VDK bijušais pulkvedis Mihails Golovatovs tiesvedībā ar Lietuvu no Krievijas saņem juridisku palīdzību caur Rīgā strādājošu centru.
VDK pulkvedi Krievija sargā caur Latviju (63)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kamēr Rīgā šonedēļ tika svinētas Otrā pasaules kara beigas, kura aculiecinieki ar katru gadu paliek arvien mazāk, kaimiņvalsts Lietuva cenšas atjaunot vēsturisko taisnīgumu daudz nesenākā Baltijas valstīm svarīgā notikumā.
Tiesībsargājošās iestādes cenšas saukt pie atbildības bijušo Valsts drošības komitejas pulkvedi Mihailu Golovatovu, kuru vaino par Viļņas televīzijas ēkas ieņemšanu 1991.gada 13.janvārī. Toreiz, asiņainajā svētdienā dzīvību zaudēja 14 cilvēku un simtus ievainoja. Viļņas notikumu mudināti, janvāra dienās savu valsti barikādēs aizstāvēja arī latvieši.
Kopš traģiskajiem notikumiem ir pagājuši 22 gadi, un bijušo militāristu Golovatovu sargā Krievija.
Lietuva nolēmusi spert drosmīgu soli, un 13.janvāra specvienības Alfa komandieri tiesāt «aizmuguriski» bez viņa klātbūtnes par noziegumiem pret cilvēci.
Baltiešiem izšķirošajā gadā vistālāk neatkarības atgūšanā gāja Lietuva. Un nesa arī vislielākos upurus. Viļņa jau 1990.gada martā, divus mēnešus pirms Rīgas, pasludināja neatkarību. Un bija pirmā, ko PSRS ar varu gribēja atgriezt savā savienībā, kam kaimiņi pretojās. Tāpēc naktī uz 13.janvāri Viļņas televīzijas centrs kļuva par padomju savienības militāristu un čekistu galveno uzbrukumu mērķi. To nakti nekad savā dzīvē neaizmirsīs žurnāliste Tatjana Fasta. Viņa bija Viļņas viesnīcā, kad tai garām pabrauca draudoša un ļaunu vēstoša tanku un bruņutransportieru kolonna. Žurnāliste kopā ar saviem kolēģiem nolēma tai sekot. Tanki apstājās pie televīzijas centra. Laukumā jau bija sapulcējušies simtiem cilvēku. Tad pēkšņi sākās apšaude un laukums ietinās dūmos.
Tatjana Fasta, žurnāliste: «Mēs ar kolēģiem centāmies paslēpties aiz kokiem, tāpēc, ka lodes spindza visapkārt un mēs nezinājām, kam tās domātas. Tikai intuitīvi slēpāmies. Centāmies kādu uzrunāt, taču bija neiespējami troksnī un dūmos saprasties. Atceros pirmo šoku, kad garām uz nestuvēm cilvēki tērpušies civilajā aiznesa asiņojošu cilvēku. Pēkšņi sapratām, ka tas viss notiek pa īstam. Ir karš. Un par upuriem kļūst civiliedzīvotāji.»
Tikai no rīta kļuva zināms, ka slaktiņā no lodēm un zem tanku kāpurķēdēm bojā gāja 14 civiliedzīvotāji. Vēl vairāki simti bija ievainoto. No PSRS puses Viļņas TV centra triecienoperāciju īstenoja Valsts drošības komitejas pulkvedis Mihails Golovatovs, kuru padomju savienība apdāvināja ar augstākajiem apbalvojumiem.
Bijušā VDK specvienības «Alfa «komandiera uzdevums bijis ieņemt Viļņas TV torni, atbrīvot no nesen ievēlētā Lietuvas parlamenta vadītāja Lansberģa aizstāvjiem, lai sāktu translācijas vienīgi krievu valodā un Baltijas valstīm pasludinātu, ka ieviesta PSRS prezidenta Mihaila Gorbačova pārvalde.
Mihails Golovatovs, bijušais VDK pulkvedis: «Tornī bija Lansberģa cilvēki, viņi nebija bruņoti. Viss bija aizbarikādēts. Ap ēku bija blīvs protestētāju pūlis. Pie ieejas pielikām četrus tankus. Tas bija domāts iebiedēšanai. Brīdī, kad tanki sāktu kustēties, lai saprātīgākie izklīstu.»
Lietuva bijušo VDK pulkvedi medīja ilgu laiku. Bija izdots Eiropas aresta orderis, taču Golovatovs uz savu villu Somijā un medīt brauca ar mainītu vārdu. Tikai pirms diviem gadiem bijušo militāristu negaidot arestēja Austrijā. Taču visticamāk pēc Krievijas spiediena, Austrija palaida Golovatovu vaļā. Viņš devās uz Maskavu, kur ir patvēries joprojām. Baltijas valstis bija vīlušās un niknas. Lietuva pat īslaicīgi atsauca savu vēstnieku Austrijā, bet Latvija un Igaunija iesniedza Austrijai notu.
Ja tā situācija būtu šodien vai jūs rīkotos līdzīgi?
Edgars Rinkevičs, ārlietu ministrs: «Jā, protams. Nav pamata, lai Latvija nerīkotos tāpat. Un nav svarīgi, vai tā ir ES dalībvalsts vai nav, mūsu reakcija bija ļoti stingra, spēcīga. Tas gan radīja mūsu kolēģiem vēstniecībās vienu otru nepatīkamu brīdi, bet tā labi parādīja, ka ir valstis, kuras šādā situācijā neklusēs.»
Latvija Golovatova neizdošanu Lietuvai asi kritizēja. Ironiskā kārtā tagad
bijušais VDK pulkvedis palīdzību saņem caur Rīgā reģistrētu centru «Maskava tautiešiem».
Mihaila Joffes vadītais centrs atrodas Maskavas namā. Caur to Maskava finansē savu kara veterānu aizstāvību, no kuriem pazīstamākais bija sarkanais partizāns Vasīlijs Kononovs, ko Latvija notiesāja par kara noziegumiem. Centrs atbilstoši Putina politikai iesaistās gadījumos, kuros uzskata, ka šeit krievvalodīgos diskriminē valodas vai tautības dēļ. Nu kārta pienākusi bijušā čekista Golovatova aizstāvībai, kuru Lietuvas tiesa grib notiesāt aizmuguriski par slaktiņu Viļņā.
Mihails Joffe, jurists, M.Golovatova pilnvarots pārstāvis: «Lai starptautiski apsūdzētu kādu personu par genocīdu, kara noziegumu vai noziegumu pret cilvēci, ir vispirms jāpierāda šī valsts augstākās vadības vaina.»
Diemžēl, nevienā Baltijas valstī nav tāda dokumenta, ka apstiprinātu okupācijas faktu, vai padomju savienības pastrādātu noziegumu šajā teritorijā 1940.gadā vai pēc 1944.gada.
Tatjana Fasta: «Dievs, dod, ka Lietuvas prokuratūra noskaidrotu patiesību, jo tas ir svarīgi visiem, kuri šobrīd šeit dzīvo. Šarls de Golls savulaik sacīja, ka nākotne ir ļoti gara, un tāpēc svarīgi salikt visus punktus uz i. Kurš vainīgs un kuram par to ir jāatbild. Tas nav jāatstāj nākamajām paaudzēm, jādara tas ir tagad tiem, kuri to var izdarīt.»
Lietuva tiesā arī Rīgas izdoto bijušo omonieti Konstantīnu Mihailovu jeb Konstantīnu Ņikuļinu. Viņu apsūdz par septiņu robežsargu un muitnieku nošaušanu Lietuvas Medininku robežkontroles punktā 1991.gada 31.jūlijā. Arī šis omonietis juridisko palīdzību saņem no Rīgas, zvērināta advokāta Oskara Rodes.