Divi miljoni musulmaņu ieradušies ikgadējā svētceļojumā Mekā (12)

Pēc tradicionālo svētceļojuma balto drēbju uzģērbšanas svētceļnieki devušies no Mekas uz Minu, kur viņus izmitinās dažas nākamās dienas. Minā svētceļnieki lūgsies un atgūs spēkus pirms došanās uz Arafata kalnu.

Par svētceļnieku drošību gādās vairāk nekā 100 000 karavīru. Hadža organizēšanā iesaistīts arī liels skaits mediķu un civilās aizsardzības darbinieku.

Aptuveni 1,4 miljoni svētceļnieku šogad Saūda Arābijā ieradušies no ārvalstīm.

Saūda Arābija šogad par 20% ierobežojuši to ārvalstu svētceļnieku skaitu, kuriem būs iespēja apmeklēt Meku.

Savukārt vietējo svētceļnieku vietu skaits samazināts uz pusi, bažījoties par SARS jaunā paveida - Tuvo Austrumu respiratorā sindroma koronavīrusa jeb MERS - izplatību, kā arī saistībā ar Mekas Lielās mošejas rekonstrukcijas un paplašināšanas darbiem.

Kopējo svētvietas teritoriju, kuras centrā atrodas islāma galvenā svētnīca, pret kuru lūgšanu laikā pavēršas musulmaņi visā pasaulē, rekonstrukcijas gaitā paredzēts paplašināt par 400 000 kvadrātmetriem, lai tā vienlaikus varētu uzņemt 2,2 miljonus cilvēku, sacījis ministrs.

Pērn Meku apmeklēja aptuveni 3,1 miljons svētceļnieku, lielākā daļa no viņiem bija musulmaņi no citām valstīm.

Hadža rituāls sākas, ejot apkārt Kaabai - lielai kubveida akmens struktūrai, pret kuru musulmaņi vērš seju, skaitot lūgšanas.

Hadža kulminācija ir Arafata kalnā, aptuveni 20 kilometrus no Mekas, kur svētceļnieki pulcējas, lūdzot Dieva svētību.

Pēc Arafata kalna svētceļnieki met akmeņus uz trim pīlāriem, kas simbolizē nelabo, un pēc tam nokauj aitu, kamieli vai vērsi, sākot triju dienu svētkus, ko musulmaņu pasaulē sauc par «Eid al Adha» jeb upurēšanas svētkiem.

Hadžs ir viens no pieciem islama pīlāriem un ir obligāts ikvienam veselam ticīgajam, kurš to var atļauties.

Svētceļojums, kurā musulmaņi dodas pa islāma pravieša Muhameda pēdām, ir vislielākā ikgadējā cilvēku masveida kustība uz planētas.