Francijā izskanējis aicinājums paplašināt spēkā esošos ierobežojumus reliģisko simbolu nēsāšanai un līdzīgu aizliegumu noteikt arī valsts universitātēs, pirmdien vēstīja izdevums «Le Monde».
Francijā universitātēs grib aizliegt jebkādu reliģisku simbolu nēsāšanu (50)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2004.gadā Francijā jau tika aizliegta tradicionālo musulmaņu galvassegu un citu simbolu nēsāšana skolās, un nu rosināts šādus pašus ierobežojumus attiecināt arī uz universitātēm.
Kā norāda «Le Monde», Augstākās integrācijas padomes (HCI) ziņojumā, kuru šogad plānots iesniegt valdībai, iekļauti 12 ieteikumi, kā novērst «aizvien pieaugošo konfliktu skaitu», ko augstākās izglītības iestādēs izraisa reliģiskās domstarpības.
Vispretrunīgākais padomes ieteikums ir aizliegt «reliģisko simbolu atklātu nēsāšanu lekciju telpās, kā arī mācību un pētījumu vietās» Francijas universitātēs.
Grib aizliegt arī krustiņu nēsāšanu
2004.gadā pieņemtais likums, kas izraisīja islāmistu protestus, paredz, ka visās Francijas skolās un koledžās aizliegta reliģisko simbolu, tostarp krucifiksu, ebreju kipu un musulmaņu galvassegu nēsāšana un atklāta izrādīšana. Šis likums gan neattiecas uz augstākās izglītības iestādēm.
Savukārt 2011.gada aprīlī Francijā tika ieviests likums, kas sabiedriskās vietās aizliedz nēsāt visu seju aizsedzošu apģērbu.
HCI norāda, ka tā redzeslokā nonākušas ziņas par reliģisko domstarpību izraisītām problēmām un konfliktiem Francijas augstskolās.
Augstākās izglītības iestādēs novērotas tādas problēmas kā «reliģisko grupu pagrīdes darbība, [studentu] prasības tikt atbrīvotiem no dalības reliģisku apsvērumu dēļ un domstarpības par mācību programmu».
Saņemta arī informācija, ka studenti atteikušies strādāt darba grupās, kurās iekļauti abu dzimumu pārstāvji.
Pēc HCI pārstāvju teiktā, augstākās izglītības ieguvēju vārda brīvībai «nevajadzētu ietekmēt izglītības darbības un sabiedrisko kārtību».
Prasa tādus pašus standartus, kā skolās
Ziņojuma autori norāda, ka «augstākās izglītības sabiedriskie pakalpojumi ir sekulāri un neatkarīgi no jebkādas politiskas, ekonomiskas, reliģiskas vai ideoloģiskas ietekmes», tādēļ nav iemesla, kāpēc augstākā izglītība šajā jomā būtu jānošķir no skolām.
Atsevišķi sekulārisma eksperti gan norāda, ka Francijā nav vajadzības ierobežot reliģisko simbolu nēsāšanu.
«Reliģijas izrādīšana universitātēs pēdējos gados nav pieaugusi. Sekulārisms nav apdraudēts,» pārliecināts grāmatas «Islāms ir mīts» autors Rafaels Liogjērs. «Vēlmi aizliegt sejas lakatus skolās attaisno nepieciešamība pasargāt bērnus no vecākiem. Taču augstākajā izglītībā tam nav jēgas.»
Taču skolu un universitāšu nošķiršana radījusi problēmas.
Kādam augstskolas pasniedzējam šogad nācās atvainoties, jo viņš no auditorijas izraidīja studenti, kas valkāja musulmaņu hidžabu. Pasniedzējs, kurš bija strādājis vidusskolās, bija piemirsis, ka galvassegu aizliegums nav attiecināms uz universitātēm.