Tas ietekmējis slimnīcu, banku, nacionālas elektroapgādes kompānijas un Telavivas biržas darbu, kā arī ostas un dzelzceļu. Slēgtas valsts institūcijas.

Uz divām stundām darbu pārtrauca arī Izraēlas sabiedriskā radio galvenā stacija, lai gan ziņas ik stundu tomēr tika lasītas.

Sešas stundas nestrādāja arī Benguriona lidostas darbinieki, gaisa satiksmi teju pilnībā paralizējot laika posmā no plkst.6 līdz plkst.12.

Vietējie mediji vēsta, ka lidsabiedrības centušās mazināt streika ietekmi, pārceļot lidojumus, kas bija ieplānoti lidostas darbinieku streika periodā. Lidostai atsākot darbu, prāvas rindas izveidojās pie drošības kontroles un pasažieru reģistrēšanas stendiem.

Streiks ietekmējis arī dažu skolu darbu, bet autobusu satiksmē lielākajā daļā Izraēlas pilsētu nav novēroti nopietni traucējumi.

Streiks tika izsludināts, jo «Histadrut» un Finanšu ministrijas sarunas par valdības nodarbināto līgumdarbinieku darba nosacījumiem beidzās bez rezultātiem.

Arodbiedrība kritizē valdību, ka tā arvien vairāk izmanto līgumdarbiniekus, kuriem ir mazāk tiesību un kas ir vājāk aizsargāti nekā ierēdņi, uz kuriem attiecas kolektīvā līguma nosacījumi.

Izraēlas valdība paziņojusi, ka ir gatava nedaudz piekāpties jautājumos par līgumstrādnieku darba nosacījumiem, bet uzskata, ka piedāvāt tiem tādas pašas tiesības kā pārējiem ierēdņiem būtu ekonomiski postošs solis.

Domstarpības par līgumstrādnieku darba nosacījumiem briedušas jau vairākus mēnešus, un saistībā ar šo pašu jautājumu «Histadrut» jau novembrī sarīkoja četras stundas ilgu ģenerālstreiku.

Otrdienas vakarā izplatītajā paziņojumā premjerministrs Benjamins Netanjahu brīdināja, ka streiks nepalīdzēs atrisināt konfliktu.

«Streiks neatrisinās līgumdarbinieku problēmu,» pārliecināts Netanjahu, norādot, ka «nav maģiska risinājuma nodarbinātības problēmām, kas radušās gadu desmitiem ilgā laika posmā».

«Izraēlas tautsaimniecība šobrīd atrodas vārīgā situācijā, un tagad nav īstais brīdis, lai riskētu ar panākto stabilitāti,» uzsvēra Izraēlas valdības vadītājs.