Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu ceturtdien pauda satraukumu par to, ka Ukrainas bruņotie spēki sastāva un bruņojuma ziņā valsts dienvidaustrumos pārspēj «pašaizsardzības vienības».
Maskavu satrauc Ukrainas pārspēks pār «zaļajiem cilvēciņiem» (67)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Atbilstoši mūsu datiem Ukrainas bruņoto spēku aktivizētajā grupā ir vairāk nekā 11 000 cilvēku. Operācijai ir piesaistīti aptuveni 160 tanki, vairāk nekā 230 kaujas bruņumašīnu un bruņutransportieru, ne mazāk kā 150 lielgabalu un mīnmetēju, daudz aviācijas,» Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē sacīja ministrs.
Ukrainas bruņoto spēku operācijās piedalās arī 17.tanku un 24.mehanizētā brigāde, viņš piebilda.
«Pašaizsardzības vienībās Ukrainas dienvidaustrumos ir nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem cilvēku, kam ir aptuveni 100 automātisko ieroču vienības, kas pamatā ir sagrābtas rajonu milicijas un drošības dienesta nodaļās un daži desmiti gludstobru ieroču,» norādīja Šoigu.
«Spēki acīmredzami ir nevienādi,» sacīja ministrs un piebilda, ka «Krievija ir spiesta reaģēt uz šādu situācijas attīstību».
Krievijas diversanti un vietējo separātistu kaujinieki šomēnes Ukrainas austrumos sagrābuši vairākas valsts iestāžu un milicijas nodaļu ēkas, kā arī citus stratēģiskos objektus, piemēram, lidlaukus, bet uz ceļiem izveidojuši kontrolposteņus. Reaģējot uz šiem notikumiem, Ukrainas varasiestādes sākušas pretterorisma operāciju.
Ukrainas, Krievijas, Eiropas Savienības (ES) un ASV sarunās 17.aprīlī Ženēvā tika pieņemts komunikē par situācijas normalizāciju Ukrainā. Tajā iekļauta prasība par visu nelikumīgo grupējumu atbruņošanu un nelikumīgi ieņemto ēku atbrīvošanu.
Tomēr prokrieviskie separātisti, kas darbojas Austrumukrainā, atteikušies nolikt ieročus un atbrīvot sagrābtās ēkas, pieprasot, lai vispirms atkāpjas Kijevas valdība. Arī Krievija līdz šim nav neko darījusi, lai stabilizētu situāciju Ukrainā. Tā vietā Maskava turpina turēties pie savas agresīvās retorikas un izvirzīt Kijevai starptautiskajā praksē nepieņemamas un absurdas prasības.
Krievija februāra beigās okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet martā to anektēja. Starptautiskā sabiedrība nosodījusi Krimas okupāciju un tās aneksiju neatzīst. Sodot Krieviju par Krimas aneksiju, ES, ASV un citas rietumvalstis jau noteikušas sankcijas vairākiem desmitiem Krievijas augstāko amatpersonu un Kremļa tuvākā loka cilvēku.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins visu Krimas krīzes laiku kategoriski noliedza, ka Krimā atrastos Krievijas karavīri, un apgalvoja, ka tur darbojas tikai un vienīgi Krimas «pašaizsardzība».
Neraugoties uz to, viņš 17.aprīlī televīzijas «tiešās līnijas» pārraides gaitā atzina, ka pirms Krimas «referenduma» un arī turpmāk Krimas pussalas teritorijā atradās vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru.
«Aiz Krimas «pašaizsardzības» muguras stāvēja mūsu karavīri. Viņi darbojās korekti, bet profesionāli,» sacīja Putins.
Krievijas opozīcijas politiķis, bijušais Krievijas vicepremjers Boriss Ņemcovs pagājušajā nedēļā prognozēja - Putins drīzumā atzīs, ka arī Ukrainas austrumos administratīvo ēku sagrābšanas un separātistu akciju laikā atradušies Krievijas karavīri.
«Pēc vairākas nedēļas ilgušas, neslēptas melošanas Putins atzina, ka aiz Krimas pašaizsardzības muguras stāvēja Krievijas karavīri, jo savādāk godīgi sarīkot referendumu nav bijis iespējams. Drīz pienāks diena, kad viņš to pašu atzīs par Ukrainas austrumiem,» sociālajā tīklā «Facebook» ierakstījis politiķis.