Bijusī Dienvidosetijas prezidenta vēlēšanu kandidāte Alla Džiojeva, kuras uzvaru vēlēšanās anulējusi šīs separātiskās republikas Augstākā tiesa, ir hospitalizēta smagā stāvoklī pēc tiesībsargājošo iestāžu darbinieku (tai skaitā OMON) ierašanās viņas vēlēšanu štābā, piektdien vēstīja vietējie plašsaziņas līdzekļi.
Džiojeva janvāra beigās paziņoja, ka 10.februārī Chinvali tiks inaugurēta Dienvidosetijas prezidenta amatā.
Džiojeva atrodas Chinvali republikāniskās slimnīcas reanimācijas nodaļā stabili smagā stāvoklī. Viņa ir pie apziņas un spēj parunāt, un pie viņas ir dzīvesbiedrs, piektdien sacīja slimnīcas ārsts. Ārsti vēl lemj, vai Džiojevu pārvest uz ārstēšanos Krievijā.
Ziņu avots Dienvidosetijas tiesībsargājošajās iestādēs piektdienas naktī paziņoja, ka šo iestāžu pārstāvji ceturtdienas vakarā ieradušies Džiojevas vēlēšanu štābā ar pavēsti uz prokuratūru un Džiojeva zaudējusi samaņu, viņus ieraugot.
Iespējams, iesists pa galvu un pārciests insults
Džiojevas vēlēšanu štāba pārstāve Fatima Kokojeva vēlāk paziņoja, ka spēka struktūru pārstāvis štāba ieņemšanas brīdī iesitis Džiojevai ar šautenes laidi pa galvu, tāpēc Džiojeva zaudējusi samaņu, pārcietusi insultu un ir komā.
Ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Georgijs Kabulovs sacīja, ka Džiojevas vēlēšanu štābā ieradies prokuratūras izmeklētājs, ar kuru viņa atteikusies kontaktēties. Sarunas gaitā viņai kļuvis slikti, tāpēc izmeklētājs izsaucis milicijas vienību un ātro palīdzību. Džiojevai ir diagnosticēta hipertoniskā krīze, sacīja Kabulovs.
Džiojeva tika izsaukta uz prokuratūru, lai sniegtu liecības krimināllietā, kas ierosināta par valsts apvērsuma mēģinājumu 30.novembrī, kad Chinvali notika mēģinājums ieņemt izpildvaras ēku kompleksu, sacīja Kabulovs.
Džiojeva uzvarēja prezidenta vēlēšanās, bet tiesa rezultātus anulēja
Jau vēstīts, ka Dienvidosetijas Augstākā tiesa 29.novembrī anulēja šajā separātiskajā republikā 27.novembrī notikušās prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultātus, saskaņā ar kuriem vēlēšanās uzvarējusi bijusī izglītības ministre Džiojeva, un pamatoja savu lēmumu ar to, ka «prezidenta amata kandidātes Allas Džiojevas atbalstītāji ir pārkāpuši Dienvidosetijas republikas konstitucionālo likumu par prezidenta vēlēšanām».
Augstākā tiesa anulēja vēlēšanu otrās kārtas rezultātus pēc otru kandidātu - ārkārtas situāciju ministru Anatoliju Bibilovu - atbalstošās partijas «Vienotība» iesniegtas sūdzības.
Parlaments nolēma, ka atkārtotas prezidenta vēlēšanas Dienvidosetijā notiks 25.martā un līdz tām prezidenta pienākumu izpildītājs saskaņā ar konstitūciju būs premjerministrs Vadims Brovcevs.
Tomēr Džiojeva nepiekrita Augstākās tiesas lēmumam un pasludināja sevi par jaunievēlēto valsts vadītāju.
Nevarēs kandidēt atkārtoti
Dienvidosetijas republikas prezidents Eduards Kokoiti 29.novembrī paziņoja, ka atkārtotās prezidenta vēlēšanās Džiojeva nevarēs kandidēt. Viņa pati gan 1.decembrī paziņoja, ka ievēros savu vēlētāju gribu un no cīņas par prezidenta amatu neatteiksies. Vēlāk arī Kokoiti sacīja, ka Džiojevai varētu ļaut kandidēt.
9.decembrī Kokoiti un Džiojeva parakstīja vienošanos par situācijas noregulēšanu valstī. Nākamajā dienā Kokoiti atkāpās un nodeva pilnvaras Brovcevam, bet Džiojevas atbalstītāji pameta valsts centrālo laukumu, kur bija uzturējušies kopš vēlēšanām. Tika pieņemts lēmums, ka Džiojeva varēs kandidēt atkārtotajās vēlēšanās.
Tomēr 18.janvārī Džiojeva paziņoja, ka atsauc savu parakstu no 9.decembrī parakstītās vienošanās un kā jaunievēlētajai prezidentei pieprasīja nodot viņai varu valstī.
47 gadus vecais Kokoiti, kuram konstitūcija liedza kandidēt uz trešo piecu gadu amata termiņu, bija iecerējis panākt, lai konstitūcija tiktu grozīta un viņš varētu kandidēt uz trešo termiņu, taču to neatbalstīja Maskava, kur Kokoiti ir kritis nežēlastībā par Krievijas piešķirto līdzekļu izsaimniekošanu. Kokoiti iecerēto referendumu par konstitūcijas grozījumiem bloķēja Augstākā tiesa.
Dienvidosetija un Abhāzija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, tomēr tās par neatkarīgām valstīm pēc 2008.gada Krievijas un Gruzijas militārā konflikta atzinušas tikai Krievija, Nauru, Nikaragva, Tuvalu un Venecuēla. Gruzija abas separātiskās republikas joprojām uzskata par neatņemamu savas teritorijas sastāvdaļu.








