Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Fransuā Olands (40)

LETA/BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Francijas prezidenta vēlēšanās svētdien uzvarējis sociālistu kandidāts Fransuā Olands, iegūstot 51,67% balsu, liecina gandrīz pilnībā apkopotie vēlēšanu rezultāti.

(Ziņa papildināta ar ārpolitikas ekspertes Ž.Ozoliņas komentāru.)

Vēl nav saskaitītas tikai ārzemēs nobalsojušo Francijas vēlētāju balsis, bet līdz šim apkopotie rezultāti liecina, ka par līdzšinējo valsts vadītāju Nikolā Sarkozī nobalsojuši 48,33% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sasniegusi 81,03%, liecina jaunākie Iekšlietu ministrijas dati.

Var sākties pārmaiņas ES

Olands būs pirmais Francijas prezidents no Sociālistiskās partijas kopš 1995.gada, kad prezidenta amatu atstāja Fransuā Miterāns. Viņa uzvara var nozīmēt pārmaiņas Eiropas Savienībai (ES), kas mēģina atkopties no finanšu krīzes, un Francijai, kas ir eiro zonas otra lielākā ekonomika un ar kodolieročiem bruņota ANO Drošības padomes pastāvīgā dalībvalsts.

Uzrunā savus atbalstītājus

Olands, kuru apsveica milzīgs atbalstītāju skaits Bastīlijas laukumā Parīzē, nosauca savu uzvaru par daļu no kustības pret finanšu taupības pasākumiem Eiropā.

«Jūs esat daudz vairāk nekā cilvēki, kas grib pārmaiņas. Jūs jau esat kustība, kas rodas visā Eiropā un varbūt pat pasaulē,» sacīja Olands, uzrunājot savus atbalstītājus.

«Francija izvēlējusies pārmaiņas»

Olands jau svētdienas vakarā savā dzimtajā Tilas pilsētā paziņoja, ka «Francija izvēlējusies pārmaiņas», un brīdināja citu ES valstu līderus, ka viņš centīsies īstenot savu solījumu pārorientēt ES fiskālos pasākumus no taupības uz izaugsmi.

«Šī ir misija, kas tagad ir manējā: dot Eiropas projektam izaugsmes, nodarbinātības, labklājības dimensiju - īsi sakot, nākotni,» teica Olands. «Es to iespējami drīz pateikšu mūsu Eiropas partneriem un pirmām kārtām Vācijai.. Mēs neesam tikai kāda valsts uz planētas, tikai kāda valsts pasaulē, mēs esam Francija,» sacīja Olands.

Tiksies ar Merkeli

Olands norādīja, ka pirmais ārvalstu politiķis, ar kuru viņš tiksies, būs Vācijas kanclere Angela Merkele, kurai ir svarīga loma ES budžeta politikā.

Merkele telefonsarunā ar Olandu apsveica viņu ar uzvaru un uzaicināja apmeklēt Berlīni iespējami drīz pēc inaugurācijas prezidenta amatā. Savukārt Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle solīja, ka Vācija un Francija «kopīgi strādās pie [ekonomikas] izaugsmes līguma», un pauda pārliecību, ka abu valstu «draudzība tālāk padziļināsies».

Olanda inaugurācija prezidenta amatā ir gaidāma līdz 15.maijam. Pēc tikšanās ar Merkeli viņam paredzētas vairākas starptautiskas tikšanās, tostarp Lielā astotnieka (G8) samitā, kas 18. un 19. maijā notiks ASV, un NATO sanāksmē Čikāgā 20. un 21. maijā.

ASV prezidents Baraks Obama telefonsarunā ar Olandu uzaicināja viņu uz sarunām pirms G8 samita un pauda cerību, ka viņi «cieši» sadarbosies, paziņoja Baltā nama preses sekretārs Džejs Kārnijs.

Sarkozī aizies no politikas

Sarkozī atzina savu sakāvi, novēlēja Olandam «veiksmi» un norādīja, ka grasās aiziet no lielās politikas.

«Franču tauta ir izdarījusi izvēli .. Fransuā Olands ir Francijas prezidents un ir jāciena,» paziņoja Sarkozī saviem atbalstītājiem. «Šajā jaunajā laikmetā es palikšu viens no jums, bet mana vieta vairs nebūs tāda pati. Mana iesaistīšanās manas valsts dzīvē būs citāda,» sacīja Sarkozī.

Sarkozī neapstiprināja savu aiziešanu no UMP vadītāja amata, tomēr UMP augstas amatpersonas minēja Sarkozī teikto, ka viņš nevadīs šo partiju jūnijā gaidāmo parlamenta vēlēšanu laikā.

Mērķis: nodrošināt prezidentam vairākumu parlamentā

Olands un viņa komanda aicināja piekritējus nodrošināt labus panākumus Sociālistiskajai partijai parlamenta vēlēšanu pirmajā kārtā 10.jūnijā un otrajā kārtā 17.jūnijā. «Vēl ir daudz darāmā nākamajos mēnešos, pirmām kārtām jānodrošina prezidentam vairākums [parlamentā],» sacīja Olands, uzrunājot pūli Parīzē.

Svētdien publicēti sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka 31% vēlētāju plāno balsot par Sociālistisko partiju, bet 30% - par UMP.

Vēlēšanu pirmajā kārtā pirms divām nedēļām, kurā bija pavisam desmit kandidāti, Olands saņēma 28,63% balsu, bet Sarkozī - 27,18% balsu. Trešajā vietā ar 17,9% balsu palika galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marī Lepēna, kura aicināja savus atbalstītājus nebalsot ne par vienu no otrās kārtas kandidātiem un mest urnās neaizpildītus biļetenus.

Vēlētāju aktivitāte pirmajā kārtā bija 79,84%, bet otrajā kārtā - 81,03%.

Francijas prezidenta amata pilnvaru termiņš ir pieci gadi.

Komentāri (40)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu