Serbijā šodien notiek prezidenta un parlamenta vēlēšanas, un pirmo reizi pēdējo gadu desmitu laikā kampaņā dominējuši ekonomiskie jautājumi, nevis etniskie konflikti, kas Balkānus plosījuši kopš bijušās Dienvidslāvijas sabrukuma.
Serbijā prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanas (3)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Par prezidenta amatu asa cīņa izvērsusies starp pašreizējo valsts galvu Borisu Tadiču un populistu Tomislavu Nikoliču. Arī parlamenta vēlēšanās galvenā cīņa norisinās starp abu līderu vadītajām nometnēm.
Abas puses sola cīnīties ar bezdarbu, kas turas 24% līmenī, piesaistīt ārvalstu investīcijas un panākt Serbijas uzņemšanu Eiropas Savienībā (ES).
Ekonomika otrajā plānā pirmo reizi nobīda politiku
«Šīs ir pirmās vēlēšanas kopš 1990.gada, kurās par galveno jautājumu kļuvusi ekonomika,» sarunā ar aģentūru AFP atzina sociologs Srečko Maihailovičs.
Dziļā ekonomiskā krīze novedusi pie tā, ka «lielos politiskos jautājumus» aizstājušas vēlētāju rūpes par savu un savu bērnu nākotni, norādīja Mihailovičs.
Izredzes drūmas
Tikmēr Serbijas ekonomiskās izredzes šķiet drūmas. Tiek prognozēts, ka valsts ekonomikas izaugsme, kas pērn sasniedza tikai 1,6%, šogad būs vēl lēnāka, bet bezdarbs turpinās pieaugt.
Viena no aprīlī veiktajām aptaujām liecina, ka 80% serbu ir «neapmierināti un nikni» par esošo situāciju, bet 60% atzinuši, ka arī nākotnē negaida vērā ņemamus uzlabojumus.
«Iepriekš es katru rītu modos, baidoties no jauna konflikta vai kara. Šodien es mostos, domājot par to, kā nopelnīt nedaudz naudas, lai savilktu galus,» aģentūrai AFP atzina 35 gadus vecais Bojans Ročičs.
Kosovas jautājums - otrajā plānā
Pat Kosovas jautājums, kuram iepriekšējās vēlēšanās tika piešķirta dominējoša nozīme, šā gada kampaņā ir knapi samanāms.
«Kosovas kampaņā nav, jo politiķiem šajā jautājumā nav labu risinājumu, un vēlētāji uz to neuzstāj,» uzskata sabiedriskās domas pētniecības organizācijas «Faktor Plus» pārstāvis Vladimirs Pejičs.
Pēdējās aptaujas liecina, ka Nikoliča un Tadiča izredzes ir līdzīgas - viņus attiecīgi atbalsta 36,1 un 35,7% vēlētāju.
Uz prezidenta krēslu 12 kandidāti
Kopumā prezidenta vēlēšanās startē 12 kandidāti, un sagaidāms, ka uzvarētāja noteikšanai būs nepieciešama otrā kārta, kura paredzēta 20.maijā.
Tomēr analītiķi prognozē, ka balsošanas otrajā kārtā uzvarēs 54 gadus vecais Tadičs, kuram tas izdevies jau divkārt.
Savas prezidentūras laikā viņš panācis, ka savulaik politiski un ekonomiski izolētā Serbija kļuvusi par ES kandidātvalsti. Viņš brīdina, ka vēlēšanas valsti mainīs un ka vienīgais jautājums ir, vai šīs izmaiņas būs «uz labu vai ļaunu».
Savas pārvēlēšanas gadījumā Tadičs sola, ka līdz gada beigām Serbija uzsāks iestāšanās sarunas ar ES, kas varētu piecu gadu laikā noslēgties ar Belgradas uzņemšanu blokā pilntiesīgas dalībvalsts statusā.
Arī 60 gadus vecais Nikoličs sola saglabāt pašreizējo proeiropeisko kursu, taču savā kampaņā izsaka vairāk populistisku solījumu, piemēram, paaugstināt nodokļus bagātajiem, kas ļaušot palielināt pensijas un sociālos pabalstus.
Viņš sola arī pārskatīt iepriekš veikto privatizāciju, lai «atdotu tautai to, kas tai pieder».
Visvairāk balsu sola Serbijas Progresīvajai partijai
Aptaujas liecina, ka Nikoliča pārstāvētā Serbijas Progresīvā partija (SNS) parlamenta vēlēšanās iegūs 33,5% balsu, kamēr Tadiča pārstāvētās Demokrātiskās partijas (DS) vadītā koalīcija - 28,3%.
Tā kā nevienai no vadošajām partijām netiek prognozēts absolūtais vairākums, analītiķi uzskata, ka izšķirošu lomu nākamās valdības veidošanā spēlēs sociālisti, kurus vada līdzšinējais iekšlietu ministrs Ivica Dačičs.
«Lai gan SNS kā atsevišķai partijai, iespējams, ir dažu punktu pārsvars, tās izredzes uzveidot koalīciju un atrast piemērotu partneri ir mazākas,» uzskata politikas analītiķis Vladimirs Goati, kas pārstāv nevalstisko organizāciju «Transparency International».
Līdz ar prezidenta un parlamenta vēlēšanām svētdien notiks arī reģionālās un pašvaldību vēlēšanas, kurās kopumā ir tiesības piedalīties septiņiem miljoniem balsstiesīgo serbu.