37,3% apjautāto ukraiņu uzskata, ka ukraiņu valodai būtu jābūt vienīgajai valsts valodai, bet krievu valodu, kā citas mazākuma valodas, būtu jāizmanto ģimenes lokā, secināts sabiedriskās domas aptaujā.
Divas valsts valodas Ukrainā atbalsta nepilna trešdaļa ukraiņu (8)
Tikmēr 31,7% respondentu atbalstītu ukraiņu valodas noteikšanu par vienīgo valsts valodu, vienlaikus paredzot krievu valodai oficiālās valodas statusu atsevišķos valsts reģionos.
Savukārt divu valsts valodu noteikšanu atbalstītu vien 28,9% respondentu.
Šajā pašā aptaujā arī secināts, ka lielākā daļa jeb 59,4% ukraiņu vēlas, lai Ukrainai un Krievijai būtu draudzīgas attiecības un abu valstu robeža būtu atvērta, bet 30,8% atbalstītu robežas slēgšanu un vīzu režīma ieviešanu ar Krieviju.
Tajā arī noskaidrots, ka unitāru valsti atbalstītu 70,9% aptaujāto, bet par federatīvu valsti iestātos 18,7% ukraiņu. Pārējiem aptaujātajiem nebija skaidras nostājas šajā jautājumā vai arī viņi atteicās atbildēt.
Apvienošanos ar Krieviju atbalstītu vien 4,8% ukraiņu.
Turklāt aptaujas dati liecina, ka 48,8% Ukrainas pilsoņu, kas gatavojas piedalīties 25.maijā paredzētajās prezidenta vēlēšanās un izraudzījušies savu kandidātu, balsos par vienu no bagātākajiem valsts pilsoņiem uzņēmēju Petro Porošenko.
Otrajā vietā ar 14% ierindojusies ekspremjere un partijas «Batkivščina» («Tēvzeme») līdere Jūlija Timošenko.
Trešajā vietā ir bijušais vicepremjers, no Reģionu partijas nule izslēgtais Sergijs Tigipko. Par viņu gatavi balsot 7,4%.
Par Reģionu partijas kandidātu bijušo Harkovas apgabala gubernatoru Mihailo Dobkinu gatavi balsot 6%, bet par kompartijas līderi Petro Simoņenko - 5,6% aptaujāto.
Par partijas «Pilsoniskā pozīcija» līderi Anatolju Gricenko - 5%, Radikālās partijas līderi Oļegu Ļaško - 4,6%, Maidana aktīvisti Olgu Bogomoļecu - 3,6%, bet partijas «Svoboda» («Brīvība») līderi Oļegu Tjagņoboku - 2,1% aptaujāto. Par «Labējā sektora» līderi Dmitro Jarošu gatavi balsot 0,9% respondentu.
Aptauja veikta no 9. līdz 16. aprīlim, un tajā piedalījās 6200 respondentu.