EP komitejās no Latvijas deputātiem visvairāk grozījumu iesniedzis Kariņš (4)

BNS
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Piecu gadu laikā Eiropas Parlamenta (EP) komitejās no deviņiem Latvijas deputātiem visvairāk grozījumu iesniedzis Krišjānis Kariņš.

Kopumā Kariņš iesniedzis 239 grozījumus. Viņam seko Inese Vaidere («Vienotība») ar 82 priekšlikumiem, Sandra Kalniete («Vienotība») - 61, Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) - 57, Alfrēds Rubiks («Saskaņas centrs») - 34, Kārlis Šadurskis («Vienotība») - 32, Tatjana Ždanoka (PCTVL) -27, Ivars Godmanis - 18, Aleksandrs Mirskis - seši.

Vaidere izstrādājusi trīs ziņojumus par Eiropas Savienības (ES) regulu, direktīvu vai EP rezolūcijas virzību caur ES likumdošanas koridoriem, Kariņš un Ždanoka - divus, Kalnietei un Zīlem katram pa vienam ziņojumam. Savukārt Godmanis, Mirskis, Rubiks un Šadurskis šajā sasaukumā nav izstrādājuši nevienu ziņojumu.

Godmanim bijuši seši atzinumi ziņojumiem, kas skatīti viņa pārstāvētajās komitejās, Kalnietei un Kariņam - četri, Vaiderei - trīs, Zīlem - divi. Šadurskis, Mirskis un Ždanoka šādus atzinumus nav izstrādājuši.

Savukārt uz trim deklarācijām, kas jāparaksta vismaz desmit deputātiem no trim politiskajām grupām, savu parakstu atstājusi Ždanoka. Divas deklarācijas parakstījis arī Godmanis, Kariņš, Zīle un Vaidere, bet Kalniete, Mirskis un Rubriks - katrs pa vienai. Šadurska paraksts nav nevienā šāda veidā deklarācijā.

EP Informācijas birojs Latvijā norāda, ka EP un ES ministru Padome kopīgi uzlabo un pieņem likumus 85 jomās, no kurām svarīgākās ir ES fondu līdzekļu sadalīšana, ES vienotais tirgus, kopējā lauksaimniecība, ceļošana un vīžu režīmi, kopējā zivsaimniecība, vides aizsardzība, sabiedrības veselība, pilsoņu pamatbrīvības un pamattiesības, ceļu drošība un finanses.

Parlaments apstiprina amatā Eiropas komisārus, kuri savukārt izstrādā ES likumus. Tāpat EP apstiprina amatā Eiropas Komisijas prezidentu un ES budžetu, kā arī uzrauga, kā to tērē.

EP nepiedalās lēmumos par ārpolitikas darbībām, tostarp militārajām darbībām un sankciju noteikšanu, bet gan apstiprina jaunu ES dalībvalstu uzņemšanu, lemj par starptautisku politisku nolīgumu noslēgšanu un apstiprina vai noraida starptautisku tirdzniecības līgumu noslēgšanu.

Eiroparlamenta vēlēšanas notiks 24.maijā.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu