Ženēvā panākta vienošanās par saspīlējuma mazināšanu Ukrainā (600)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmo reizi atzinis, ka Krimā referenduma laikā atradušies Krievijas militāristi. Putins ceturtdien arī ciniski pauda cerību, ka viņam nebūšot jāizmanto bruņots spēks pret Ukrainu, taču būtībā šādu iespēju neizslēdza. Tikmēr Ukraina aizliegusi savā teritorijā ieceļot visiem vīriešu kārtas Krievijas pilsoņiem. Ceturtdien Ženēvas sarunās panākta vienošanās par saspīlējuma mazināšanu Ukrainā.

21:55 Savienotās valstis uz Ukrainu nosūtīs ķiveres, medicīnas preces un citu militāro palīdzību, kas nevar izraisīt letālas sekas, bažījoties par Krievijas tālāku iebrukumu, ceturtdien paziņoja ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels.

21:00 ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ceturtdien pēc Ukrainas krīzei veltītām sarunām Ženēvā paziņojis, ka Rietumi nav atteikušies no Krimas.

«Mēs neatsakāmies, bet mēs neieradāmies Ženēvā, lai runātu par Krimu,» paziņoja Kerijs, piebilstot, ka

«neviens nav atstājis aiz muguras Krimas jautājumu».

20:32 ASV valsts sekretārs Džons Kerijs brīdinājis Krieviju, ka tai nekavējoties jāīsteno ceturtdien panāktā vienošanās par situācijas deeskalāciju Ukrainā, ja tā vēlas izvairīties no jaunām sankcijām.

«Es šodien nepārprotami pateicu [Krievijas] ārlietu ministram [Sergejam] Lavrovam, ka,

ja mēs šīs nedēļas nogalē nespēsim saskatīt tūlītēju progresu pūliņos (..) īstenot šīs vienošanās principus, tad mums nebūs citas izvēles, kā likt Krievijai maksāt lielāku cenu,»

paziņoja Kerijs.

«Šodienas darbs devis principus, un tas devis saistības, un tas devis vārdus uz papīra,» piebilda valsts sekretārs. «Taču ir svarīgi, lai šie vārdi nekavējoties transformētos rīcībā. (..) Neviens no mums no šejienes nedodas prom ar sajūtu, ka darbs ir padarīts.»


20:23 Eiropas Savienība (ES), Ukraina un Krievija ceturtdien Ženēvā vienojušās par kopīgu aicinājumu nekavējoties apturēt visu vardarbību Ukrainā, kur Maskavas atbalstītie prokrieviskie separātisti valsts austrumos sākuši sagrābt administrācijas un drošības iestāžu ēkas.

«Visām pusēm jāatturas no jebkādas vardarbības, iebiedēšanas vai provokatīvas rīcības,»

teikts komunikē, kas izplatīts pēc Ženēvas sarunām.

20:12 Ukrainas Drošības dienests (UDD) aizturējis desmit Krievijas spiegus, kuri arestēti pēdējo sešu nedēļu laikā uz aizdomu pamata par nolūku uzkurināt nemierus Ukrainas austrumos, ceturtdien paziņojusi UDD preses pārstāve.

«Mēs esam identificējuši desmit krievus ar Krievijas pasēm, un pašreiz pret viņiem tiek veikta izmeklēšana

un viņi ir aizturēti Kijevas aizturēšanas centrā,» paziņoja Drošības dienesta preses centra vadītāja Marina Ostapenko.

19:50 Krievija, Ukraina, Eiropas Savienība (ES) un ASV sarunās

Ženēvā panākušas vienošanos par saspīlējuma mazināšanu Ukrainā,

ceturtdien paziņojis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

Tostarp vienošanās paredz izformēt «nelegālos bruņotos grupējumus» visos Ukrainas reģionos, norādīja Lavrovs.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs Foto: AFP/LETA

19:08 Doņeckā sācies mītiņš Ukrainas vienotības atbalstam.

18:51 Okupācijas varas struktūras Krievijas anektētajā Krimā iestājas par to, lai no pussalas deportētu Krimas tatārus, ceturtdien paziņoja Krimas tatāru tautas padomes - Medžlisa - ilggadējais vadītājs un Ukrainas parlamenta deputāts Mustafa Džemiļevs.

«Man ir informācija, ka Krimā varas un Krievijas Federālā Drošības dienesta (FDD) aprindās vairums balsu ir par to, lai Krimas tatārus deportētu no Krimas,» sacīja Džemiļevs.

18:40 Ukrainas krīzes atrisināšanai veltīto sarunu dalībnieki izlēmuši sarunas turpināt un sākuši otro kārtu, ziņo aģentūras DPA un AP.

Sarunas, kurās piedalās ASV, Eiropas Savienība (ES), Ukraina un Krievija un kuras iepriekš tika plānots pabeigt līdz plkst.15, turpināsies. Abu raundu starplaikā notikusi divpusēja saruna starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Saruna starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Ženēvā
Saruna starp ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu Ženēvā Foto: AFP/LETA

18:13 Francijas prezidents Fransuā Olands ceturtdien brīdinājis, ka Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju var tikt pastiprinātas, ja Ukrainas krīzei veltītajās četru pušu sarunās Ženēvā netiks panākts nekāds progress

«Mēs varētu palielināt sankciju līmeni, ja Ženēvā neparādīsies nekāds risinājums,

bet tāda nav mūsu vēlme,» kopīgā preses konferencē ar Čehijas premjerministru Bohuslavu Sobotku paziņoja Olands.

17:55 Ukrainas parlaments ceturtdien aicinājis valsts pagaidu prezidentu Oleksandru Turčinovu nekavējoties apsvērt obligātā militārā dienesta atjaunošanu.

Ukrainas Augstākā rada apstiprināja tekstu, kurā valsts pagaidu prezidentam rekomendēts nekavējoties atsākt iesaukšanu Ukrainas bruņotajos spēkos, lai «stiprinātu Ukrainas aizsardzības spējas saistībā ar agresiju no Krievijas Federācijas puses».

17:23

Ukraina aizliegusi savā teritorijā ieceļot visiem vīriešu kārtas Krievijas pilsoņiem vecumā no 16 līdz 80 gadiem,

ceturtdien paziņojusi Krievijas lidsabiedrība «Aeroflot».

«Saskaņā ar uzņēmuma saņemto oficiālo rīkojumu visiem vīriešu kārtas Krievijas pilsoņiem vecumā no 16 līdz 80 gadiem tiks atteikta ieceļošana Ukrainā,» brīdinot savus pasažierus, vēsta «Aeroflot».

17:10 Separātisti Slovjanskā sagrābuši televīzijas torni un atslēguši Ukrainas kanālus.

Foto: AFP/LETA

16:41 Ukrainas likumsargi noskaidrojuši, ka trešdien notikušo

promaskavisko separātistu uzbrukumu Ukrainas armijas bāzei Mariupolē, Doņeckas apgabala dienvidos, vadījusi «kriminālā autoritāte» ar iesauku Futbolists,

pavēstīja iekšlietu ministra padomnieks Staņislavs Rečinskis.

No 63 cilvēkiem, kas uzbrukuma gaitā aizturēti, milicija 25 jau atbrīvojusi. Šiem cilvēkiem likumsargi nav varējuši izvirzīt nekādas pretenzijas, sacīja amatpersona.

Apcietinājumā palikuši tie, pie kuriem tika atrasti ieroči un kas bija tērpušies armijas parauga drēbēs, kā arī tie, uz kuru rokām tika konstatētas «Molotova kokteiļu» paliekas.

16:39 Ukrainā Doņeckas apgabala Slovjanskā separātisti sagūstījuši ukraiņu žurnālistu, fonda «Atvērtais dialogs» neatkarīgo novērotāju Sergiju Ļefteru, kurš Doņeckas apgabalā bija ieradies ar novērotāju misiju, pavēstīja fonds «Atvērtais dialogs» , atsaucoties uz saviem avotiem.

Žurnālists aizturēts trešdien. Viņš apsūdzēts spiegošanā un par dalību organizācijā «Labējais sektors».

16:38 Saskaņā ar organizācijas «Informatīvā pretestība» rīcībā esošo informāciju pie Ukrainas robežas tiek formēta Krievijas armijas trieciengrupa, kamēr Baltkrievijā sākušies militārie manevri ar krievu vienību piedalīšanos, savā «Facebook» lapā ziņo organizācijas koordinators Dmitrijs Timčuks.

Krievijas teritorijā iepretī Harkovas, Čerņigovas un Sumu apgabaliem tiešā robežas tuvumā tiek formētas bataljonu taktiskās grupas, kuru sastāvā identificētas gaisa desanta un ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) vienības.

15:58 Krievija varētu neatzīt 25.maijā gaidāmās Ukrainas prezidenta vēlēšanas, ceturtdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

«Mēs pašreizējās [Ukrainas] varasiestādes uzskatām par nelikumīgām, tās nemaz nevar būt likumīgas, jo tām nav visas valsts mandāta valsts pārvaldīšanai. Tomēr mēs neatsakāmies no kontaktiem,» norādīja Putins.

15:13 Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien pieņēma rezolūciju, kurā prasa Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krievijas enerģētikas uzņēmumiem un pret Krievijas ieguldījumiem un līdzekļiem Eiropas Savienībā, ņemot vērā Krievijas agresiju ar mērķi destabilizēt stāvokli Ukrainas austrumos un dienvidos, aģentūru BNS informēja EP preses dienestā Latvijā.

«Eiropas Savienībai ir jāpastiprina sankcijas pret konkrētiem Krievijas pilsoņiem un jābūt gatavai arī nekavējoties piemērot ekonomiskās sankcijas pret Krieviju,» teikts EP deputātu ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā.

14:55 Krievijas sociālā tīkla «VKontakte» dibinātājs Pāvels Durovs apliecinājis, ka šķīries no savām uzņēmuma akcijām pēc tam, kad atteicies Federālajam Drošības dienestam sniegt informāciju par Ukrainas protestu kustības grupu dalībniekiem.

«Mūsu atbilde bija un joprojām ir kategorisks atteikums. Krievijas jurisdikcija neattiecas uz «VKontakte» Ukrainas lietotājiem,» skaidroja Durovs. Ukraiņu privāto datu nodošana Krievijas drošībniekiem būtu «ne tikai likuma pārkāpums, bet arī to Ukrainas iedzīvotāju miljonu nodošana, kas mums uzticējušies,» viņš piebilda.

Rezultātā Durovam nācies «ziedot daudz ko», arī akcijas uzņēmumā «VKontakte».

14:33 Krievija neatzīst pašreizējās Ukrainas valdības leģitimitāti, tomēr no kontaktiem ar to neatsakās, ceturtdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins, brīdinot par to, ka Krievija nevarēs atzīt maijā gaidāmo Ukrainas prezidenta ārkārtas vēlēšanu rezultātus, ja priekšvēlēšanu cīņa turpināsies, kā līdz šim.

«Mēs patiešām uzskatām, ka pašreizējā vara nav likumīga, un tā tāda nevar būt, jo tai nav visas tautas mandāta vadīt valsti. Tas pats par sevi visu izsaka. Tomēr mēs neatsakāmies no kontaktiem, lai kāda tā arī nebūtu,» Putins sacīja, ceturtdien atbildot uz valsts iedzīvotāju jautājumiem.

14:22 Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien Krievijas televīzijas «diskusijās» jeb, pareizāk, inscinētajā šovā nodēvējis Ukrainas dienvidaustrumus par Jaunkrieviju un pieprasījis šajos reģionos garantēt krievu tiesības.

«Ir jārod kompromiss nevis starp trešajiem spēlētājiem, bet gan dažādajiem politiskajiem spēkiem Ukrainas iekšienē. Tas ir izšķirošs jautājums, no malas mēs varam to atbalstīt un pavadīt. Attiecībā uz to, kas no sākuma - referendums par konstitūciju un pēc tam vēlēšanas, vai arī no sākuma ir jāstabilizē situācija ar vēlēšanu palīdzību un pēc tam jārīko referendums,» sacīja Putins.

«Jautājums pat nav par to, jautājums ir par to, lai nodrošinātu Ukrainas dienvidaustrumu krievu un krievvalodīgo pilsoņu tiesības un likumīgās intereses. Atgādināšu, izmantojot cara laiku terminoloģiju, tā ir «Jaunkrievija», un šī Harkova, Luhanska, Doņecka, Hersona, Nikolajeva, Odesa cara laikos neietilpa Ukrainas sastāvā.

Tās visas ir teritorijas, kuras Ukrainai 20.gados nodeva padomju valdība. Kāpēc viņi to izdarīja? Dievs vien zina,» sacīja Putins.
Putins norādīja, ka šīs teritorijas kļuva par Ukrainas daļu, bet tauta ir palikusi tur.

13:43 No 7.aprīļa, kad Ukraina paziņoja par pretterorisma pasākumu veikšanu pret separātistiem valsts austrumos, Ukrainas tiesībsargājošās iestādes ir aizliegušas iebraukt Ukrainā vairāk nekā 11 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, ceturtdien paziņoja Ukrainas Drošības dienests.

13:14 Ženēvā ceturtdien sākušās Ukrainas krīzei veltītās četru pušu sarunas, kuru mērķis ir mazināt saspīlējumu Ukrainā. Sarunās piedalās ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone un Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščica.

Sarunu mērķis ir izveidot tiešu dialogu starp Krieviju un Ukrainu un rast ceļu izejai no saspīlētās situācijas Ukrainas austrumos.

12:47 Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ceturtdien atbildot uz valsts iedzīvotāju jautājumiem, pauda cerību, ka viņam nebūs jāizmanto parlamenta sniegtās tiesības Ukrainā pielietot valsts bruņotos spēkus.

«Es atgādināšu, ka Krievijas [parlamenta augšpalāta] Federācijas padome sniedza prezidentam tiesības izmantot Bruņotos spēkus Ukrainā.

Ļoti ceru, ka man nenāksies izmantot šīs tiesības, un ka politiski diplomātiskiem līdzekļiem mums izdosies atrisināt visas asās, lai neteiktu visasākās pašreizējas problēmas Ukrainā,» Putins sacīja televīzijā pārraidītajā atbilžu uz Krievijas iedzīvotāju jautājumiem sesijā. «Mums ir jādara viss, lai palīdzētu šiem cilvēkiem (Ukrainas austrumu reģionos) aizstāvēt savas tiesības un pastāvīgi noteikt savu likteni. Tas ir tas, par ko mēs cīnīsimies,» paziņoja Putins.

12:41 Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien pirmo reizi atzina, ka Krievijas karavīri atradušies Krimā pirms referenduma un tā laikā.

«Mūsu mērķis bija nodrošināt apstākļus brīvam balsojumam,» norādīja Putins.

«Aiz vietējiem aizsardzības spēkiem bija mūsu karavīri.

Viņi rīkojās korekti, taču izšķiroši un profesionāli.»

«Mums bija jāaizsargā cilvēki no iespējamas ieroču izmantošanas» Ukrainas militārajās bāzēs, sacīja Putins.

12:23 Ukrainas

apgalvojumi par to, ka Krievija nosūtījusi specvienības uz Ukrainas austrumiem nemieru uzkurināšanai, līdzinās paranojai,

ceturtdien paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

«Pēc skaļiem atmaskojumiem par Krievijas specvienību līdzdalību notikumos Ukrainā rodas iespaids, ka pašlaik vienīgās kaujasspējīgās Ukrainas vienības ir preses centri,» sacīja Šoigu. «Mūžīgu «Maskavas rokas» meklējumu vietā Kijevai vajadzētu izbeigt Ukrainas dienvidaustrumu iedzīvotāju saukšanu par «separātistiem» vai «teroristiem» un sākt ar viņiem konstruktīvu dialogu,» uzsvēra Šoigu.

12:12 Ukrainas bruņoto spēku 25.gaisa desanta brigāde, kas trešdien Kramatorskā, Doņeckas apgabalā, nodeva ieročus Krievijas okupantiem, tiks izformēta, bet karavīri - tiesāti, pavēstīja Ukrainas Augstākās radas spīkers un valsts gaidu prezidents Oleksndrs Turčinovs.

Atbilstoši rīkojumi jau ir nodoti Aizsardzības ministrijai un Ģenerālprokuratūrai.

12:02 Trešdien vakarā pēc plkst.19 Krievijas

anektētajā Krimas pussalā no Kerčas šauruma puses masveidā sāka ierasties Krievijas karavīri un bruņutehnika.

Krievijas karaspēka vienības ar prāmjiem tiek nogādātas Kerčā un Feodosijā, vēsta Ukrainas telekanāls «Hromadske», atsaucoties uz saviem avotiem.

11:36 Ukrainas Dņepropetrovskas apgabala varasiestādes uzņēmēja Igora Kolomoiska vadībā piedāvā atlīdzību, sākot ar 1000 dolāru (1384 eiro) par separātistu ieroču nolikšanu, bet 10 000 dolāru par «zaļo cilvēciņu» - Krievijas algotņu - nodošanu Ukrainas varasiestādēm, pavēstīja Dņepropetrovskas apgabala valsts administrācijas priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējs Boriss Filatovs.

«Īpašā bataljona «Dņepra» pirmās nodaļas ir izveidotas un ir gatavas kaujas uzdevumu veikšanai. Kontrolpunkti ir izveidoti,» viņš apliecināja.

«Es daudz esmu domājis par notikumiem Doņeckā un Luhanskā. Secinājums ir viens - tā ir nabadzības revolūcija. Nogurušo, izmisušo un varas neuzklausīto dumpis,» sociālajā tīklā «Facebook» ierakstījis Filatovs.


Video streaming by Ustream

11:07

Pēc Ukrainas teritorijas pievienošanas Krievija ķersies pie Latvijas, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Polijas,

Ārlietu komisijas loceklis un bijušais EP viceprezidents Jaceks Sariušs-Volskis.

«Eiropas Savienības izpratne ir tāda, ka galvenais Krievijas agresijas adresāts ir Ukraina, tomēr ne tikai tā vien. Runa ir par impērijas atjaunošanu - tādas, kāda kādreiz bija Padomu Savienība. Tas ir, runa ir par teritoriju iekļaušanu Krievijas ietekmes sfērā,» Ukrainas telekanālam «Espresso TV» apliecināja eiroparlamentārietis.

10:51 Seši Ukrainas Bruņoto spēku bruņutransportieri, kurus trešdien sagrāba prokrieviski diversanti, ir palikušas viņu rokās Doņeckas apgabala Slavjanskas pilsētas centrā, bet

15 citi bruņutransportieri ir izkļuvuši no aplenkuma,

ceturtdien paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija.

«Šo [sešu] kaujas mašīnu personālsastāvs un apkalpes, kur vairākums ir mobilizācijas laikā iesauktie obligātā dienesta karavīri, ir devušies uz pastāvīgās dislokācijas vietu Dņepropetrovskas apgabalā,» teikts Aizsardzības ministrijas preses dienesta paziņojumā.

09:53 ASV senatoru vizītes pamatmērķis bija iedrošināt Latvijas valsts pārvaldi un mūsu sabiedrību, ka ASV kā militāri spēcīgākā NATO dalībvalsts ir gatavas uzturēt 5.panta solījumus, norādīja Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Diāna Potjomkina.

Baltijas valstis vēsturiski bijušas atšķirīgas, jo ir vienīgās kādreizējās PSRS republikas, kas mainīja savu ārpolitisko orientāciju un izvēlējās Rietumu ceļu, norādīja Potjomkina. Viņa skaidro, ka Krievija bija pret Latvijas dalību NATO, un uzskata, ka joprojām nav līdz galam samierinājusies ar savas ietekmes zudumu.

09:52 ASV administrācija pašreiz aktīvi izskata jautājumu par jaunas palīdzības programmas nodrošināšanu Ukrainas varasiestādēm, apliecināja Baltā nama preses pārstāvis Džejs Kārnijs.

Kārnijs atteicās atklāt, tieši kādu palīdzību ASV varētu piedāvāt Ukrainai, taču uzsvēra, ka tas nav bruņojums.

09:14 Krievija pārvērtē savas iespējas un Rietumi «nepārdos» Ukrainu ceturtdien Ženēvā paredzētajās Ukrainas krīzei veltītas četrpusējās sarunās, paziņojis Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis.

Viņš uzsvēra, ka sarunu gaitā Krievija mēģinās bīdīt ideju par Ukrainas federalizāciju, taču citi sarunu dalībnieki tam nepiekritīs. Pēc viņa teiktā, mēģinājums veikt Ukrainā federalizāciju nevis pēc Vācijas vai Šveices, bet gan Bosnijas parauga, varētu radīt «nevadāmu un reformas veikt nespējīgu valsti».

Sikorskis arī izteicās, ka Kremlis, iespējams, šodien pārvērtē savas iespējas. «PSRS zaudēja, kad izgāja uz konfrontāciju ar Rietumiem. Šodien disproporcija starp Rietumiem un Austrumiem ir ievērojami lielāka,» sacīja Sikorskis. Viņš uzsvēra, ka

mēģinājumi sagrābt Ukrainas austrumus un dienvidus varētu kļūt par «lielu vēsturisku kļūdu» Kremlim.

08:34 Ukrainas krīzei veltītajā ANO Drošības padomes sēdē Krievija trešdien izpelnījusies asu Rietumvalstu kritiku.

Rietumvalstis pieprasījušas Krievijai pārtraukt «aplamās propagandas» izplatīšanu, kā arī atsaukt pie Ukrainas robežas dislocētos spēkus un iesaistīties miermīlīgā dialogā. ANO Drošības padomes dalībvalstis arī norādīja, ka Krimas aneksija bija nelikumīga, un uzsvēra, ka krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību pārkāpumi Krimā nav notikuši.

Trešdien aizvadītajā ANO Drošības padomes sēdē neviena valsts necentās aizstāvēt Krieviju.

Maskavas tradicionālā sabiedrotā Pekina Ukrainas krīzi vien nodēvēja par «ārkārtīgi sarežģītu» un aicināja mazināt spriedzi.

08:07 Ukrainas armija ir atbrīvojusi Krievijas žurnālistu grupu, kuru tā bija aizturējusi Harkovas apgabalā, ceturtdien ziņoja Krievijas telekanāls «Rossija 24».

Krievijas žurnālistu filmēšanas grupa, kuru vada Krievijas valsts raidsabiedrības VGTRK un telekanāla «Rossija» īpašais korespondents Jevgeņijs Rešetņovs, trešdien tika aizturēta pie Harkovas apgabala Izjumas pilsētas.

08:02 Krievijai ir jābeidz atbalstīt teroristu darbības Ukrainas teritorijā, trešdienas vakarā paziņoja Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Deščica pirms ceturtdien Ženēvā paredzētajām četru pušu sarunām par Ukrainu.

Ukraina apsūdz Krieviju specvienību pārstāvju sūtīšanā uz Ukrainas austrumiem un dienvidiem prokremlisku kaujinieku kūdīšanai uz konfrontāciju ar varas iestādēm un valsts destabilizēšanu. Krievija arī koncentrējusi desmitiem tūkstošu karavīru pie Ukrainas robežas.

Deščica minēja arī citas Ukrainas prasības Krievijai. «Mēs gribam, lai viņi apstiprinātu, ka Krima ir neatņemama Ukrainas daļa. Mēs gribam, lai Krievija izvestu karaspēku no Krimas un noliegtu parlamenta lēmumu atļaut Krievijas valdībai izmantot karaspēku Ukrainas teritorijā,» sacīja Deščica.

07:59 Ukrainas Ģenerālprokuratūra ierosinājusi krimināllietu pret Krievijas banku «Sberbank» par terorisma finansēšanu, paziņojis ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Oļegs Mahņickis.

Pēc viņa teiktā, Ģenerālprokuratūra kopumā izjaukusi 14 banku noziedzīgas shēmas, kas bija finansējuma bāze separātistiem.

07:44 Ukraina veic pretterorisma operāciju valsts austrumos ar mērķi aizsargāt mierīgos iedzīvotājus, trešdienas vakarā paziņoja Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Jurijs Sergejevs.

«Miera uzturēšanas operācija, operācija tiesiskās kārtības atjaunošanai Ukrainas austrumos tiek veikta, lai panāktu kārtību un aizsargātu cilvēkus. Šī operācija ir vērsta tikai pret bruņotiem grupējumiem, kuri izdara noziegumus,» Sergejevs sacīja ANO Drošības padomes sēdē Ņujorkā.

Vēstnieks sacīja, ka bruņotos grupējumus valsts austrumos atbalsta Krievijas spēki, kuri nelikumīgi iekļūst Ukrainas teritorijā.

07:43 Notikumi Ukrainas austrumu apgabalos un Krimā ir labi izplānota kampaņa no Krievijas puses, trešdien paziņoja ASV pastāvīgā pārstāve ANO Samanta Pauere.

«Tās nelikumīgās darbības, kuras Krievija īstenoja Krimas okupācijas laikā, atkārtojas Ukrainas austrumos ..

Mēs uzskatām, ka tā ir labi organizēta, profesionāli režisēta musināšanas kampaņa uz naidu un sabotāžu.

Un ir liecības par to, ka šo kampaņu ved Krievija,» Pauere paziņoja ANO Drošības padomes sēdē Ņujorkā.

07:41 Doņeckas apgabala Mariupoles pilsētā trešdienas vakarā nezināmi uzbrucēji mēģināja ieņemt Ukrainas iekšējā karaspēka daļu, bet uzbrukums tika atvairīts un tā laikā gājuši bojā četri cilvēki, ziņoja Mariupoles interneta ziņu vietne www.0629.com.ua.

Ceturtdienas naktī pilsētā pie karaspēka daļas bija dzirdami šāvieni, kas vēlāk apklusa, un uzbrukums tika izbeigts.

07:38 Krievija izjutīs sekas pēc jebkura mēģinājuma destabilizēt situāciju Ukrainā, trešdien intervijā telekanālam CBS pavēstīja ASV prezidents Baraks Obama.

Pēc viņa teiktā,

ir «absolūti acīmredzams», ka Krievija ir pārkāpusi Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti,

anektējot Krimu, un turpina to darīt, izrādot atbalstu separātistiem Ukrainas austrumos.

Viņš uzsvēra gatavību esošo situāciju atrisināt diplomātiskā ceļā. «Krievija nav ieinteresēta militārā konfrontācijā ar mums un mums nav vajadzīgs karš. Mēs darām visu iespējamo, lai tādām valstīm kā Ukraina būtu mierīgas attiecības ar saviem ģeogrāfiskajiem kaimiņiem,» norādīja Obama.

07:30 Ženēvā ceturtdien paredzētas Ukrainas krīzei veltītas četrpusējas sarunas ar ASV, Eiropas Savienības (ES), Krievijas un Ukrainas piedalīšanos.

Sarunu mērķis ir izveidot tiešu dialogu starp Krieviju un Ukrainu un rast ceļu izejai no saspīlētās situācijas Ukrainas austrumos. Tiesa, Savienotās Valstis jau atzinušas, ka tās neko lielu negaida no šīs četrpusējās tikšanās un jau ir sagatavojušas jaunas sankcijas Krievijai sarunu neizdošanās gadījumā.

Komentāri (600)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu