Austrijā svētdien notika referendums, kura dalībnieku vairākums atbalstīja obligātās karaklausības saglabāšanu, noraidot pāreju uz pilnīgi brīvprātīgu profesionālu armiju, liecina referenduma provizoriski rezultāti.
Referenduma dalībnieki Austrijā atbalsta obligātās karaklausības saglabāšanu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Apmēram 60% referendumā nobalsojušo deva priekšroku pastāvošajai praksei katru gadu iesaukt militārajā dienestā uz sešiem mēnešiem apmēram 22 tūkstošus vīriešu.
Atteikšanos no obligātās karaklausības atbalstīja kanclera Vernera Faimana pārstāvētā Sociāldemokrātiskā partija. Tās partnere valdošajā koalīcijā konservatīvā Tautas partija (OeVP) bija par pastāvošās sistēmas saglabāšanu tāpat kā galēji labējā Brīvības partija, bet Zaļie atbalstīja sociāldemokrātu viedokli šajā jautājumā.
OeVP biedre iekšlietu ministre Johanna Mikla-Leitnere sacīja, ka pastāvošā sistēma «sader ar Austriju kā cimds [ar roku] un ir vislabākā garantija visiem izaicinājumiem nākotnē».
Tas bija pirmais visas valsts referendums Austrijas jaunāko laiku vēsturē, un valdība solīja respektēt tā rezultātu, lai gan tas nav saistošs.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma 1991.gadā Eiropas valstīs izzuda nepieciešamība uzturēt lielas armijas un daudzas Eiropas valstis atteicās no obligātās karaklausības, tostarp Francija 1996.gadā un Vācija 2011.gadā.
Austrijā tomēr pastāv bažas, ka pāreja uz profesionālu armiju virzītu valsti uz iestāšanos NATO un tādējādi tiktu apdraudēta valsts neitralitāte. Obligātās karaklausības atbalstītāji arī uzskata, ka būtu grūti piesaistīt pietiekami daudz brīvprātīgo, lai saglabātu 55 tūkstošus karavīru lielu armiju, un profesionālas armijas izveidošana arī dārgi izmaksātu laikā, kad šī eiro zonas valsts mēģina samazināt izdevumus.
Armijas štāba priekšnieks ģenerālis Edmunds Entahers brīdināja, ka profesionāla armija «nenovēršami [novestu] līdz kvalitātes, skaita un spēju kritumam». Savukārt aizsardzības ministrs Norberts Daraboss uzskata, ka obligātā karaklausība ir novecojusi «terorisma apkarošanas, kibernoziedzības .. [un] bankrotējušu valstu» laikmetā.
Austrijas izdevumi armijas uzturēšanai ir divi miljardi eiro (1,4 miljardi latu) gadā, kas ir 0,6% no tās IKP - viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā.
Pašlaik Austrijā katru gadu apmēram 14 tūkstoši jaunu vīriešu izvēlas alternatīvo dienestu, deviņus mēnešus strādājot slimnīcās vai palīdzot invalīdiem un gados veciem cilvēkiem. OeVP uzskata alternatīvo dienestu par vērtīgu darbaspēka avotu, kas tiktu zaudēts, atsakoties no obligātās karaklausības.