Krievijas neatkarīgie mediji arvien biežāk žēlojas par varasiestāžu spiedienu, kas izjūtams pirms 4.martā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, kurās tiek prognozēta pašreizējā premjerministra Vladimira Putina uzvara.
Liberālais laikraksts «Novaja Gazeta» šonedēļ paziņoja, ka, iespējams, nespēs izmaksāt algas darbiniekiem, jo drošības dienesti izdarījuši kratīšanu avīzes līdzīpašnieka Aleksandra Ļebedeva bankā un iesaldējuši viņa kontu.
Pret Kremli kritiski noskaņotā laikraksta redaktors Dmitrijs Muratovs ir pārliecināts, ka izmeklēšana ir tieši vērsta pret «Novaja Gazeta», kurā savulaik strādāja 2006.gadā noslepkavotā žurnāliste Anna Poļitkovska.
«Varasiestādes izmanto spēku, lai liktu mums mainīt redakcijas politiku. Taču viņi slikti izprot mūsu žurnālistu psiholoģiju,» sarunā ar aģentūru AFP trešdien norādīja Muratovs.
Viņš pauda apņēmību, ka trīs reizes nedēļā iznākošais laikraksts nepiekāpsies spiediena priekšā.
«Esam pieredzējuši arī sliktākus laikus. Tas nav veids, kādā mūs iebiedēt,» uzsvēra redaktors.
Muratovs tomēr piebilda, ka viņa vadītā laikraksta nedienas atspoguļo «vispārējo tendenci», kas liecina par spiediena pastiprināšanu uz neatkarīgajiem medijiem vēlēšanu priekšvakarā.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāve mediju brīvības jautājumos Dunja Mijatoviča sarunā ar krievu aģentūru «Interfax» atzina, ka Krievija īsteno «maigo» cenzūru, tostarp izmantojot žurnālistu uzpirkšanu un pret medijiem vērstu vardarbību vai tās draudus.
14.februārī vadošās liberālās radiostacijas «Eho Moskvi» redaktors paziņoja, ka tās akciju galvenais turētājs «Gazprom-Media» iecerējis organizēt pirmstermiņa valdes vēlēšanas, izspiežot no tās sastāva divus neatkarīgos direktorus.
Šis solis «neapšaubāmi ir mēģinājums koriģēt redakcijas politiku», atzina redaktors Alksejs Venediktovs, vainojot varas eliti spiediena izdarīšanā.
Janvārī Putins publiski apsūdzēja «Eho Moskvi» pret viņu vērstā «caurejā».
Savukārt interneta televīzijas kanāls «TV Dožd», kas piedāvā platformu opozīcijai un plaši atspoguļo pret Kremli vērstos protestus, kļuvis par prokuratūras izmeklēšanas objektu. Izmeklēšana sākta, pamatojoties uz sūdzību, kuru iesniedzis kāds parlamenta deputāts, kas pārstāv valdošo partiju «Vienotā Krievija».
Savukārt deputāts Roberts Šlegels apgalvo, ka lūdzis pārbaudīt baumas, ka «TV Dožd» tiekot finansēts no ārvalstīm vai arī saņemot naudu no protestu organizatoriem.
Savukārt jauniešu auditorijai adresētais Krievijas televīzijas kanāls MTV pārtraucis tikko sākto politiskiem jautājumiem veltīto sarunu šovu «Valsts departaments». Šova vadītāja Ksenija Šobčaka uzskata, ka par iemeslu kalpojusi viņas iecere uz raidījumu uzaicināt vienu no protestu kustības līderiem - Alekseju Navaļniju.
Sobčaka, kuras tēvs, atrazdamies Sanktpēterburgas mēra amatā, bija Putina mentors, negaidīti pieslējusies opozīcijai.
Pirmajā raidījumā skatītāji varēja vērot asas debates starp opozīcijas aktīvistiem, kas reti nonāk televīzijas prožektoru gaismā, un valdošā režīma politiķiem.
Taču 14.februārī MTV paziņoja, ka raidījumu pārtrauc, jo skatītāji neesot ieinteresēti politikā.
Sarunā ar radiostaciju «Eho Moskvi» Sobčaka uzsvēra, ka lēmums raidījumu slēgt noteikti neesot bijis kanāla direktora lēmums.
