Lai gan Baltijas valstīm ir skaidra stratēģija attiecībām ar Krieviju, Maskava svārstās starp vairākām pozīcijām politikā attiecībā pret Latviju, Igauniju un Lietuvu, atzina Politisko tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību projektu nodaļas vadītāja Olga Mefodjeva.
- Putins sola stiprināt Krievijas militāro varenību 20. februāris, 2012
- Krievijas vēstnieks noliedz finanšu atbalstu Lindermanam 21. februāris, 2012
- Dienu pirms referenduma Baltiju «apciemo» Krievijas bumbvedējs 17. februāris, 2012
Maskava svārstās starp vairākām pozīcijām
«Baltijas valstis ir izvēlējušās savu stratēģiju attiecībās ar Krieviju, un, pēc visa spriežot, nav iespējams, ka tās varētu to mainīt vidēja termiņa ‒ triju līdz piecu gadu ‒ perspektīvā,» viņa teica.
Maskava svārstās starp vairākām pozīcijām savā politikā attiecībā pret trīs valstīm, norādīja Mefodjeva.
«Pirmā pozīcija ir stingra, lai gan nav skaidrs, cik skaidra. Otrā pozīcija ir neveidot dialogu ar Baltijas valstīm, bet veidot attiecības un izdarīt spiedienu uz šīm valstīm caur to patroniem ‒ ASV un Eiropas Savienību.
Trešā pozīcija ir tāda, ka mums nav ne jausmas, ar ko sākt attiecībās ar Baltijas valstīm,» paskaidroja eksperte.
«Krievijai attiecībā uz Baltijas valstīm pagaidām nav izdevies izvēlēties vispārīgu politiku vai specifisku tās virzienu, piemēram, rīcību par atbalstu tās tautiešiem šajās valstīs,» viņa sacīja.
Putins turpinās tradicionālo ārpolitikas vektoru
Uz jautājumiem par kādu būtisku izmaiņu Krievijas politikā pret Baltijas valstīm iespējamību saistībā ar nesen notikušajām parlamenta apakšpalātas Valsts domes vēlēšanām un gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, Medodjeva atbildēja, ka «Krievijā lēmumi par ārpolitiku nav Valsts domes deputātu kompetencē. [Pašreizējais Krievijas premjers un prezidenta amata kandidāts Vladimirs] Putins turpinās tradicionālo ārpolitikas vektoru vien ar nelielām stilistiskām izmaiņām».
Politisko tehnoloģiju centrs ir viena no galvenajām konsultāciju kompānijām politiskās analīzes un sabiedrisko attiecību jautājumos Krievijā. Centra mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka tā klientu lokā ir valsts prezidenta administrācija, parlamenta augšpalāta Federācijas padome, ministrijas un diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs, tostarp arī Latvijā un Lietuvā.
