Absolūtais vairākums krievu uzskata, ka Krievijai ir tiesības anektēt bijušās PSRS valstis un savulaik okupētās teritorijas, kur mitinās etniskie krievi, liecina Levadas centra veiktā aptauja, kuras rezultāti nonākuši ukraiņu tīmekļa ziņu portāla UNIAN rīcībā.
Tāpat vairums aptaujāto uzskata, ka Krievijai pēc Krimas pussalas aneksijas jāanektē arī citi Ukrainas reģioni.
58% respondentu piekrituši apgalvojumam, ka Krievijai «ir tiesības» anektēt kādreizējās PSRS republikas, kur dzīvo krievi,
jo tai esot «jāaizstāv savējie».
Acīmredzami, ka ar terminu «bijušās PSRS republikas» šajā aptaujā domātas arī savulaik PSRS okupētās Baltijas valstis, lai gan no starptautisko tiesību viedokļa tās tikai ilgstošu laiku atradušās okupētājvalsts faktiskā valdījumā.
28% krievu savukārt piekrituši apgalvojumam, ka «Krievijai vispār nav tādu tiesību, taču
Krimas pievienošanas gadījumā Krievija rīkojusies pienācīgi un likumīgi atbilstoši starptautisko tiesību normām».
Tikai četri procenti aptaujāto pauduši viedokli, ka «Krievijai uz to nav nekādu tiesību» un Krievijas rīcība Krimā vērtējama kā «svešas teritorijas aneksija un pret suverēnu valsti vērsta militāra intervence».
Tikmēr 10% krievu nav spējuši formulēt savu viedokli.
38% aptaujāto uzskata, ka gadījumā, ja kāds cits Ukrainas reģions referendumā izteiktu vēlmi pievienoties Krievijai, tas būtu «obligāti» jāanektē, 29% domā, ka šādu reģionu vajadzētu, «visticamāk», anektēt, bet 15%, «domājams», atturētos no šādas rīcības. Tikai četri procenti «noteikti» iebilstu pret šādu rīcību.
Šajā jautājumā savu viedokli nespēja formulēt 15% respondentu.
Tajā pašā laikā tikai 27% krievu uzskata, ka Krimas aneksija nesīs Krievijai «vienīgi pozitīvas» ekonomiskās un politiskās sekas.
46% gan cer, ka Ukrainai piederošās pussalas sagrābšanas sekas būs «drīzāk pozitīvas nekā negatīvas», kamēr 10% atzīst, ka gaidāmas «drīzāk negatīvas» sekas, bet trīs procenti ir pārliecināti, ka Krimas aneksijas sekas būs «tikai negatīvas».
Vēl trīs procenti krievu uzskata, ka Krimas sagrābšana neko nemainīs, bet desmit procenti nav spējuši uz šo jautājumu atbildēt.
79% aptaujāto ir pārliecināti, ka Krimas aneksija liecina par Krievijas atgriešanos savā «tradicionālajā lielvalsts lomā»
un ka tā tādējādi «nostiprina savas intereses postpadomju telpā».
Tikai deviņi procenti krievu atzīst, ka tā liecina par «pieaugošo Krievijas varasiestāžu avantūrismu» un centieniem novērst iekšpolitisko uzmanību no ekonomikas problēmām un korupcijas.
Savukārt 13% aptaujāto nav spējuši formulēt savu viedokli.
Aptauja veikta laikā no 21. līdz 24.martam, 130 apdzīvotajās vietās 45 Krievijas reģionos intervējot 1603 respondentus, kas ir vismaz 18 gadus veci.
Šīs aptaujas statistiskās kļūdas robeža ir 3,4 procentpunkti.
