts 1960.gadā.
ICJ spriedumā atzīts, ka Itālijas tiesu spriedumi arī Distamo lietā pārkāpuši Vācijas imunitāti.
