ANO Drošības padomē svētdien sākās ārkārtas sarunas par krīzes eskalāciju Ukrainas dienvidaustrumos, kuras tika sarīkotas pēc Krievijas pieprasījuma.
ANO Drošības padomē notiek ārkārtas sarunas par krīzi Ukrainā (22)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krievija krīzes eskalācijā vainoja prorietumniecisko Ukrainas pagaidu valdību, kas nāca pie varas februārī pēc prezidenta Viktora Janukoviča gāšanas. Savukārt Lielbritānija, Francija un ASV šajās ANO Drošības padomes sarunās krīzes eskalācijā vainoja Krieviju.
Ārkārtas sarunas ANO Drošības padomē notiek pēc tam, kad Ukrainas parlamenta spīkers un prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs svētdienas vakarā paziņoja, ka pretterorisma operācijā valsts dienvidaustrumos ir nolemts iesaistīt arī Ukrainas Bruņoto spēku karavīrus.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins paziņoja, ka «Kijevai vajadzētu izbeigt spēka lietošanu pret cilvēkiem Austrumukrainā un sākt īstu dialogu».
Čurkins sacīja, ka Ukrainas dienvidaustrumos «jau ir notikusi asinsizliešana un ir strauji jāaptur tālāka eskalācija». «Starptautiskajai sabiedrībai ir jālūdz Kijevu apstāties un īstenot visas savas saistības,» sacīja Čurkins.
Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Jurijs Sergejevs paziņoja, ka
krīzi Austrumukrainā ir mākslīgi radījusi Maskava.
ASV pastāvīgā pārstāve ANO Samanta Pauere apsūdzēja Krieviju propagandā, kūdīšanā un vardarbībā pret Ukrainu.
«Šī ir visskumjākā veida nestabilitāte. Tā ir pilnīgi cilvēku radīta. [Tās scenārijs] ir uzrakstīts un iestudēts Krievijā,» sacīja Pauere.
Viņa aicināja Krieviju paskaidrot, kāpēc tā ir koncentrējusi 40 tūkstošus karavīru pie Ukrainas robežas, un atrast konstruktīvas idejas bruņoto uzbrukumu izbeigšanai valdības iestāžu ēkām Ukrainas austrumos.
Lielbritānijas pastāvīgais pārstāvis ANO Marks Laiels Grānts
raksturoja pēdējo divu dienu notikumus Austrumukrainā kā «jau bīstamas situācijas bīstamu eskalāciju».
«Krievija mēģina uzspiest savu gribu Ukrainas tautai, lietojot dezinformāciju, iebiedēšanu un agresiju,» sacīja Grānts, kurš nosauca Krievijas rīcību par «pilnīgi nepieņemamu».
Grānts aicināja Krieviju atvilkt bruņotos spēkus no Ukrainas robežas un «pārtraukt visu darbību, kuras mērķis ir pastiprināt saspīlējumu un radīt nesaskaņas».
ANO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Oskars Fernandess-Taranko sacīja, ka sadursmēs Ukrainā ir gājis bojā vismaz viens Ukrainas virsnieks un ievainoti daudzi citi cilvēki. Viņš uzsvēra, ka pēdējās diennakts laikā vismaz piecās Austrumukrainas lielpilsētās ir notikuši nemieri un valdības ēku ieņemšanas.
Fernandess-Taranko brīdināja, ka «situācija ir nedrošāka nekā jebkad agrāk» un tai var būt «potenciāli smagas sekas».
Šī ir jau desmitā ANO Drošības padomes sanāksme, kas sasaukta, lai apspriestu krīzi Ukrainā.