Pašreizējai situācijai Ukrainā visām valstīm jākalpo kā mācībai par to, kas notiek, ja «izdabā un finansē marginālus, ultranacionālistiskus un fašistiskus spēkus», pasākumā Rīgā otrdien apgalvoja Krievijas Ārpolitisko pētījumu un iniciatīvu institūta ģenerāldirektore un Krievijas Sabiedriskās palātas biedre Veronika Krašeņiņņikova.
Šo pasākumu organizēja «Formāts A3», pēc kura ielūguma Krašeņiņņikova ieradās Rīgā. Latvijas Drošības policija (DP) pārskatā par 2012.gadu norādīja par centieniem ar informatīvās telpas starpniecību izplatīt noteiktus vēstījumus Latvijas sabiedrībā. Kā piemēru šai tendencei DP minēja «Formāts-A3» organizētās dažādu Krievijas kultūras, mākslas, zinātnes, plašsaziņas līdzekļu un citu jomu pārstāvju vizītes Latvijā. «Formāts-A3» pasākumiem, pēc DP domām, raksturīgs, ka to dalībnieki novirzās no sākotnēji pieteiktajiem diskusiju jautājumiem un sarunas tiek fokusētas uz Latvijas iekšpolitikas pretrunīgajiem jautājumiem, uz Latvijas dalības starptautiskajās organizācijās nozīmes mazināšanu, krievu kultūras un valodas nozīmi, kā arī ģeopolitiku.
Vēl viena mācība no situācijas Ukrainā, pēc Krašeņiņņikovas domām, ir tas, kas notiek ar valsts vadību, kas mēģina «paspēt gan tur, gan tur» un mēģina izspēlēt kārti «Krievija pret Rietumiem». Šādu viedokli viņa pauda, atbildot uz jautājumu, kas varētu notikt ar mazām valstīm, tostarp Latviju, Ukrainas situācijā.
Plāni izmantot bruņotos spēkus
Kopumā komentējot situāciju Ukrainā, Krašeņiņņikova apgalvoja, ka pašlaik ir īpaši satraucoši klausīties ziņas par plāniem izmantot bruņotos spēkus, ko varētu darīt «Kijevas vara pret Ukrainas austrumiem». «Tas ir visbīstamākais, ko var izdarīt Kijevas vara - šaut uz saviem pilsoņiem. Tās ir jebkuras varas beigas, kad viņi tā atklāj uguni uz savu iedzīvotāju daļu, jo viņi protestē pret varas sagrābšanu apvērsuma rezultātā,» savu nostāju klātesošajiem klāstīja Krašeņiņņikova.
Viešņa apgalvoja, ka daudzi cilvēki Ukrainas austrumos vēlētos, lai ar viņiem notiktu tas pats, kas Krimas gadījumā, kad Krima «atkal apvienojās ar Krieviju». Tomēr situācija Ukrainas austrumos esot daudz sarežģītāka, tāpēc notikumu gaitu grūti prognozēt.
Krašeņiņņikovai tika uzdots jautājums arī par raidījumā «Nekā personīga» izskanējušo informāciju, ka Krievijas dienesti slepus pēta arī Latvijas pierobežas iedzīvotāju noskaņojumu. Krašeņiņņikova pauda, ka neko par to nezina un Krievijā tas nekādā veidā netiek apspriests, turklāt Krievijai esot nozīmīgāki jautājumi par Latviju. Vienlaikus Krašeņiņņikova piebilda, ka, viņasprāt, PSRS atjaunošana «vienkārši nav iespējama».
Ko Latvija ieguvusi?
Savukārt Krašeņiņņikova vērsās pie zāles ar jautājumu, ko Latvijas ekonomika ieguvusi no iestāšanās Eiropas Savienībā, un no zāles atskanēja daži stāsti, piemēram, par cukurfabrikas slēgšanu. To Krašeņiņņikova vērtēja kā labu piemēru, ar kuriem varētu padalīties ar ukraiņiem.
Viņa arī pauda viedokli, ka Latvijai maksimāli jāizmanto savs ģeogrāfiskais stāvoklis un nav iemeslu «šaut sev kājā un, piemēram, Liepājā atklāt NATO ostu». Krašeņiņņikova arī izteicās, ka uz ideoloģiskiem un emocionāliem apsvērumiem bieži tiekot pieņemti nepareizie politiskie lēmumi, bet politikai jābūt racionāli pamatotai un jābūt savas tautas interesēs. «Joprojām nezinu, kā iestāšanās NATO kalpoja Latvijas tautas interesēm,» piebilda Krievijas viešņa, norādot, ka tas noticis tā vietā, lai būvētu sabiedrības labklājību un mierīgu dzīvi savā valstī un attiecībās ar saviem kaimiņiem.
Atbildot uz pasākuma apmeklētāju jautājumiem, Krašeņiņņikova komentēja nepilsoņu jautājumu, paužot nostāju, ka Eiropas Savienības valstij šāda «kastu» esamība ir «barbarisms no dzimtbūšanas vai verdzības laikiem».
Pasākuma ievadā tā organizētāji pateicās Krašeņiņņikovai par vizīti un sacīja, ka ir būtiski dzirdēt arī viņas viedokli, jo daži cilvēki arī Latvijā sākot baidīties, ka ienāks krievu tanki un mēs zaudēsim savu suverenitāti. Pēc šīs norādes Krašeņņikova vērsās pie zāles ar jautājumu, vai šeit ir kāds, kas baidās no Krievijas agresijas, uz ko saņēma galvenokārt noraidošas atbildes.
