Kanāda ir nolēmusi nosūtīt sešus iznīcinātājus «CF-18» uz Austrumeiropu, piedaloties NATO lēmumā par reakciju uz krīzes padziļināšanos Ukrainā, ceturtdien paziņoja Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers.
Kanāda paziņo par iznīcinātāju nosūtīšanu uz Austrumeiropu (77)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Hārpers nosodīja, kā viņš izteicās, «Krievijas nelegālo Ukrainas okupāciju un tās nepārtraukto agresīvu militāro provokāciju».
Iznīcinātāji būs bāzēti Polijas centrālās daļas pilsētā Laskā.
Kanādas līderis pauda bažas par «Krievijas ekspansionisma politiku Putina kunga prezidentūras laikā».
«Uzskatu, ka tas ir nopietns ilgtermiņa drauds mieram un drošībai pasaulē, un mēs vienmēr esam gatavi strādāt ar mūsu sabiedrotajiem NATO un visur citur, lai mēģinātu un arī nestu jebkāda veida stabilitāti, ko konkrētajā situācijā varam,» Hārpers klāstīja.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien brīdināja, ka Ukraina ir pilsoņu kara priekšvakarā, radot bažas par Krievijas plānotu jaunu militāru intervenci.
Saistībā ar saspīlējumu Ukrainā NATO ir nolēmusi pastiprināt savu militāro klātbūtni Austrumeiropā, kas ir alianses robeža ar Krieviju, izvietojot tur vairāk gaisa, jūras un sauszemes spēku vienību.
Latvija, Igaunija un Lietuva, kas robežojas ar Krieviju un kurās ir salīdzinoši lielas etnisko krievu kopienas, ir lūgušas apliecinājumus par palīdzību saspīlējuma gadījumā. Līdzīgus lūgumus izteikušas arī Ukrainas kaimiņvalstis Polija un Rumānija.
Saspīlējuma Ukrainas dēļ ASV uz Baltijas valstīm un Poliju ir nosūtījušas papildu iznīcinātājus, lai veicinātu dalībvalstu pārliecību par savu drošību. Kopumā vismaz sešas NATO dalībvalstis ir paziņojušas par iznīcinātāju nosūtīšanu uz Austrumeiropu.
Gaidāms, ka Kanādas ārlietu ministrs Džons Bērds apmeklēs sabiedroto reģionu un vizītēs apmeklēs Čehiju, Slovākiju, Poliju, Latviju un Igauniju.