«Mēs esam tik atklāti, cik vien slepena institūcija jebkad ir varējusi būt,» - tā sava ikgadējā publiskā ziņojuma ievadā raksta Igaunijas Iekšējās drošības dienesta ģenerāldirektors Arnolds Sinisalu.
Kā Krievijas mediju klubs «Format A3» taisa viedokļus par labu Maskavai (55)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tāpat kā Latvija un Lietuva, arī Igaunija uzskata, ka no Krievijas tieša uzbrukuma mūs var pasargāt tikai NATO kolektīvās drošības sistēma. Taču igauņi atzīst – ne mazāk bīstami ir Krievijas netiešie draudi. Un tos var novērst uz vietas, iespējami plaši skaidrojot iedzīvotājiem to, kā Krievija šeit veido savu tautiešu atbalsta tīklu, lai ietekmētu vietējos lēmumus par labu Krievijai.
Igauņu specdienests atklāj, ka viņu valstī tas notiek caur aptuveni 100 cilvēkiem, no kuriem aktīvākie saņem naudu no Krievijas. Viņu uzdevums ir izplatīt trīs galvenos vēstījumus. Attiecinot uz visu Baltiju, tie skan tā:
1) Baltijas valstis atbalsta nacismu,
2) krievvalodīgie Baltijas valstīs tiek diskriminēti,
3) Baltijas valstis ir pārāk mazas, tāpēc nav dzīvotspējīgas un rada tikai problēmas saviem rietumu partneriem.
Propagandai tiek izmantota visāda veida palīdzība, ko sniedz arī vietējie Baltijas krievi, it īpaši uzņēmēji, kuri atbalsta Krievijas mērķus un sadarbojas ar Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē esošo aģentūru Rossotrudņičestvo (Россотрудничествo).
Rezultāts ir, piemēram, tā sauktais «Starptautiskais mediju klubs». Tas it kā pēc Krievijas laikraksta «Komsomoļskaja Pravda» žurnālistes Gaļinas Sapožņikovas iniciatīvas sākotnēji tika izveidots Tallinā, tad Moldovā, Krimā, Latvijā un Lietuvā. Klubs ar nosaukumu «Formāts A3» it kā nevainīgi piedāvā tikšanās ar dažādiem no Krievijas uzaicinātiem lektoriem. Ar Krievijas politikas propagandu tam neesot nekāda sakara. Pati Sapožņikova savā darbībā gan demonstrē pretējo, jo vēl nupat nāca klajā ar filmu, kur apšauba Krimas tatāru tiesības atklāti stāstīt par Staļina laika izsūtīšanā pieredzētajām zvērībām.
Rīgā kluba «Formāts A3» pasākumos savulaik piedalījusies bijusī Saeimas priekšsēdētāja, Zaļo un zemnieku pārstāve Ingrīda Ūdre un arī bijusī Valsts kontroliere, tagad politiķe Ingūna Sudraba. Rīgas kluba dibinātāja ir bijusī laikraksta «Čas» galvenā redaktore Ksenija Zagorovska.
NEKĀ PERSONĪGA: «Tā iniciatīva veidot klubu nāca no jūsu kolēģiem Krievijā?»
KSENIJA ZAGOROVSKA, Krievijas atbalstītā mediju kluba «Format A3»dibinātāja Latvijā: «Jā, no kolēģiem Komsomoļskaja Pravdā.»
JAUTĀJUMS. Vai jūs esat sajutusi, ka tas ir ne tikai no kolēģiem, bet ka tā ir Kremļa īstenota politika?
KSENIJA ZAGOROVSKA, Krievijas atbalstītā mediju kluba «Format A3» dibinātāja Latvijā: «Nezinu, tas ir tāds stereotips. Ko nozīmē – Kremļa īstenotā politika? A kāds viņai ir mērķis? Jūs varat man atbildēt?»
NEKĀ PERSONĪGA: «Te ir tā aprakstīts, ka tas mērķis ir destabilizēt šīs te valstis, piemēram, Baltijas valstis, padarīt viņas vājas.»
KSENIJA ZAGOROVSKA, Krievijas atbalstītā mediju kluba «Format A3» dibinātāja Latvijā: «Es nedomāju, ka dialogs var kautkādīgi destabilizēt situāciju. Tieši otrādi. Es mācījos Latvijas žurnālistikas fakultātē, un vienmēr mēs tikām mācīti, ka viedokļu apmaiņa veicina sapratni un sadarbību.»
Uz jautājumu, kāpēc viedokļu apmaiņai nekad nav bijuši uzaicināti Krievijas opozīcijas pārstāvji Aleksejs Navaļnijs vai Pussy Riot dalībnieces, atbilde bija, ka kluba vadībai Pussy Riot vienkārši nepatīkot, bet Navaļnijam pašā Krievijā esot tikai ap 2% atbalstītāju, tāpēc viņu aicināt nav vērts.
Kluba darbībai uzmanību ir pievērsis arī mūsu Satversmes aizsardzības birojs, kurš atzīst: «Mediju klubs Format A3 ir Krievijas veidota platforma, kuras uzdevums ir nodrošināt noteikta veida Krievijai nepieciešamas informācijas iekļaušanu starptautisko mediju un ekspertu dienaskārtībā. Ekspertu paustais viedoklis atbilst Krievijas ārpolitikas kursam un tiek pausts pietiekami mērenā veidā, lai rastu zināmu atsaucību Ukrainas, Moldovas un Igaunijas medijos un piesaistītu šo valstu ekspertu uzmanību.»
SAB pamanījis, ka Rīgā klausītāju rindās mēdz sēdēt arī dažādu valstu specdienestu virsnieki, kuri Latvijā strādā zem diplomātu piesega. Izlūki te varot novērot, kuras personas interesējas par Krieviju un kāda ir dalībnieku attieksme pret pasākumā paustajām idejām.
Valsts drošības dienestu uzmanību piesaistījušais klubs Formāts A3 visai rosīgi darbojās arī šonedēļ Vecrīgā viesnīcā Astor Riga. No Maskavas uzaicinātā lektore - Krievijas Ārpolitisko pētījumu un iniciatīvu institūta ģenerāldirektore Veronika Krašeņiņņikova stādījās priekšā kā globālās politikas speciāliste, kas pauž tikai uz «dziļu analīzi un pārbaudītiem faktiem» balstītu informāciju. Eksperte atklāja, ka 6 gadus esot pavadījusi ASV, kur kultūras un ekonomikas jomā pārstāvējusi Sanktpēterburgu. Viņas ekipējumā, šķiet, vienīgais Krievijas ražojums bija līdzatvestās grāmatas par kapitālisma ārkārtīgi kaitīgo ietekmi. Pati lektore esot neizpratnē – ko gan labu Latvija ir ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā un NATO?
VERONIKA KRAŠEŅIŅŅIKOVA, Krievijas Ārpolitisko pētījumu un iniciatīvu institūta ģenerāldirektore: «Kāpēc atņemt sev salīdzinošas priekšrocības un šaut sev kājā un, piemēram, Liepājā atvērt NATO ostu? NATO jau nu gan laikam atnesīs milzumu izdevīgumu! Laikam šprotes varēs tad sūtīt Saūda Arābijai kā ASV partnerim. Tā ka uz emocionālas un ideoloģiskas bāzes dažkārt tiek pieņemti pilnīgi nesaprātīgi politiski risinājumi. Cilvēkiem tādas destruktīvas emocijas vajag mest pie malas. Bet politika jāveido uz veselā saprāta un racionālisma bāzes.»
Toties Krimas jautājumā gan pārējai pasaulei esot tomēr jāpacenšas saprast Krievijai dārgus ideālus un arī Krievijas emocionālo saikni ar Krimu.
VERONIKA KRAŠEŅIŅŅIKOVA, Krievijas Ārpolitisko pētījumu un iniciatīvu institūta ģenerāldirektore: «Es nezinu, kā citādi var veidot varenas valsts politiku, ja nebalstās uz ideāliem. Kas ir pragmatisms? Man tas nav saprotams. Kurš vairāk samaksās vai kā? Man nav saprotams pragmatisms kā pamatojums pozīcijai. Krimā Krievija tieši nodemonstrēja principiālu pozīciju, pamatotu uz mūsu vērtībām un mūsu pārliecību Mēs nepieņemam fašismu, tas nav apspriežams! Ja cilvēki lūdz mums palīdzību, ja 96% Krimas iedzīvotāju palūdza apvienošanos ar Krieviju, tad mēs, protams, atbildēsim uz šo lūgumu. Un kas Rietumiem nepielec, ka mēs to neapspriežam! Mēs netirgojamies par Krimu, mēs to lēmumu neapspriedīsim, tas ir pieņemts un citādi nebūs. Varat draudēt ar vienalga kādām sankcijām, tas neizmainīsies!»
Tādām mazām valstīm kā Latvija Ukrainā notikušais esot laba mācību stunda, kas notiek, ja valsts vara cenšas nosēdēt starp Rietumiem un Krieviju un izpatikt fašistiem un ultranacionālistiem.
OLGA AVDEVIČA, Krievijas atbalstītā mediju kluba «Format A3» pārstāve Latvijā: «Patiešām – cilvēki sāk baidīties – ka tiešām Krievijas tanki var ienākt un mēs šeit pazaudēsim savu suverenitāti un neatkarību – nonāk pat līdz tam.»
VERONIKA KRAŠEŅIŅŅIKOVA: «Vai zālē ir kāds, kurš no krievu tankiem baidās?»
Uz šo jautājumu kāds zālē klātesošais pasākuma dalībnieks skaļi paziņoja, ka nē. Viņš pats esot gatavs krievu tankus šeit sagaidīt ar ziediem rokās. Tiesa gan, kad vēlāk žurnālisti lūdza viņam savu nostāju argumentēt, drosme bija pagaisusi.
NEKĀ PERSONĪGA: «Kāpēc jūs tā sacījāt?»
Cilvēks no zāles: «Es tā neteicu.»
NEKĀ PERSONĪGA: «Jums tagad drosmes nav?»
Cilvēks no zāles: «Jūs tā nesatraucieties!»
NEKĀ PERSONĪGA: «Nē. Bet jums vienkārši nav drosmes pateikt?»
Cilvēks no zāles: «Lai jūs tagad no manis tagad biedēkli taisītu pa visu valsti?»
NEKĀ PERSONĪGA: «Bet jūs jau pats to teicāt, ne mēs.»
Cilvēks no zāles: «Es neteicu.»
Tikmēr zālē lektore noliedza, ka Krievija grasītos Baltijai uzbrukt. Par Padomju Savienības atjaunošanu vienubrīd izskanēja, ka tas neesot reāli, citā brīdī, ka tas tomēr būtu visiem izdevīgi.
VERONIKA KRAŠEŅIŅŅIKOVA: «Bet nojaukt nav uzcelt. Uzcelt ir daudz grūtāk. Un tāpēc šie procesi aizņem daudz vairāk spēka. Toreiz valsti ārdīja ārā, ne vienkārši slēdzot, bet sistēmā neatstājot akmeni uz akmens, lai nebūtu iespējams atjaunot. Un mums nākas sākt ar ķieģeļiem. Nu, darīsim tā. Jo cita ceļa mums nav.»
Tomēr ne visi auditorijā bija gatavi piekrist viešņas pozīcijai. Piemēram, brīdī, kad viņa centās iegalvot, cik niecīgi ir bijušo padomju republiku panākumi pēc PSRS sabrukuma.
VERONIKA KRAŠEŅIŅŅIKOVA: «Lūk, Gruzija, kas tā ir par valsti? Vai tā kaut ko ražo? Mēs zinām – vīnu, Boržomi, bet ko vēl? Viņi tik kaismīgi cīnījās par savu neatkarību – un ko viņi ir izdarījuši ar savu neatkarību? Kādu tad ekonomiku viņi ir izveidojuši?»
SIEVIETE NO ZĀLES: «Jūs sen esat laikam bijusi Gruzijā. Jūs esat redzējusi, kā tur tagad dzīvo? Tur cilvēki principā nezina, kas ir kukuļdošana. Es tur biju, tāpēc zinu. Kas tur ir uzcelts.»
VERONIKA KRAŠEŅIŅŅIKOVA: «Bet es zinu, ko izdarīja Saakašvili režīms - deva pavēli triecienam pret savējiem Dienvidosetijā.»
SIEVIETE NO ZĀLES: «Es runāju par to, ka vajag adekvāti novērtēt visu.»
Neizdevās arī mēģinājums izvairīties no nepatīkama rakstiski uzdota jautājuma – ja reiz Krievija uzskata, ka Krima ir tās vēsturiskā teritorija, tad tādas ir arī citām valstīm. Kā Latvijai Abrene. Vai nav laiks tad arī Krievijai atdot japāņiem Kuriļu salas? Tas tika vēlreiz pārjautāts no zāles.
VERONIKA KRAŠEŅIŅŅIKOVA: «No psiholoģiskā skatu punkta es domāju, tas būtu ļoti neizdevīgi Krievijai. Šajā brīdī Japāna īpaši negaida, ka mēs atdosim salas. Bet te mēs pēkšņi uz paplātes atnesīsim kā dāvanu. Un vēl mums sastāsies rindā pēc strīdīgām teritorijām?»
Nupat redzētā Maskavas propagandiste, ko klubs «Format A3» rekomendē kā objektīvu politoloģi un pētnieci, Kremļa kontrolētajā mediju piramīdā nešaubīgi ir augstu novērtēta. Pašreiz Krievijā top līdz šim lielākais mediju jomas projekts – jauna megajaudīga ziņu aģentūra Rossija segodņa. Un Rīgas pasākuma viešņai tur piedāvāts vadīt Starptautiskās žurnālistikas un pētniecības direkciju.