Igaunijas amatpersonas, diplomāti un patriotiski noskaņotie pilsoņi piektdien piedalās svinīgos pasākumos, godinot valsti tās pastāvēšanas 94. gadadienā, vēsta nacionālā raidorganizācija ERR.
(Ziņa papildināta ar politologa K.Daukšta komentāru.)
Svinību centrs šogad ir Tartu, kur Neatkarības dienas sarīkojumus apmeklē prezidents Tomass Hendriks Ilvess, premjerministrs Andruss Ansips, valdības un parlamenta locekļi, diplomātiskā korpusa pārstāvji.
Svētku programma sākās agri no rīta - plkst. 7.24 ar karoga pacelšanas ceremoniju Tartu Vecās observatorijas tornī. Līdzīga ceremonija notika Tallinā plkst. 7.35, un tajā uzrunu sacīja parlamenta spīkere Ene Ergma.
Godinot Igaunijas neatkarības karā kritušos, pie Tartu Kalevipoega pieminekļa tika nolikti ziedi. Tam seko dievkalpojums, kas sācies plkst. 11 svētā Jāņa baznīcā.
Brīvības alejā līdzās rātslaukumam vēl notiks tradicionālā neatkarības dienas armijas parāde, kurā piedalīsies aptuveni 1000 karavīru.
Jau pēcpusdienā premjerministrs Ansips Tartu universitātē pasniegs apbalvojumus par sasniegumiem zinātnē, sportā un kultūrā.
Svinības noslēgsies ar koncertu, kā arī prezidenta un viņa kundzes pieņemšanu Tartu Vanemuines teātrī.
Drīz pēc vakara notikuma sākuma prezidents uzstāsies ar Neatkarības dienas runu, apliecināja viņa birojā.
Igaunijas Republikas dzimšanas diena ir 1918.gada 24.februāris, kad Tallinā Igaunijas glābšanas komiteja nāca klajā ar manifestu, kurā tā vērsās pie Igaunijas tautām, pasludinot neatkarīgu un demokrātisku republiku.
Politologs Kārlis Daukšts komentārā TVNET skaidro, ka starp Igauniju un Latviju allaž pastāvējis savstarpējs salīdzinājums. «Un jāteic, ka Igaunija mums ir kā piemērs ar savu ekonomisko un monetāro integrāciju Eiropas Savienībā,» viņš saka.
Pagājušais referendums ir uzskatāms par Latvijas valsts varas nepilnīgu un nestabilu rīcību, kamēr igauņi šo jautājumi ir atrisinājuši veiksmīgāk, iekļaujot cittautiešus politiskajā apritē, un mēģinājuši veidot stabilāku sabiedrību.
«Arī visa vēlēšanu sistēma, kas Igaunijā balstās uz elektronisko balsošanu, ir progresīvāka nekā Latvijā, un ir daudz darāmā, lai mēs viņus panāktu,» norāda Daukšts. To, vai tas izdosies, lielā mērā noteiks Eiropas Savienības finansiālā un ekonomiskā attīstība – ja 2014.gadā Latvija pieslēgsies stabilai eirozonai, atšķirība nebūs liela. «Mums ir liels ekonomiskais potenciāls, ko vajadzētu loģiski un racionāli izmantot,» nobeigumā teic Daukšts, novēlot priecāties par igauņu sasniegumiem un vairāk kopīgas darbības.
