Ukrainas robežas tuvumā atrodas Krievijas bruņotie spēki, tomēr tie nekādā veidā neiespaido notikumus Ukrainas austrumos, piektdien paziņoja Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
Putina pārstāvis apstiprina Krievijas karaspēka atrašanos Ukrainas tuvumā (16)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Mūsu armija atrodas dažādos reģionos, ir arī vienības Ukrainas robežas rajonā, kādas ir pastāvīgas, kādas ir pastiprinājums saistībā ar to, kas notiek pašā Ukrainā,» Peskovs paziņoja televīzijas programma «Svētdienas vakars ar Vladimiru Solovjovu».
Viņš norādīja, ka Ukrainā ir noticis militārs apvērsums, un jebkura valsts tādā situācijā piedomās par «īpašiem piesardzības pasākumiem, lai garantētu savu drošību». Peskovs uzsvēra, ka Krievijai kā suverēnai valstij ir brīvas tiesības savus karavīrus izvietot jebkur sava teritorijā.
«Apgalvot, ka šīm vienībām ir kāda saistība ar notikumiem Ukrainas austrumos vai arī ka tās kaut kā tos ietekmē ir pilnīgi nepareizi, un visdrīzāk tas ir ieskaitāms kategorijā ar faktu sagrozīšanu un apzinātu patiesības, kas nemaz nav patiesība uzspiešanu par faktu,» klāstīja Putina preses sekretārs.
Par ceturtdien notikušajām četrpusējām Ukrainas, Krievijas, ASV un Eiropas Savienības sarunām Ženēva Peskovs izteicās pozitīvi, tomēr uzsvēra, ka tagad gaidāms grūtākais uzdevums.
«Pēc tā dokumenta [Ženēvas vienošanās] ir gaidāms ļoti grūts eksāmens. Es saprotu, ka mūsu Rietumu kolēģi, protams, tagad cenšas atbildību vairāk virzīt uz mūsu pusi. Tomēr gribas pateikt vienu - tā ir kopīga atbildība,» Putina preses sekretārs uzsvēra, piebilstot, ka Krieviju kā nevienu citu interesē stabila, plaukstoša un vienota Ukraina.
«Pozitīvs ir pats fakts, ka dialogs notika. Bet šī dialoga ražīgums, rezultāti, droši vien vēl ir dziļi jāizanalizē,» viņš noteica.
Peskovs gan norādīja, ka Krieviju par tās reakciju uz Ukrainas notikumiem Rietumi stūrī iedzīt nevar, jo tad Krievijā notikšot sabiedrības mobilizācija.
«Pie mums var notikt visas sabiedrības mobilizācija, kad Krieviju sāks iedzīt stūrī. Bet, paldies Dievam, stūrī iedzīt Krieviju nav iespējam,» viņš pauda pārliecību.
Kremļa pārstāvis paskaidroja, ka mūsdienu pasaulē «stūru nav». «Pasaule ir ļoti daudzveidīga un retoriku par sankcijām atbalsta ne tuvu visas valstis, ne tuvu visas valstis ir gatavas atteikties no pragmatisma principiem starptautiskajās lietās, ne tuvu visas valstis ir gatavas un vēlas uzņemties ekonomiskus zaudējumus,» uzskaitīja Peskovs.
Uz jautājumu, vai izdosies šādā situācijā izolēt Krieviju, viņš atbildēja lakoniski: «Bez šaubām, nē!»
Taču viņš uzvēra, ka Ukrainā lielu daļu politiķu, kas pašlaik ir varas pozīcijās, ir skārusi rusofobijas epidēmija, bet vēlētāju vidū tāds noskaņojums ir tikai nelielai daļai.
«Diemžēl, patiešām rusofobijas epidēmija pašlaik ir skārusi daudzus politiķus Ukrainā. Cerēsim, ka ne visus, bet katrā ziņā tos, kam ir kaut cik nozīmīga vadības loma politiskajā arēnā. Viņi visi patiešām ir rusofobiski noskaņoti,» paziņoja Peskovs, paskaidrojot, ka tas ir slikti pašiem politiķiem, jo «nedrīkst abstrahēties no pietiekami ievērojamas valsts iedzīvotāju daļas, kura nav rusofobisko noskaņota, viedokļa».
Tāpat Putina preses sekretārs par muļķību nosauca Ukrainas lēmumu aizliegt valstī iebraukt 16-60 gadus veciem vīriešiem no Krievijas.
«Diemžēl lielāku muļķību ir grūti iedomāties, lai tādus pasākumus ieviestu starp divām valstīm - Krieviju un Ukrainu,» viņš atzina, apgalvojot, ka Ukrainas austrumu daļā notiekošo Krievijas pilsoņi nekādi neietekmē.
«Nomierināt cilvēkus austrumos var tikai tie, kas diemžēl pie varas nāca apvērsuma rezultātā, tikai tie, kas nosūtīja bruņotos spēkus izkliedēt mierīgās demonstrācijas,» viņš norādīja.
Tomēr, neskatoties uz starptautisko attiecību saspīlējumu, ko radījis Krimā notikušais starptautiski neatzītais referendums par izstāju no Ukrainas un pievienošanos Krievijai, Peskovs pauda pārliecību, ka Krievija ir pievilcīga citām tautām, kurām ir tiesības uz pašnoteikšanos, bet visi lūgumu uzņemt kādu no tiem Krievijas sastāvā esot rūpīgi jāizvērtē.
«Mūsdienu pasaulē kaut kādas puses noteiktos savas attīstības posmos kļūst pievilcīgas citām, tās sāk pildīt sociāla, ekonomiska un cita veida magnēta lomu. Tās veido ap sevi integrācijas centrus, piedalās šajos integrācijas centros, kas iespējams tikai uz abpusēja izdevīguma pamata. Kolonizācijas metodes pašlaik nedarbojas,» Putina preses sekretārs sacīja, atbildot uz jautājumu, vai pēc Krimas Krievijas sastāva netiks uzņemta Moldovas separātiskais Piedņestras reģions vai kāds cits.
Peskovs piekrita, ka mūslaiku Krievija kļūst pievilcīga un šādā situācijā sāk darboties tautu pašnoteikšanās princips, tomēr viņš uzsvēra, ka «katrs konkrētais gadījums ir jāizvērtē ārkārtīgi uzmanīgi».