Krievija turpina atrādīt savas militārās spējas pie Baltijas reģiona (254)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP/LETA

Pirms trijām nedēļām jau stāstījām par Krievijas helikopteru bāzi Ostrovā, kas atrodas tiešā Latvijas robežas tuvumā. Krievija tur veido bāzi ar pasaulē modernākajiem kaujas helikopteriem. Latvijas radari tos pašreiz nevarētu pamanīt. Latvijas politiķi konkrēti neatklāj, kur meklēs papildu līdzekļus aizsardzības budžetam.

Pleskavas 76. gaisa trieciendesanta divīzija piedalījās militārajās operācijās Krimā

Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Raimonds Rublovskis, «Saskaņas centra» biedrs: «Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem nepieciešama vēl viena sauszemes spēku kājnieku brigāde.»

Kamēr Latvijas politiķi konkrēti neatklāj, kur meklēs papildu līdzekļus aizsardzības budžetam, Krievija turpina attīstīt savas militārās spējas Baltijas reģionā.

Netālu no Ostravas atrodas vēl viena - Pleskavas militārā bāze. Tajā atrodas gaisa desanta divīzija, kas ir vislabāk ekipētā un ar visaugstāko kaujas gatavību Krievijā. Šie militāristi vēl nesen piedalījās militārās operācijās Krimā.

Apmēram sešdesmit kilometrus no Latvijas robežas, Krievijā, ir Pleskavas karabāze

Tajā ir izvietota 76. gaisa desanta divīzija. Tā ir elitāra armijas vienība ar vislielāko kaujas gatavību Baltijas reģionā. Tas tikai vēlreiz apliecina, ka Latvija turpmāko gadu laikā vairs nevar atļauties stiprināt savu aizsardzību tikai uz papīra.

Pleskavas 76. gaisa desanta divīziju izveidoja vēl pirms Otrā pasaules kara. Kopš tā laika tā ir atradusies Pleskavas karabāzē. 2006. gadā desantu pārveidoja un noteica tam jaunu uzdevumu – ātri reaģēt uz reģionāliem konfliktiem. Kopējā Krievijas gaisa desanta karaspēkā ir līdz 40 tūkstošiem karavīru. Bet Pleskavas gaisa trieciendesanta divīzijā varētu būt no trijiem līdz pieciem tūkstošiem.

MĀRTIŅŠ VĒRDIŅŠ, rezerves kapteinis: «Pleskavas desantnieki ir ļoti labi apmācīti, viņi ir piedalījušies visos konfliktos, kādi ir bijuši modernās Krievijas vēsturē. Viņi pastiprināti tiek apbruņoti ar labāko tehniku. Viņi aktīvi iziet treniņus, piedalās apmācībās.»

Apmēram piecdesmit kilometru attālumā no Pleskavas bāzes atrodas Ostravas militārā aviobāze. Tajā ir izvietoti ļoti moderni, ātri un dārgi kaujas helikopteri. Abas bāzes kopā veido spēcīgu kombināciju.

MĀRTIŅŠ VĒRDIŅŠ, rezerves kapteinis: «Ņemot vērā armijas aviācijas bāzi Ostravā 5 un Pleskavas desanta divīziju, tad šīs te divas vienības varētu strādāt, tieši viena otru atbalstot. Tātad kaujas helikopteri varētu būt tie, kas nodrošina aeromobilo operāciju, kuru veic 76. divīzijas desantnieki.

Pleskavas trieciendesanta divīzijas kontā ir 1991. gada 13. janvāra uzbrukums Viļņas televīzijas centram, kaujas abos Čečenijas karos un Gruzijā. Vēl nesen desantnieki piedalījās arī operācijās Krimas pussalā.

Notikumi Ukrainā uzskatāmi parāda, kā darbojas kaimiņvalsts

militārais aparāts. Ne jau militāro bāžu skaits uz zemes ir noteicošais. Tā ir spēja vajadzības gadījumā pārvietot armijas vienības no vienas Krievijas malas uz otru.

GUNDARS ĀBOLS, atvaļināts NBS ģenerālis: «Šodien ar tehniskajiem līdzekļiem, kā mēs to redzam arī Krimas konfliktā, tu jau vari tās spēku vienības pārsviest no kaut kurienes citurienes. Un šajā gadījumā tas noteicošais jau varbūt nav tās sauszemes spēku vienības, cik svarīgs ir šis jūras spēku un gaisa spēku atbalsts, kas kontrolē īstenībā šo iespējamo operāciju vietu.»

Krievijas bruņoto spēku virspavēlniekam

Vladimiram Putinam ir lieli plāni armijai.

Viņš tos arī īsteno. Pirms sešiem gadiem Krievijas bruņotajos spēkos sākās plašas reformas. Līdz 2020. gadam iecerēts modernizēt vismaz 70 procentus no militārās tehnikas.

GUNDARS ĀBOLS, atvaļināts NBS ģenerālis: «Tas būtiskākais, kas ir noticis beidzamo gadu laikā, ir tā saucamā Krievijas bruņoto spēku modernizācija. Un nākamais aspekts, ko visi atzīmē, - viņu kaujas gatavība, kas zināmā mērā atspoguļojas tajos kaujas uzlidojumos, ko mēs redzam mūsu pierobežā.»

Šobrīd tieši NATO iznīcinātāji, kas patrulē Baltijas gaisa telpā, ir tie, kas

izjūt pieaugošo Krievijas bruņošanās intensitāti.

Lielāka NATO klātbūtne reģionā nozīmēs arī to, ka bruņošanās turpināsies.

RAIMONDS RUBLOVSKIS, Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks: «Ja šī bāze tiktu izvietota, ja mēs runājam par sauszemes spēku bāzes izvietošanu Latvijas teritorijā, tad, protams, neizbēgami, pirmkārt,

Krievija maksimāli palielinās savu spēku skaitu Kaļiņingradā,

Pleskavas apgabalā, Sanktpēterburgā, lai principā gūtu šo pārsvaru jebkurā gadījumā tieši šajā konkrētajā reģionā.»

Viņš brīdina, ka sauszemes NATO bāze un tās infrastruktūra Latvijā kļūs par pirmo pretinieka mērķi. Viņš vēlētos, lai Latvija paliek pasīva.

RAIMONDS RUBLOVSKIS, Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks: «Runas par to, ka jāatrodas tieši Krievijas robežas tuvumā, tā ir Pirmā pasaules kara domāšana. Mūsdienās ģeogrāfijai vairs nav tik liela nozīme. Šīm visām valstīm ir spējas iznīcināt objektus vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Man liekas, ka no tāda viedokļa šī bāze varētu būt zināmā mērā politisks solis. Bet es pieļauju situāciju, ka, iespējams, sauszemes spēki Baltijas valstīs netiks dislocēti.

Pētnieks un atvaļinātais pulkvedis Rublovskis uzskata, ka

Baltijas reģions ir vēsturiski ļoti tuvs Krievijas sirdij.

Rīga ir starp tām pilsētām, kuras var uzskatīt par Krievijas kodolu.

- Es vēl gribēju precizēt – kad «Google» uzsit jūsu vārdu, tur izlec «Saskaņas centrs». Vai jūs esat saistīts ar šo partiju kaut kā?

- Jā!

- Kā jūs esat saistīts?

- Ko lūdzu?

- Kādā veidā jūs esat saistīts?

- Nu kā, es esmu biedrs!

- Skaidrs!

Līdz 2024. gadam Latvija bruņotajos spēkos plāno ieguldīt vairāk nekā piecsimt miljonus eiro. Karavīru skaits varētu sasniegt sešus tūkstošus. Pašreiz Nacionālajos bruņotajos spēkos ir viena nepilna Sauszemes spēku kājnieku brigāde. Kopumā tie ir apmēram sešsimt līdz septiņsimt profesionāli karavīri. Viņi pirmie reaģētu militāra konflikta gadījumā, līdz ierastos NATO papildspēki. Vēl varētu pieaicināt zemessargus. Bet ar to nepietiek. Latvijai ir nepieciešama vēl viena kājnieku brigāde, lai varētu aizkavēt iespējamo pretinieku tik ilgi, cik nepieciešams. Politiķi ir apņēmušies atvēlēt aizsardzībai divus procentus no IKP. Tomēr praktiskus soļus nevar redzēt.

GUNDARS ĀBOLS, atvaļināts NBS ģenerālis: «Īstenībā jau, kas Aizsardzības ministrijai vai bruņotajiem spēkiem ir

vajadzīgs pašreizējā brīdī, ir skaidrs finansējuma plāns,

kurš iekļauj konkrētu, skaidru ciparu, nu vienalga, kāds tas būtu šajā gadījumā. Bet kas nemelotu un kas dotu iespēju gan aizsardzības ministram, gan bruņoto spēku komandierim plānot kaut ko reālu, sasniedzamu, nevis tikai uz papīra.»

Kamēr Latvijas politiķi tikai sola stiprināt aizsardzības nozari, Krievija šogad turpinās krasi palielināt izdevumus saviem bruņotajiem spēkiem. Tā paredz Igaunijas Starptautiskā aizsardzības studiju centra pētnieki. Sagaidāms, ka līdz šā gada beigām Baltkrievijas pilsētā Lidā netālu no Lietuvas izvietos 10 līdz 12 modernus Krievijas iznīcinātājus. Bet Latvijas robežā - Ostrovas militārajā aviobāzē - līdz gada beigām atsūtīs tikpat daudz jaunu kaujas helikopteru.

Komentāri (254)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu