Armēnijas prezidents Seržs Sargsjans ceturtdien apsūdzēja Turciju armēņu genocīda «pilnīgā noliegšanā», šādi raksturojot Turcijas premjerministra Redžepa Tajipa Erdoana trešdien izteikto līdzjūtību Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā nogalināto armēņu pēcnācējiem.
«Armēņu genocīds .. ir dzīvs, kamēr Osmaņu Turcijas mantiniece turpina savu pilnīgas noliegšanas politiku,» Sargsjans paziņoja Genocīda piemiņas dienā, kad armēņi atzīmē šī genocīda sākuma 99.gadskārtu. Par armēņu genocīda sākumu tiek uzskatīta Konstantinopoles armēņu līderu apcietināšana 1915.gada 24.aprīlī.
«Nozieguma noliegšana ir šī nozieguma tieša turpināšana. Tikai atzīšana un nosodīšana var novērst šādu noziegumu atkārtošanos nākotnē,» sacīja Sargsjans.
Armēnijas prezidents sacīja, ka armēņu genocīda 100.gadskārtas tuvošanās dod «Turcijai labu iespēju nožēlot un nolikt malā vēsturisko kauna traipu, ja tā pacentīsies atbrīvot savas valsts nākotni no šīs smagās nastas».
Erdoans trešdien kļuva par pirmo Turcijas līderi, kurš izteicis līdzjūtību Pirmā pasaules kara laikā Osmaņu impērijā nogalināto armēņu pēcnācējiem. Armēnijā un vairākās citās valstīs šī masveidīgā nogalināšana ir atzīta par armēņu genocīdu, bet Turcija ir pret šādu formulējumu.
«Pirmā pasaules kara incidenti ir mūsu kopīga sāpe. Mums ir cerība un ticība, ka senas un unikālas ģeogrāfijas tautas, kurām ir kopīgas paražas un manieres, spēs nobrieduši runāt cita ar citu par pagātni un cienīgā veidā kopīgi atcerēties savus zaudējumus,» sacīja Erdoans.
«Ar šo cerību un ticību mēs vēlamies, lai armēņi, kas zaudējuši savas dzīvības 20.gadsimta sākuma kontekstā, atdusas mierā, un mēs izsakām līdzjūtību viņu mazbērniem,» piebilda Erdoans.
Erdoans arī uzsvēra, ka 1915.gada notikumiem «nevajadzētu traucēt turkiem un armēņiem nodibināt līdzjūtības un savstarpēji cilvēciskas attiecības».
Armēnija mēģina panākt, lai Osmaņu impērijas mantiniece Turcija atzītu 1,5 miljonu armēņu nogalināšanu Osmaņu impērijā par genocīdu. Turcija kategoriski noraida genocīda terminu un uzstāj, ka Pirmā pasaules kara laikā no karadarbības un bada miruši no 300 tūkstošiem līdz pusmiljonam armēņu, bet vismaz tikpat daudz turku zaudējuši dzīvības armēņu cīņā pret Osmaņu impēriju valstī iebrukušā Krievijas karaspēka pusē.
Armēnijai ar diplomātiskiem līdzekļiem un ietekmīgu diasporu ārvalstīs ir izdevies panākt, ka vairāk nekā 20 valstis ir atzinušas armēņu genocīdu.
