Briti brīdina Krievijas TV par iejaukšanos Latvijas politikā (181)

Ja līdzīga iejaukšanās Latvijas politikā notiks arī turpmāk, britu regulators draud telekanāliem ar sodu, kas var būt pat licences atņemšana. Pārkāpumi konstatēti telekanālu ēterā 2011. gada rudenī, pirms notika referendums par krievu kā otru valsts valodu Latvijā.

Reklāmas pauzēs aicina parakstīties par krievu valodu

«Ofcom» konstatējis, ka «REN TV Baltic» un «Mir Baltic» reklāmas pauzēs tikuši pārraidīti 20 sekundes gari video, aicinot TV skatītājus parakstīties par krievu kā otru valsts valodu Latvijā. 20 sekunžu video sākumā parādījies zils ekrāns ar gaisā paceltas rokas simbolu ekrāna lejasdaļā. Ekrāna centrā savukārt parādījās Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) logo, savukārt ekrāna lejasdaļā - CVK mājaslapas adrese. Tālāk tika parādīts process, kā lietotājam nokļūt līdz attiecīgajai sadaļai CVK lapā.

Paralēli tam izskanēja teksts krievu valodā: «Apmeklējiet www.cvk.lv, atrodiet tuvāko vietu, kur parakstīties par krievu kā otru oficiālo valodu, nododiet savu balsi. Jūs domājat, ka ietaupāt laiku, - bet patiesībā jūs zaudējat tiesības runāt savā dzimtajā valodā. Gala termiņš: 30. novembris.»

Video dēvē par «pašpromociju»

«Ofcom» sākotnēji uzskatīja, ka šis video ir apmaksāta reklāma. Taču vēlāk noskaidrojās, ka šis video nav apmaksāts un nav saistīts ar Latvijas CVK. BMA video pozicionē kā komerciālu vēstījumu un «pašpromociju». Pašpromocija saskaņā ar Lielbritānijā spēkā esošajām normām uzskatāma par materiāliem, kas ir radīti un ieplānoti medija paša pakalpojumu un satura popularizēšanai.

No medijiem prasa politisko neitralitāti

Lietas būtība slēpjas faktā, ka Lielbritānijas licence aizliedz pārraidīt politiskās reklāmas. Krieviski raidošajiem telekanāliem savukārt britu licence ir izdevīga, jo tādējādi tie Latvijas teritorijā var raidīt krievu valodā un raidījumu saturs nav jātulko, kā to prasa Latvijas nacionālās apraides atļauja.

Lielbritānijas mediju licence ir īpaši stingra savās prasībās pēc medija politiskās neitralitātes.

Reklāma neesot bijusi politiska

Telekanāli atbildē savukārt uzsver, ka ir politiski neitrāli un vienmēr ievērojuši Lielbritānijas mediju licences prasības. Kā galveno argumentu viņi izmanto faktu, ka reklāmā it kā popularizējuši tikai parakstu vākšanu, nevis vēlāk notikušo referendumu par valsts valodu. Tādējādi arī šī kampaņa neesot uzskatāma par politisku. BMA uzsver, ka telekanāli referendumu «nav nekādā veidā veicinājuši».

BMA skaidro, ka «REN TV Baltic» un «Mir Baltic» raida plašai sabiedrībai, ne tikai Latvijas krievu minoritātei, lai gan atzina, ka tās skatītāji tomēr galvenokārt ir krieviski runājoši cilvēki. Kanālu motivācija bijusi nodrošināt atspoguļojumu «karstai sociālai tēmai, kurai ir saistība ar demokrātisku procesu un demokrātisku institūciju attīstību», kas būtu tās auditorijai interesanta.

Regulators: telekanāli maldinājuši skatītājus

Uzklausot telekanālu un BMA argumentus, regulators tomēr lēmis, ka tikusi pārkāpta virkne regulu, konkrēti, mediju regulas punkts 2.2, 5.4, 5.11, 5.12 un 9.2.

Pirmkārt, reklāmas bijušas maldinošas, liekot skatītājiem domāt, ka tās tapušas ar CVK līdzdalību, un tādējādi varēja tikt ietekmēts referenduma iznākums un notikusi skatītāju maldināšana.

Tāpat video nebijuši skaidri nošķirti no medija satura. Pie tam video saturējuši tiešu aicinājumu doties parakstīties par krievu kā otru valsts valodu Latvijā, un tādējādi tas bijis klaji vienpusējs aicinājums, neņemot vērā viedokļu dažādību par šo jutīgo jautājumu Latvijā.

Regulators pauž uztraukumu par BMA pozīciju, pārkāpumu neredzot un telekanālu rīcību atbalstot. Regulators «Ofcom» brīdina par līdzīgiem pārkāpumiem nākotnē, norādot, ka tiks piespriestas atbilstošas soda sankcijas, kuru vidū ir arī licences iespējama atņemšana.

«Ofcom» šo atzinumu publicējis 24.septembra biļetenā.

Baltijas mediju alianses (BMA) valdes priekšsēdētājs ir Oļegs Solodovs. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, mediju holdings «Baltijas mediju alianse» dibināts 1997.gadā. Pašlaik tas ir viens no lielākajiem plašsaziņas līdzekļu koncerniem Baltijas valstīs. Nozīmīgākais «Baltijas mediju alianses» uzņēmējdarbības virziens ir televīzija.

Mediju koncernā ietilpst TV kanāli «Pirmais Baltijas kanāls» (PBK), «REN TV Baltija», «REN TV Igaunija», «Pirmais Baltijas muzikālais kanāls», «NTV Mir Baltic», kā arī nedēļas laikraksti «MK Latvija» un «ĢK Igaunija». Uzņēmuma struktūrvienības nodarbojas ar tās pārstāvēto TV kanālu izplatīšanu ciparu un kabeļoperatoru maksas tīklos un to interešu pārstāvniecību Baltijas valstīs. Koncernā ietilpst arī reklāmas pārdošanas kompānija «Baltijas mediju reklāma».