Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons trešdien uzrunā tautiešiem apsolījis, ka pēc nākamajām vēlēšanām rīkos referendumu par valsts palikšanu Eiropas Savienībā (ES), ja viņa partijai būs pietiekama ietekme parlamentā, ziņo BBC. Referendums tikšot sarīkots līdz 2017.gada beigām.
Kamerons rosinās referendumu par Lielbritānijas dalību ES (180)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Pievienots politoloģes Žanetes Ozoliņas komentārs raksta beigās.
Premjers uzsvēra, ka personīgi uzstās uz referenduma rīkošanu, ja viņa pārstāvētā Konservatīvā partija jeb toriji uzvarēs nākamajās vēlēšanās un viņiem attiecīgi būs pietiekama ietekme parlamentā.
Premjers norāda, ka pirms referenduma gatavs diskusijām par Lielbritānijas un ES tālākajām attiecībām, kas varētu nozīmēt jaunu līgumu. Ja sarunu rezultāts būšot pozitīvs, tad Kamerons ar «sirdi un dvēseli» aģitēšot par valsts palikšanu savienībā. Tautas ziņā tad būšot vai nu pieņemt šo sarunu rezultātus un palikt ES, vai izvēlēties izstāšanos.
«Lielbritānijas tautai pienācis laiks izteikt savu viedokli. Ir laiks sakārtot šo Eiropas jautājumu britu politikā. Es tautai saku: tas būs jūsu lēmums,» runā teica Kamerons.
Maz teikšanas par Eiropā notiekošo
Konservatīvās partijas līderis izteicās, ka vilšanās par Eiropas Savienību sasniegusi savu kulmināciju un tautai būs jautājums, «vai turpināt pieņemt Eiropas esošo politiku, par kuru viņiem bijis maz teikšanas».
«Tas ir iemesls, kāpēc es esmu par referendumu. Es ticu, ka šai problēmai jāskatās acīs, tā jārisina, jādiskutē. Nevis tikai jācer, ka grūtā situācija kaut kur pazudīs,» viņš teica.
Referendums jau tagad būšot kļūda
Premjerministrs norādīja, ka referenduma rīkošana par palikšanu Eiropas Savienībā jau tagad būtu kļūda, jo Eiropa pēc eirozonas krīzes ir gatava pārmaiņām.
«Tagad, kad Eiropas Savienībā ir pārmaiņas un kad mēs nezinām, kas gaidāms nākotnē, kāda ES būs pēc krīzes, - šis nav īstais laiks, lai pieņemtu tik svarīgu lēmumu par mūsu valsts nākotni. Ir nepareizi jautāt cilvēkiem, vai mums palikt vai aiziet, pirms mums bijusi iespēja mūsu attiecības sakārtot,» savu nostāju skaidroja Kamerons.
Kamerona runa par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību tika gaidīta jau sen un iepriekš bija atlikta.
Premjeru sauc par vāju un apšauba viņa motīvus
Darba partijas jeb leiboristu pārstāvis Eds Milbends jau paziņojis, ka premjers bijis «vājš» un viņa izteikumus virza «partijas, nevis valsts ekonomiskās intereses». «2011.gada oktobrī viņš iestājās pret palikšanas/izstāšanās referendumu nenoteiktības dēļ, kādu tas radītu valstī. Vienīgais, kas kopš tā laika ir mainījies, ir tas, ka Kamerons zaudējis kontroli savā partijā un ir pārāk vājš, lai darītu to, kas ir labāk viņa valstij. Visi zina, ka Lielbritānijas prioritāte ir darbavietas un izaugsme, kas mums nepieciešama.
Mēs no Lielbritānijas uzņēmējiem esam saņēmuši brīdinājumu pēc brīdinājuma par to, kādas briesmas valstij radītu nenoteiktības un neziņas gadi,» teica Milbends.
Nevienprātība par ES jautājumu valda arī pašā Konservatīvajā partijā - daļa ministru vēlas brīvākas attiecības ar bloku, kamēr citi spriež, ka referendums varētu negatīvi ietekmēt gaidāmās ES un Lielbritānijas sarunas.
Latvija un ES
Politoloģe Žaneta Ozoliņa uzskata, ka Kamerona paziņojumam varētu būt dažādas sekas un tādēļ atsevišķi iedzīvotāji varētu nosvērties pret eiro ieviešanu.
Tajā pašā laikā viņa piezīmē, ka viens no Kamerona lielajiem uztraukuma iemesliem ir eirozonas pastiprināta integrācija, kā arī Lielbritānijas palikšana ārpus tās.
«Faktiski viņš uztraucas, ka arī Latvija kļūs par daļu no ciešākās Eiropas, kurai būs lielāka lemšana par ES ekonomisko un finansiālo nākotni.»