Krievija sāk militārās mācības; Ukraina pieprasa atvilkt armiju (133)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: ITAR-TASS/ScanPix

Krievija ceturtdien sākusi jaunas militārās mācības Ukrainas pierobežas rajonos, to saistot ar Ukrainas izvērsto pretterorisma operāciju valsts dienvidaustrumos. Saskaņā ar atsevišķiem avotiem Krievijas kara tehnika jau atrodas simts kilometru attālumā no Ukrainas austrumu robežas. Ukraina tikmēr pieprasījusi Krievijai izbeigt jaukties tās iekšējās lietās, atvilkt armiju no robežas.

«Mēs esam spiesti reaģēt uz tādu situācijas attīstību,» paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. «No šodienas Ukrainas pierobežas rajonos sākas Dienvidu un Rietumu kara apgabalu bataljonu taktisko grupu mācības. Spēki strādā pie marša veikšanas savā gaitā un izvēršanās uzdoto uzdevumu izpildei. Turklāt aviācija veic lidojumus, strādājot pie darbībām valsts robežas tuvumā.»

Ka ziņots, ceturtdien netālu no Ukrainas robežas tika fiksēta Krievijas tanku pārvietošanās.

Krievijas kara tehnikas kolonna brauc pa lielceļu Rostovas apgabalā, vēsta aģentūra «Bloknot.ru». Sociālajos tīklos parādījusies informācija, ka uz tanku, bruņumašīnu un kravas automašīnu sāniem redzams uzraksts «miera uzturēšanas misija».

Pieejamā informācija arī liecina, ka tehnikas kolonnai seko 12 kaujas helikopteri.

Maskava satraukta par Ukrainas karavīru pārspēku pār "zaļajiem cilvēciņiem"

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ceturtdien pauda satraukumu par to, ka Ukrainas bruņotie spēki sastāva un bruņojuma ziņā valsts dienvidaustrumos pārspēj "pašaizsardzības vienības".

"Atbilstoši mūsu datiem Ukrainas bruņoto spēku aktivizētajā grupā ir vairāk nekā 11 000 cilvēku. Operācijai ir piesaistīti aptuveni 160 tanki, vairāk nekā 230 kaujas bruņumašīnu un bruņutransportieru, ne mazāk kā 150 lielgabalu un mīnmetēju, daudz aviācijas," Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē sacīja ministrs.

Ukrainas bruņoto spēku operācijās piedalās arī 17.tanku un 24.mehanizētā brigāde, viņš piebilda.

"Pašaizsardzības vienībās Ukrainas dienvidaustrumos ir nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem cilvēku, kam ir aptuveni 100 automātisko ieroču vienības, kas pamatā ir sagrābtas rajonu milicijas un drošības dienesta nodaļās un daži desmiti gludstobru ieroču," norādīja Šoigu.

"Spēki acīmredzami ir nevienādi," sacīja ministrs un piebilda, ka "Krievija ir spiesta reaģēt uz šādu situācijas attīstību".

Ukraina pieprasa Krievijai izbeigt jaukties tās iekšējās lietās

Ukrainas parlamenta priekšsēdētājs un prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Turčinovs ceturtdien pieprasīja Krievijai izbeigt jaukties Ukrainas iekšējās lietās un atsaukt savu karaspēku no abu valstu robežas tuvuma.

"Mēs pieprasām no Krievijas Federācijas izbeigt iejaukties

Ukrainas iekšējās lietās, izbeigt pastāvīgu draudēšanu un šantāžu un atvilkt savu karaspēku no mūsu valsts austrumu robežas," ceturtdien televīzijā pārraidītā uzrunā sacīja Turčinovs.

Turklāt viņš paziņoja, ka faktiski visu Doņeckas reģionu valsts austrumos ir "ieņēmuši teroristi". Bruņoti noziedznieki ieņem ēkas, gūstā saņem pilsoņus, arī Ukrainas un ārvalstu žurnālistus, mēģina arī nogalināt Ukrainas patriotus," Ukrainas prezidenta pienākumu izpildītājs teica.

Turčinovs paskaidroja, ka lēmums par drošības spēku operācijas atjaunošanu Ukrainas dienvidos un austrumos tika pieņemts, jo "bija reāls apdraudējums", tomēr viņš uzsvēra, ka Ukrainas "valdība nepiekāpsies teroristisku draudu priekšā un turpinās veikt pasākumus, lai aizsargātu savu pilsoņu dzīvības".

Eštone mudina pārtraukt provokācijas un vardarbību Ukrainā

Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone ceturtdien izplatītā paziņojumā mudina pārtraukt vardarbību un provokācijas Ukrainā.

«Visām pusēm, kas 17.aprīlī Ženēvā pieņēma kopīgu paziņojumu par Ukrainu, jānodrošina, ka tiek pilnībā ieviesti tā noteikumi, tostarp jāizmanto sava ietekme uz nelikumīgajām bruņotajām grupām, lai pārtrauktu vardarbību un provokācijas un panāktu, ka tās noliek ieročus,» norādīts Eštones paziņojumā.

Tajā arī pausts satraukums par jaunākajiem notikumiem Austrumukrainā.

«Nekavējoties jāatbrīvo visi cilvēki, kurus joprojām nelikumīgi aizturējušas bruņotas grupas Austrumukrainā, vai tie būtu žurnālisti, vietējie līderi vai parasti pilsoņi. Es aicinu izbeigt vardarbību, iebiedēšanu, kā arī provokatīvas darbības un paziņojumus, kā tas paredzēts kopīgajā Ženēvas paziņojumā,» uzsver ES augstākā ārlietu pārstāve.

ES: Kijevai ir tiesības aizsargāt savu suverenitāti

Ukrainai ir tiesības aizsargāt savu suverenitāti, ceturtdien paziņoja Eiropas Savienība (ES), vienlaikus mudinot iesaistītās puses visus pūliņus veltīt krīzes risināšanai.

«Mēs pilnībā uzticamies Ukrainas valdībai Ženēvas vienošanās ieviešanā,» apstiprināja ES augstākās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones preses sekretārs Maikls Manns. «Mēs atzīstam Ukrainas tiesības izmantot likumīgu rīcību, lai aizsargātu savu suverenitāti un teritoriālo integritāti.»

Eštones pārstāvis arī uzsvēra, ka visām Ženēvas sarunu dalībniecēm - Briselei, Vašingtonai, Kijevai un Maskavai - vajadzētu darīt visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu spriedzes mazināšanos.

Viņš norādīja, ka Ženēvas sarunās valstis apņēmušās «izmantot savu ietekmi», lai atbruņotu nemieru cēlājus un palīdzētu atjaunot varasiestāžu kontroli pār ieņemtajām ēkām un apkaimēm.

«Nesenie notikumi norāda, ka dažos gadījumos (..) ne visi ir apņēmības pilni ievērot» panākto vienošanos, piebilda ES pārstāvis, uzsverot, ka vienīgā izeja ir diplomātisks risinājums.

Jautāts par bargāku sankciju noteikšanu Maskavai, Manns sacīja, ka ES strādā pie iespējamiem jauniem pasākumiem, taču to noteikšana atkarīga no notikumiem Ukrainā.

«Nav nekādu stingri noteiktu un ātru termiņu,» viņš piebilda.

ES līdz šim noteikusi vīzu izsniegšanas aizliegumus un līdzekļu iesaldēšanu teju 40 Krimas un Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem, tostarp Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvākā loka personām.

Bloka līderi piekrituši izvērtēt turpmākus pasākumus pret Krieviju, tostarp ekonomikas sankcijas, taču līdz šim lēmums nav pieņemts, jo ES dalībvalstu vidū atšķiras viedokļi šajā jautājumā.

Komentāri (133)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu